Uzņēmēji: Valsts budžetā iespējams ieekonomēt 10% līdz 20%

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru aptaujā noskaidrojusi, ka 98% uzņēmēju uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, visbiežāk norādot, ka to iespējams veikt no 10% līdz 20% apjomā.
Pēc tam, kad valdība atkāpās no vidēja termiņa nodokļu stratēģijas pamatnostādnēm, paaugstinot darbaspēka un citus nodokļus, LTRK padome atkāpās no reformas atbalstīšanas, norādot, ka vispirms nepieciešams veikt jau esošā budžeta līdzekļu pārskatīšanu un tikai tad domāt par atsevišķu nodokļu palielināšanu. Lai uzzinātu biedru jeb uzņēmēju viedokli, organizācija veica aptauju, kurā noskaidrots, ka 98% respondentu, kuru vidū ir kompāniju augstākais vadības līmenis, uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, tikai 1% apgalvoja pretējo, bet vēl 1% nebija viedokļa.
Savukārt, jautājot uzņēmēju viedokli par to, vai valsts budžets ir sabalansēts un tā pārvaldība ir efektīva, lielākā daļa jeb 93% sacīja, ka nē, tikai 3% norādot, ka jā. “Manuprāt, biznesa vide ir skaidri paudusi savu viedokli par to, ka neuzticas tam, kā pašreiz valsts apsaimnieko budžetu un nodokļu maksātāju naudu. Izveidojusies situācija, kur no vienas puses tiek prasīta godīga attieksme pret valsti, bet no otras – trūkst jebkādas atbildības,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka normāla situācija būtu tad, ja, konstatējot līdzekļu trūkumu, vispirms tiktu samazināti nevajadzīgie tēriņi, “kamēr turpināsim domāt nevis par to, kā dzīvot ar pieejamajiem līdzekļiem, nevis pāri tiem, izdomājot arvien jaunas prioritātes, reformas un vēlmes, tikmēr labklājību nesasniegsim un nevarēsim maksāt labas algas, pensijas utt.”
Jautāti par to, cik, Jūsuprāt, procentuāli liels apjoms no valsts budžeta pašlaik tiek tērēts nelietderīgi, LTRK biedri 54% gadījumu pauda, ka robežās no 10 līdz 20%, savukārt 18% norādīja, ka vēl vairāk. Savukārt 14% respondentu atbildēja, ka budžeta tēriņus iespējams samazināt no 5% līdz 10%. “Ja pieņemam, ka uzņēmējiem ir taisnība, tad Latvijas budžetā iespējams ieekonomēt vairāk nekā miljardu eiro, kas savukārt būtu pilnīgi pietiekami, lai finansētu ne tikai medicīnu, izglītību un citas jomas, bet arī realizētu vidēja termiņa nodokļu reformu tādā izskatā, kā paredzēja valdībā apstiprinātās pamatnostādnes, atsakoties no nodokļu celšanas,” saka J.Endziņš.
Kā galvenās jomas, kur iespējams ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, LTRK biedri 54% norādīja, ka pilnīgi visās, savukārt 27% respondenti sacīja, ka dažādu aģentūru un iestāžu administratīvās izmaksas. Retāk minētas arī konkrētākas jomas – izglītība, veselība, pašvaldības, būvniecība, ceļi un infrastruktūra.
Savukārt jautājot par to, kurš ir atbildīgs par nelietderīgiem tēriņiem, 46% uzskata, ka visi valsts darbā strādājošie, savukārt 20% – atbildīgās ministrijas ierēdņi. “Ik dienu strādājot un sadarbojoties ar dažādām iestādēm, biznesa pārstāvji regulāri saskaras ar milzīgu birokrātiju un daudziem ierēdņiem. Diemžēl, bieži vien nerodas sajūta, ka šie cilvēki vēlas palīdzēt un atrisināt jebkādu problēmu vai situāciju, tā vietā sūtot no viena kabineta uz otru, kā rezultātā tiek patērēts laiks un resursi. Tieši šī attieksme bieži vien liek aizdomāties par to, cik atbildīgi valsts darbā nodarbinātie izturas pret saviem pienākumiem un vai maz pelnījuši tur atrasties,” saka J.Endziņš.
Uzņēmēju aptauja veikta 2017.gada jūlijā, kurā piedalījās 268 kompāniju vadītāji un vadošie darbinieki.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Finanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālāk