• Tweet

Latvijas uzņēmēji kļūst arvien neapmierinātāki ar izveidojušos situāciju Latvijā nodokļu politikas jomā, kad politiķi neieklausās biznesa pārstāvju viedokļos, lai panāktu ekonomikas attīstību. Šādu viedokli pauda biznesa foruma “Izaicinājumi biznesa vidē” paneļdiskusijas dalībnieki, norādot uz virkni uzlabojumi, kuru ieviešana prasa tūlītēju rīcību.

Biznesa forums, kuru rīko Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību un SEB banku, tika organizēts ar mērķi noskaidrot problēmas, ar ko saskaras uzņēmēji, kā arī meklēt risinājumus.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis pauda viedokli, ka pašreiz uzņēmēji ne tikai reģionos, bet arī pilsētās nav apmierināti un tuvojamies “sarkanajām līnijām”, kad radusies sajūta, ka valdošā elite nevēlas sadzirdēt atšķirīgus viedokļus, lai arī tie ir ekonomiski pamatoti. Dažādas organizācijas augusta sākumā parakstīja vienošanos ar Ministru prezidentu Māri Kučinski par rīcību saistībā ar nākamā gada valsts budžeta veidošanu, kā arī pārmaiņām publiskā sektora pārvaldībā. Līdz šim izpildīta tikai daļa, tādēļ uzņēmēji kļūst arvien neapmierinātāki.

LTRK padomes locekle Elīna Rītiņa norādīja, ka pašreiz neapskaužamā situācijā atrodas kā mazais bizness, par kuru vienīgi pateikts, ka no 2018.gada mikrouzņēmumu vairs nebūs, nepiedāvājot vietā risinājumus, bet arī lielie uzņēmumi, kuriem nākas globāli konkurēt pie daudz neizdevīgākas nodokļu politikas. Lai arī Finanšu ministrijas Valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins solīja, ka līdz nākamā gada vidum mazajam biznesam tiks piedāvāti risinājumi, tas uzņēmēju vidū raisīja neizpratni, jo pusgada laikā pārkārtot uzņēmējdarbību tik lielam iedzīvotāju skaitam būs ļoti grūti.

SEB bankas ekonomikas eksperts Dainis Gaišpuitis norādīja, ka ikdienā strādājot ar uzņēmējiem situācija izveidojusies neiepriecinoša, jo mazais bizness jūtas nospiests, bet pārējie atrodas nogaidošā pozīcijā, lieki neriskējot, kā arī baidoties no tā, kā varētu attīstīties ekonomika nākotnē.

Klātesošie paneļdiskusijas dalībnieki vienojās, ka nepieciešams pārskatīt pašvaldību motivāciju uzņēmējdarbības veicināšanā, kam par pamatu varētu kalpot esošās nodokļu politikas pārskatīšana, pārdalot citādās proporcijās iedzīvotāju ienākumu nodokli un uzņēmumu ienākumu nodokli, daļu piesaistot dzīvesvietai, bet pārējo darba vietai. Tas attiecīgi liktu novadiem un pilsētām konkurēt savā starpā par biznesu, sekmējot reģionu attīstību.

Foto:Pezibear/https://pixabay.com/en/users/Pezibear-526143//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/