Uzņēmēji aicina veidot pārdomātu un uz ekonomikas izrāvienu vērstu nodokļu politiku

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sagatavojušas un kopīgi plāno iesniegt savus priekšlikumus vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lai veicinātu izcilas uzņēmējdarbības vides veidošanu un īstenotu Nacionālajā attīstības plānā ietverto ekonomikas izrāvienu.
Abas uzņēmēju organizācijas norāda, ka sagatavotie priekšlikumi ir vērtējami tikai kompleksi un atsevišķu piedāvājumu vai nodokļu izraušana no konteksta nedos nepieciešamo rezultātu. Turklāt viens no svarīgākajiem principiem ir stabilitāte un prognozējamība.
LDDK un LTRK kopīgā vīzija ir izveidot tādu nodokļu politiku, kas palīdzētu veicināt uzņēmējdarbību un līdz ar to vidējais labklājības līmenis pietuvotos Eiropas Savienības vidējam līmenim. Nodokļu politika, kas ir viens no valsts izaugsmes priekšnoteikumiem, var kalpot par pamatu ekonomikas attīstībai, jo izveidojot to konkurētspējīgu reģionā, iespējams piesaistīt investīcijas un palielināt eksporta apjomu.
Stratēģiskais mērķis ir palielināt tādu uzņēmumu skaitu un apgrozījumu, kas fokusējas uz eksportu, augstu produktivitāti un spēj nodrošināt vidējo atalgojuma līmeni virs 1000 eiro mēnesī neto. Kopumā tas palīdzēs celt nodokļu ieņēmumus, jo būs vairāk nodokļu maksātāju, esošie uzņēmumi palielinās pelnītspēju un biznesa apjomu un pieaugs godīgo nodokļu maksātāju motivāciju.
“Nevienam nav noslēpums, ka atslēga visam ir nauda, kas risinās galvenās Latvijas problēmas – demogrāfijas kritumu, nabadzību un drošību. Lai to nopelnītu, būtiski veidot nevis “citrona spiešanas” politiku, prasot maksāt vairāk tiem uzņēmējiem, kuri jau pašreiz darbojas baltajā zonā, bet gan palielināt uzņēmumu skaitu, cīnīties ar ēnu ekonomiku, attīstīt eksportu, piesaistīt investīcijas jeb darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu ekonomikas izrāvienu,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver, ka pēdējo dienu diskusijas par nodokļu politiku un arī darbinieku sociālo nodrošinājumu liecina, ka ir jāsāk nopietnas un uz rezultātu vērstas diskusijas par nodokļu nomaksas sasaisti ar publiskajiem pakalpojumiem, īpaši veselības apdrošināšanu. Taču noteikti nevar būt runa par kāda jauna nodokļa ieviešanu, drīzāk par veselības apdrošināšanas komponentes integrēšanu jau esošajā darba spēka nodokļu paketē.
Vēl viens būtisks ierosinājums saistīts ar 0% uzņēmuma ienākuma nodokļa noteikšanu reinvestētajai peļņai, kas palielinās uzņēmumu motivāciju investēt attīstībā un uzrādīt patiesus finanšu rādītājus, kas savukārt veicinās arī kreditēšanu un uzņēmumu kapitalizāciju.
“Nodokļu ieņēmumus var audzēt divejādi – caur nodokļu likmju celšanu, kas bremzēs attīstību, vai arī caur nodokļu sistēmas instrumentiem, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību, investīciju veikšanu, kā arī algu pieaugumu. Tuvākos trīs gadus attīstību daļēji veicinās Eiropas Savienības fondi, tādēļ šis laiks jāizmanto tā, lai ar nodokļu stratēģiju un nodokļu instrumentiem mēs nodrošinātu, ka spējam augt arī pēc šo papildlīdzekļu saņemšanas,” saka LTRK Padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, piebilstot, ka Latvijas nodokļu sistēmai jābūt konkurētspējīgai visas Baltijas reģionā, piedāvājot kompleksus risinājumus, kā to dara LTRK un LDDK, “nevar atrauti skatīt kādu vienu no priekšlikumiem, jo tad nebūs vēlamo rezultātu. Sistēma jāizveido, kā vienots ritenis, kas iet uz priekšu bez problēmām.”
Foto: LDDK
Vēl par tēmu:
D. Mieriņa: sabiedrība sagaida redzamu ieguvumu no katra publiskā eiro
“Budžeta iespējas vienmēr ir ierobežotas, savukārt vajadzību netrūkst. Tāpēc īpaši svarīgi ir skaidri noteikt prioritātes un izvērtēt, kur ieguldītie līdzekļi sabiedrībai sniedz vislielāko...
Lasīt tālākLai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus, paplašinās elektrolīniju trases
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, paplašinās no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To paredz...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecība turpina izaugsmes ceļu – augustā 7,6% kāpums
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada augustā kāpis par 7,6%, salīdzinot ar pērno augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi...
Lasīt tālākAizsardzības komisija atbalsta aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā, paredzot...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt
Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...
Lasīt tālākSM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākLatvijas mājokļu tirgus silda ekonomiku, Lietuvas – karsē
Latvijas mājokļu tirgū saglabājas līdzsvarota izaugsme – mājsaimniecību kreditēšana un būvniecības aktivitāte pieaug, vienlaikus mājokļu cenas iedzīvotājiem joprojām ir pieejamas. Atšķirīga...
Lasīt tālāk