Uzņēmēji aicina veidot pārdomātu un uz ekonomikas izrāvienu vērstu nodokļu politiku

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sagatavojušas un kopīgi plāno iesniegt savus priekšlikumus vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lai veicinātu izcilas uzņēmējdarbības vides veidošanu un īstenotu Nacionālajā attīstības plānā ietverto ekonomikas izrāvienu.
Abas uzņēmēju organizācijas norāda, ka sagatavotie priekšlikumi ir vērtējami tikai kompleksi un atsevišķu piedāvājumu vai nodokļu izraušana no konteksta nedos nepieciešamo rezultātu. Turklāt viens no svarīgākajiem principiem ir stabilitāte un prognozējamība.
LDDK un LTRK kopīgā vīzija ir izveidot tādu nodokļu politiku, kas palīdzētu veicināt uzņēmējdarbību un līdz ar to vidējais labklājības līmenis pietuvotos Eiropas Savienības vidējam līmenim. Nodokļu politika, kas ir viens no valsts izaugsmes priekšnoteikumiem, var kalpot par pamatu ekonomikas attīstībai, jo izveidojot to konkurētspējīgu reģionā, iespējams piesaistīt investīcijas un palielināt eksporta apjomu.
Stratēģiskais mērķis ir palielināt tādu uzņēmumu skaitu un apgrozījumu, kas fokusējas uz eksportu, augstu produktivitāti un spēj nodrošināt vidējo atalgojuma līmeni virs 1000 eiro mēnesī neto. Kopumā tas palīdzēs celt nodokļu ieņēmumus, jo būs vairāk nodokļu maksātāju, esošie uzņēmumi palielinās pelnītspēju un biznesa apjomu un pieaugs godīgo nodokļu maksātāju motivāciju.
“Nevienam nav noslēpums, ka atslēga visam ir nauda, kas risinās galvenās Latvijas problēmas – demogrāfijas kritumu, nabadzību un drošību. Lai to nopelnītu, būtiski veidot nevis “citrona spiešanas” politiku, prasot maksāt vairāk tiem uzņēmējiem, kuri jau pašreiz darbojas baltajā zonā, bet gan palielināt uzņēmumu skaitu, cīnīties ar ēnu ekonomiku, attīstīt eksportu, piesaistīt investīcijas jeb darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu ekonomikas izrāvienu,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver, ka pēdējo dienu diskusijas par nodokļu politiku un arī darbinieku sociālo nodrošinājumu liecina, ka ir jāsāk nopietnas un uz rezultātu vērstas diskusijas par nodokļu nomaksas sasaisti ar publiskajiem pakalpojumiem, īpaši veselības apdrošināšanu. Taču noteikti nevar būt runa par kāda jauna nodokļa ieviešanu, drīzāk par veselības apdrošināšanas komponentes integrēšanu jau esošajā darba spēka nodokļu paketē.
Vēl viens būtisks ierosinājums saistīts ar 0% uzņēmuma ienākuma nodokļa noteikšanu reinvestētajai peļņai, kas palielinās uzņēmumu motivāciju investēt attīstībā un uzrādīt patiesus finanšu rādītājus, kas savukārt veicinās arī kreditēšanu un uzņēmumu kapitalizāciju.
“Nodokļu ieņēmumus var audzēt divejādi – caur nodokļu likmju celšanu, kas bremzēs attīstību, vai arī caur nodokļu sistēmas instrumentiem, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību, investīciju veikšanu, kā arī algu pieaugumu. Tuvākos trīs gadus attīstību daļēji veicinās Eiropas Savienības fondi, tādēļ šis laiks jāizmanto tā, lai ar nodokļu stratēģiju un nodokļu instrumentiem mēs nodrošinātu, ka spējam augt arī pēc šo papildlīdzekļu saņemšanas,” saka LTRK Padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, piebilstot, ka Latvijas nodokļu sistēmai jābūt konkurētspējīgai visas Baltijas reģionā, piedāvājot kompleksus risinājumus, kā to dara LTRK un LDDK, “nevar atrauti skatīt kādu vienu no priekšlikumiem, jo tad nebūs vēlamo rezultātu. Sistēma jāizveido, kā vienots ritenis, kas iet uz priekšu bez problēmām.”
Foto: LDDK
Vēl par tēmu:
Februārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālāk