Urbanovičs: Nodokļi ir uzmanības novēršanas manevrs no ļoti daudzām problēmām

Nodokļu reformu taisīs tādu, ka par valdības finanšu orģijām maksās kāds cits, intervijā “Neatkarīgajai” pauda partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Pēc viņa sacītā, esošā valdība ir apradusi ar domu, ka nav iespējama kāda nebūt pretestība: “Opozīcijai nav iespēju uzspiest viņiem debates par to, ko viņi dara un grasās darīt. Valdošās partijas ir iedomājušās, ka pašas visu zina un prot, un nevienā neklausās. Viņi nedomā, vai viņu lēmumiem būs labas vai sliktas sekas. Viņi var lēmumus mainīt vai brīnīties, ka, atkārtojot vienas un tās pašas darbības, rezultāts atkal ir tas pats. Tā ir tāda šā brīža domāšana kā mušai viendienītei. Covid-19 ir ļoti ērts. Visā pasaulē daudzām valdībām tas ir ērts, jo priekšnieki, aizbildinoties ar koronavīrusa draudiem, var neņemt galvā savas valsts pamatlikumus un likumus. Viņi tiem uzspļauj.”
“Mūsu politiskā elite stāsta, ka naudas tagad ir tik daudz, kā nekad nav bijis, taču redzams, ka ar ekonomiku nupat ir dziļā bedrē. [..] Naudas nav un arī nebūs, tāpēc ir izdomāts piespiest maksāt vairāk nodokļu tiem, kam tā vēl kaut cik ir palikusi un kas nav aizbraukuši. Viņi vispār nerēķinās ar cilvēkiem, kas nodarbojas ar knapu izdzīvošanu. Tos pat neievērtē savās aprēķinu tabulās. Kas gan ir visādi mākslinieki, kultūras darbinieki, muzikanti? Varai ir interesanti tikai tie, kuri to slavē, bet tie, kas to nedara, var gaidīt, kad atvērsies reisi uz Londonu. Nodokļu reformu taisīs tādu, ka par valdības finanšu orģijām maksās kāds cits. Valdošie politiķi ir ierāvušies savā Covid-19 kapsulā, kur viņi runā cits ar citu un domā, ka ārpusē ir tikai tie, kas ne ar ko nenodarbojas vai aplaudē viņiem,” pauda politiķis.
Runājot par Finanšu ministrijas nodokļu izmaiņu piedāvājumu, viņš uzsvēra, ka nav skaidrojuma, kāds no to izmaiņām būs labums.
“Ko viņi tur valdībā dara? Nu labi, par veselības ministri Ilzi Viņķeli (“Attīstībai/Par!”) zinām, ka viņa klausa infektologiem un bar neapzinīgos. Tas labi. Vismaz viena īsta spītniece īstajā laikā. Ko tālāk? Kā būs ar labklājības celšanu, par kuru bez skumjas ironijas grūti runāt? Cik ilgi visu norakstīs uz visādām vēstures nelaimēm un slimībām? Mums stāsta, ka vajag iztērēt miljardus, lai pie mums amerikāņu karavīri var uzturēties. Bet te ir problēmas. Ir neticība NATO kā kolektīvās aizsardzības organizācijai. Kamdēļ mums vajadzīgi vecas militārās tehnikas pirkumi? Kādēļ nevarētu izveidot Latvijā lielu, modernu militārās medicīnas centru? Un Latvija varētu profilēties NATO valstīs kā augstas klases medicīnas zeme. Šādu centru varētu izmantot gan karavīru, gan civilistu ārstēšanai. Nevis NATO spiegošanas izcilības centrs, bet NATO veselības izcilības centrs! Kas tas būtu par ieguvumu mūsu nelaimīgajai, slimajai sabiedrībai! Šādam centram viegli varētu atrast vietu, nevajadzētu izcirst hektāriem meža, kā tas ir izdarīts poligona vajadzībām Latgalē. Latvijā varētu atrast piemērotu gleznainu vietu ar veselīgu gaisu, kur iekārtot supermodernu hospitāli, un brīžos, kad nav karu un ievainoto, tur varētu ārstēt vietējos iedzīvotājus. Es šādu ideju jau sen piedāvāju, bet valdošie politiķi izliekas, ka nedzird. Covid-19 epidēmija nav ne pēdējā, ne pirmā, un būs vēl. Būtu lieliski, ja mums pašiem būtu savas laboratorijas, kurās ārsti varētu pētīt un atrast tām zāles,” sacīja Urbanovičs.
Vaicāts, vai Finanšu ministrijas plānā par nodokļu izmaiņām ir kāds smalks politisks aprēķins, Urbanovičs norādīja, ka var būt divi skaidrojumi: “Pirmais skaidrojums redzams slavenajā fotogrāfijā, kur Krišjānis Kariņš saņem no Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dāvanā hokeja krekliņu un abi laimīgi un draudzīgi smaida. Varbūt ir vajadzība izvirzīt priekšplānā nodokļus, lai cilvēki mazāk ievēro muļķīgos gājienus ārlietās? Jo arī mūsu ministri par situāciju Baltkrievijā izsakās dīvaini. Pēc tam gan viedokli maina. Un pēc tam varbūt atkal mainīs. Pēc manām domām, nodokļi ir uzmanības novēršanas manevrs no ļoti daudzām problēmām – cilvēki sāk uztraukties par nodokļiem un aizmirst to, par ko sāpēja galva vakar. Ar nodokļu tēmu var visādi manipulēt, un cilvēks ar to var kādu laiku būt aizņemts, gudrojot, kas atkal, ko tas nozīmē man, cik tas būs un kā?”
“Alkatīgi un pat koruptīvi ierēdniecība veido visas reformu koncepcijas, sākot ar izglītību un beidzot ar pašvaldību reformu. Pret to zāles ir atklātība un atklāta saruna. Valdošajiem politiķiem ir divas iespējas – vai nu izstāstīt un paskaidrot cilvēkiem, kāds no reformām ir labums, vai nelikties ne zinis un neko nepaskaidrot. Bet tad taps aizvien vairāk redzams, ka valdība nedara un negrib darīt tautai neko labu. Kāpēc viņi domā, ka ir gudrāki par tautu? Šodien viņi ir virsotnē, bet rīt būs aiz borta,” rezumēja politiķis.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Veikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākTuvākās dienas vēl būs aukstas un salīdzinoši saulainākas
Šonedēļ piedzīvots ziemīgi auksts laiks – piemēram, naktī uz ceturtdienu vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz -22° atzīmei, taču arī citās naktīs gaisa temperatūra...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālāk