Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem.
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 14. maija noteikumos Nr. 289 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūs jāveic ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšana. Iedzīvotāji arī turpmāk varēs izmantot jau esošos ūdens patēriņa skaitītājus bez obligāta pienākuma veikt tiem atkārtoto verifikāciju.
Pašlaik normatīvais regulējums uzliek par obligātu pienākumu mehāniskiem ūdens patēriņa skaitītājiem veikt atkārtoto verificēšanu reizi četros gados, bet elektromagnētiskiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem – reizi sešos gados. No 2020. līdz 2023. gadam tika verificēti 975 809 ūdens patēriņa skaitītāji, kas iedzīvotājiem izmaksāja 19,5 milj. EUR jeb aptuveni 5 milj. EUR gadā[i].
2024. gadā PTAC veica kontrolpirkumus inspicēšanas institūcijās, kuru rezultāti liecina, ka inspicēšanas institūcijas (verificētāji) lielākajā daļā gadījumu nederīgus skaitītājus atzīst par lietošanai derīgiem: no 33 pārbaudītajiem ūdens skaitītājiem 22 bija apzināti padarīti par lietošanai neatbilstošiem, bet tikai 30% gadījumu par nederīgiem tos atzina arī verificētāji. Tātad 70% gadījumu neatbilstošie skaitītāji potenciāli nonāk atpakaļ dzīvokļos.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināms, ka šobrīd pastāvošā dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju kontroles sistēma nav lietderīga, jo tās ietvaros netiek saņemts pakalpojums, kas nodrošinātu ūdens skaitītāju atbilstību metroloģiskajām prasībām.
“Ūdens skaitītāju verifikācija – kā to veic tagad – ir formāla darbība, kas nesasniedz mērķi un no kuras ir jāatsakās. Pašlaik tā rada papildu izdevumus un nevajadzīgus pienākumus mājsaimniecībām, nenodrošinot ūdens patēriņa mērījumu precizitāti. Mums jākļūst efektīvākiem, stiprinot katra tirgus dalībnieka individuālo atbildību par savu pakalpojumu kvalitāti, bet publiskos kontroles resursus primāri novirzot tām jomām, kur sabiedrības veselībai un drošībai var iestāties būtiski riski,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Vienlaicīgi, atceļot prasību ūdens patēriņa skaitītājiem veikt atkārtoto verificēšanu, samazināsies pieprasījums pēc šāda pakalpojuma, kā rezultātā komersantiem, kas sniedz šāda veida pakalpojumus, jārēķinās ar šo situāciju un savlaicīgi jādomā par savas komercdarbības pārorientāciju un diversifikāciju.
Vēl par tēmu:
Baltijas iedzīvotājus visvairāk satrauc cenu kāpums un ģeopolitiskā situācija
Iedzīvotājus Baltijas valstīs šobrīd visvairāk satrauc augošie pārtikas un ikdienas izdevumi, kā arī ģeopolitiskā situācija, liecina bankas Citadele aptauja. Patēriņa cenu kāpums satrauc...
Lasīt tālākFM: Inflācijas pieaugumu nosaka arvien straujākais pārtikas cenu kāpums
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā aprīlī ir paātrinājies līdz 3,9% gada griezumā, bet mēneša laikā cenas ir augušas par 1,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gandrīz...
Lasīt tālākPētījums: tuvākajā piecgadē elektroenerģijas patēriņš Latvijā varētu pieaugt par vairāk nekā 40%
Elektroenerģijas patēriņš Latvijā tuvākajā piecgadē varētu pieaugt par vairāk nekā 40%, 2030. gadā sasniedzot 10 teravatstundas (TWh), tā liecina Eiropas energouzņēmumu asociācijas...
Lasīt tālākLDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk