Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus

Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem.
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 14. maija noteikumos Nr. 289 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūs jāveic ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšana. Iedzīvotāji arī turpmāk varēs izmantot jau esošos ūdens patēriņa skaitītājus bez obligāta pienākuma veikt tiem atkārtoto verifikāciju.
Pašlaik normatīvais regulējums uzliek par obligātu pienākumu mehāniskiem ūdens patēriņa skaitītājiem veikt atkārtoto verificēšanu reizi četros gados, bet elektromagnētiskiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem – reizi sešos gados. No 2020. līdz 2023. gadam tika verificēti 975 809 ūdens patēriņa skaitītāji, kas iedzīvotājiem izmaksāja 19,5 milj. EUR jeb aptuveni 5 milj. EUR gadā[i].
2024. gadā PTAC veica kontrolpirkumus inspicēšanas institūcijās, kuru rezultāti liecina, ka inspicēšanas institūcijas (verificētāji) lielākajā daļā gadījumu nederīgus skaitītājus atzīst par lietošanai derīgiem: no 33 pārbaudītajiem ūdens skaitītājiem 22 bija apzināti padarīti par lietošanai neatbilstošiem, bet tikai 30% gadījumu par nederīgiem tos atzina arī verificētāji. Tātad 70% gadījumu neatbilstošie skaitītāji potenciāli nonāk atpakaļ dzīvokļos.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināms, ka šobrīd pastāvošā dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju kontroles sistēma nav lietderīga, jo tās ietvaros netiek saņemts pakalpojums, kas nodrošinātu ūdens skaitītāju atbilstību metroloģiskajām prasībām.
“Ūdens skaitītāju verifikācija – kā to veic tagad – ir formāla darbība, kas nesasniedz mērķi un no kuras ir jāatsakās. Pašlaik tā rada papildu izdevumus un nevajadzīgus pienākumus mājsaimniecībām, nenodrošinot ūdens patēriņa mērījumu precizitāti. Mums jākļūst efektīvākiem, stiprinot katra tirgus dalībnieka individuālo atbildību par savu pakalpojumu kvalitāti, bet publiskos kontroles resursus primāri novirzot tām jomām, kur sabiedrības veselībai un drošībai var iestāties būtiski riski,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Vienlaicīgi, atceļot prasību ūdens patēriņa skaitītājiem veikt atkārtoto verificēšanu, samazināsies pieprasījums pēc šāda pakalpojuma, kā rezultātā komersantiem, kas sniedz šāda veida pakalpojumus, jārēķinās ar šo situāciju un savlaicīgi jādomā par savas komercdarbības pārorientāciju un diversifikāciju.
Vēl par tēmu:
FM: kopbudžeta nodokļu ieņēmumi astoņos mēnešos sasnieguši teju 10 miljardus eiro
Šā gada astoņos mēnešos kopbudžeta nodokļu ieņēmumu perioda plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) tika izpildīts 99,2% apmērā, ieņēmumiem par 81,5 miljoniem eiro nesasniedzot...
Lasīt tālāk71 % iedzīvotāji prognozē mājokļu cenu kāpumu; tirgus tendences to apstiprina
Pēdējo divu gadu laikā par teju 20 procentpunktiem pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri tuvākajā nākotnē sagaida mājokļu cenu kāpumu, liecina Luminor bankas jaunākā aptauja*....
Lasīt tālākCik patiesībā vērts tavs īpašums? Pirms pārdošanas to uzzini bez maksas vietnē Kadastri.lv
Plānojot pārdot dzīvokli, māju vai zemes gabalu, viens no pirmajiem un vissvarīgākajiem lēmumiem ir cena, ko norādīt sludinājumā. Pārāk augsta cena nozīmē, ka īpašums mēnešiem ilgi...
Lasīt tālākPieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālāk