Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus

Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem.
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 14. maija noteikumos Nr. 289 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūs jāveic ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšana. Iedzīvotāji arī turpmāk varēs izmantot jau esošos ūdens patēriņa skaitītājus bez obligāta pienākuma veikt tiem atkārtoto verifikāciju.
Pašlaik normatīvais regulējums uzliek par obligātu pienākumu mehāniskiem ūdens patēriņa skaitītājiem veikt atkārtoto verificēšanu reizi četros gados, bet elektromagnētiskiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem – reizi sešos gados. No 2020. līdz 2023. gadam tika verificēti 975 809 ūdens patēriņa skaitītāji, kas iedzīvotājiem izmaksāja 19,5 milj. EUR jeb aptuveni 5 milj. EUR gadā[i].
2024. gadā PTAC veica kontrolpirkumus inspicēšanas institūcijās, kuru rezultāti liecina, ka inspicēšanas institūcijas (verificētāji) lielākajā daļā gadījumu nederīgus skaitītājus atzīst par lietošanai derīgiem: no 33 pārbaudītajiem ūdens skaitītājiem 22 bija apzināti padarīti par lietošanai neatbilstošiem, bet tikai 30% gadījumu par nederīgiem tos atzina arī verificētāji. Tātad 70% gadījumu neatbilstošie skaitītāji potenciāli nonāk atpakaļ dzīvokļos.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināms, ka šobrīd pastāvošā dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju kontroles sistēma nav lietderīga, jo tās ietvaros netiek saņemts pakalpojums, kas nodrošinātu ūdens skaitītāju atbilstību metroloģiskajām prasībām.
“Ūdens skaitītāju verifikācija – kā to veic tagad – ir formāla darbība, kas nesasniedz mērķi un no kuras ir jāatsakās. Pašlaik tā rada papildu izdevumus un nevajadzīgus pienākumus mājsaimniecībām, nenodrošinot ūdens patēriņa mērījumu precizitāti. Mums jākļūst efektīvākiem, stiprinot katra tirgus dalībnieka individuālo atbildību par savu pakalpojumu kvalitāti, bet publiskos kontroles resursus primāri novirzot tām jomām, kur sabiedrības veselībai un drošībai var iestāties būtiski riski,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Vienlaicīgi, atceļot prasību ūdens patēriņa skaitītājiem veikt atkārtoto verificēšanu, samazināsies pieprasījums pēc šāda pakalpojuma, kā rezultātā komersantiem, kas sniedz šāda veida pakalpojumus, jārēķinās ar šo situāciju un savlaicīgi jādomā par savas komercdarbības pārorientāciju un diversifikāciju.
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk