Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus

Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem.
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 14. maija noteikumos Nr. 289 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūs jāveic ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšana. Iedzīvotāji arī turpmāk varēs izmantot jau esošos ūdens patēriņa skaitītājus bez obligāta pienākuma veikt tiem atkārtoto verifikāciju.
Pašlaik normatīvais regulējums uzliek par obligātu pienākumu mehāniskiem ūdens patēriņa skaitītājiem veikt atkārtoto verificēšanu reizi četros gados, bet elektromagnētiskiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem – reizi sešos gados. No 2020. līdz 2023. gadam tika verificēti 975 809 ūdens patēriņa skaitītāji, kas iedzīvotājiem izmaksāja 19,5 milj. EUR jeb aptuveni 5 milj. EUR gadā[i].
2024. gadā PTAC veica kontrolpirkumus inspicēšanas institūcijās, kuru rezultāti liecina, ka inspicēšanas institūcijas (verificētāji) lielākajā daļā gadījumu nederīgus skaitītājus atzīst par lietošanai derīgiem: no 33 pārbaudītajiem ūdens skaitītājiem 22 bija apzināti padarīti par lietošanai neatbilstošiem, bet tikai 30% gadījumu par nederīgiem tos atzina arī verificētāji. Tātad 70% gadījumu neatbilstošie skaitītāji potenciāli nonāk atpakaļ dzīvokļos.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināms, ka šobrīd pastāvošā dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju kontroles sistēma nav lietderīga, jo tās ietvaros netiek saņemts pakalpojums, kas nodrošinātu ūdens skaitītāju atbilstību metroloģiskajām prasībām.
“Ūdens skaitītāju verifikācija – kā to veic tagad – ir formāla darbība, kas nesasniedz mērķi un no kuras ir jāatsakās. Pašlaik tā rada papildu izdevumus un nevajadzīgus pienākumus mājsaimniecībām, nenodrošinot ūdens patēriņa mērījumu precizitāti. Mums jākļūst efektīvākiem, stiprinot katra tirgus dalībnieka individuālo atbildību par savu pakalpojumu kvalitāti, bet publiskos kontroles resursus primāri novirzot tām jomām, kur sabiedrības veselībai un drošībai var iestāties būtiski riski,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Vienlaicīgi, atceļot prasību ūdens patēriņa skaitītājiem veikt atkārtoto verificēšanu, samazināsies pieprasījums pēc šāda pakalpojuma, kā rezultātā komersantiem, kas sniedz šāda veida pakalpojumus, jārēķinās ar šo situāciju un savlaicīgi jādomā par savas komercdarbības pārorientāciju un diversifikāciju.
Vēl par tēmu:
Apstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālāk