• Tweet

Tautsaimniecības atlabšana sev līdzi nesusi arī ēnu ekonomikas pieaugumu. Ja kaimiņvalstīs nodokļu nemaksātāju īpatsvars ar katru gadu samazinās, tad Latvijā šobrīd pelēkajā zonā slīgst ap 20% no iekšzemes kopprodukta. Netieši atzīstot savu bezspēcību cīņā ar negodīgiem uzņēmējiem, valsts gatava ieviest drastisku, taču efektīvu sodu sistēmu aplokšņu algu saņēmējiem, kas jau raisījis plašu diskusiju sabiedrībā. Par to 2. jūnijā diskutēs arī Valsts prezidents

Citu valstu starpā Latvija izceļas ar to, ka milzīga daļa uzņēmēju pret nodokļu nomaksu izturas bez pietātes. Arī dienas gaismā nonākušās politiķu izdarības spilgti apliecina, ka Latvijā teju katrs ir gatavs meklēt radošas pieejas kā apiet valsts noteikto nodokļu nomaksu. Taču šā brīža koalīcija un finanšu ministrs Andris Vilks ir pierādījuši, ka arī valsts beidzot ir izsalkusi un kļūst tik pat radoša, ielūkojoties savu iedzīvotāju makos.

Grib ielūkoties kontos

Nespēdama pilnā apmērā izkontrolēt darbaspēka nodokļus, pēdējos gados valsts aktīvi pievērsusies tā dēvēto neapejamo nodokļu iekasēšanai, paaugstinot nekustamā īpašuma nodokli, no kura praktiski nav iespējams izvairīties. Savukārt, nespēdams tikt galā ar uzņēmējiem, kas izmaksā aplokšņu algas, Valsts ieņēmumu dienests piedāvā vērsties pret aplokšņu algu saņēmējiem, administratīvi sodot katru, kurš piekrīt saņem neoficiālu atalgojumu. Tā, piemēram, VID rosina noteikt bankām par pienākumu ziņot par privātpersonām, kas regulāri veic lielas skaidras naudas iemaksas savos kontos, ja gada laikā šādas iemaksas veiktas ne mazāk kā astoņas reizes un kopsummā pārsniedz 6000 eiro.

Strādājošajiem nav izvēles

Nenoliedzot problēmas pastāvēšanu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers tomēr uzsver – šāda pieeja pēc būtības nav godīgas. “Valstij būtu jāsāk ar uzņēmēju audzināšanu. Būtu jāpanāk, ka darba devēji neriskē maksāt aplokšņu algas. Savukārt vēlme sodīt strādājošos apliecina valsts bezzobainību,” pauda eksperts. Viņš arī akcentēja, ka lielākajam vairumam darba ņēmēju, kuri saņem aplokšņu algu, tā nav brīva izvēle, bet gan samierināšanās ar bezizejas situāciju. “Kurš no brīva prāta vēlas palikt bez atvaļinājuma, pensijas, slimības lapas? Strādājošajiem vienkārši nav citas alternatīvas. Šo negodīgo sistēmu uzspiež uzņēmēji, jo, ja viens nepiekritīs saņemt algu aploksnē, tad atnāks cits, kurš piekritīs,” bija pārliecināts P. Krīgers.

Parādība iet plašumā

Arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība) apliecina – ja valsts primāri necīnīsies ar negodīgiem uzņēmējiem, tad vēlamais efekts netiks panākts. “Ja valsts sāks izsekot cilvēku banku kontus, tad neoficiāli saņemtā nauda vairs netiks turēta bankās, bet gan tiks krāta zeķē, ierakta zemē vai slēpta mājās. Pelēkās naudas apjomu tas nemazinās, mainīsies tikai tās uzkrāšanas veids,” atzina politiķe. Tai pat laikā I. Čepāne akcentēja, ka problēmas apmēri kļūst tik lieli, ka tos ignorēt vairs nevar. “Mani subjektīvie novērojumi apliecina, ka cilvēkiem ir ļoti daudz skaidras naudas. Ikdienā novēroju, ka ārkārtīgi daudzi cilvēki iemaksā bankomātos skaidru naudu. Šī parādība ir plaši izplatīta un par to ir jāsāk domāt.”

Prezidenta dienaskārtībā

Tikmēr Valsts prezidenta pārstāve Līga Krapāne sarunā ar NRA.lv atzina – jautājums par aplokšņu algām ir ļoti jūtīgs un to nevar sasteigt. Tādēļ pēc divām nedēļām Valsts prezidents Andris Bērziņš plānojis novitātes pārrunāt ar VID vadību. „2. jūnijā Valsts prezidentam ir plānota tikšanās ar VID ģenerāldirektori. Konkrētā VID ierosme noteikti būs viens no jautājumiem, ko Valsts prezidents vēlēsies pārrunāt, ņemot vērā to, ka ikviens šāds lēmums ir iepriekš rūpīgi un vispusīgi jāizvērtē,” atzina L. Krapāne.