Trīs Latvijas bankas soda par Ziemeļkorejas sankciju apiešanu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – turpmāk FIB) konstatēja, ka trīs Latvijas bankas – AS “Baltikums Bank”, AS “Privatbank” un AS “Reģionālā investīciju banka” – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā, informē FKTK.
Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības. Starpvalstu sadarbība šādu noziedzīgu shēmu atklāšanā liecina, ka, apzinoties riskus, kas saistīti ar Latvijas kā augoša reģionāla finanšu centra attīstību, Latvijas uzraudzības iestādes nodrošina risku pārvaldīšanu un mazināšanu gan NILLTFN, gan starptautisko sankciju jomā.
“FKTK ieskatā šie sodi ir kā preventīvs pasākums no uzrauga puses, lai Latvijas komercbankas nopietni pārvērtētu iespējamos riskus, kas saistīti ar starptautisko sankciju prasību pārkāpšanu vai apiešanu, tai skaitā pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas NILLTFN jomā un nākotnē nepieļautu šādas situācijas iespējamību. Laikā, kad pieaug ģeopolitiskā spriedze un nepārtraukti attīstās noziedzīgo darījumu shēmas, banku iekšējās kontroles sistēmām, t.i., savu klientu saimnieciskās darbības un ar to saistīto risku pārzināšanai, kā to nosaka “pazīsti savu klientu” princips, ir jābūt tādā līmenī, lai bankas netiktu izmantotas aizdomīgos darījumos. FKTK sadarbība ar citu valstu uzraudzības iestādēm sniedz pārliecību, ka Latvijas banku sektors turpinās pilnveidoties kā stabils sadarbības partneris,” saka FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
“FKTK vēlas izteikt pateicību ASV Finanšu ministrijas departamentam – Finanšu noziegumu apkarošanas tīklam (Financial Crimes Enforcement Network” (FinCEN)) par palīdzību šodien veiktajām darbībām,” turpina P. Putniņš.
Visas trīs iesaistītās bankas sadarbojas ar FKTK un konstatētos trūkumus atzīst. FKTK ar minētajām bankām ir noslēgusi administratīvos līgumus, kas visefektīvāk ļauj nodrošināt neatliekamu pasākumu izpildi – bankas spētu savlaicīgi konstatēt darījumus, kas noveda pie starptautisko sankciju apiešanas, un rīkotos atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Noslēgtie līgumi paredz, ka bankas samaksā soda naudu par kopējo summu 641 514 eiro, kas jāieskaita valsts budžetā viena mēneša laikā. FKTK uzraudzīs, vai bankas pilda līgumos noteiktās apņemšanās noteiktajā termiņā un apjomā.
Saistībā ar minēto starptautisko sankciju apiešanas darījumiem FKTK veica mērķa pārbaudes AS “Baltikums Bank” un AS “Privatbank”. Savukārt papildus šai mērķa pārbaudei FKTK veica arī plānoto klātienes pārbaudi AS “Reģionālā investīciju banka”, kas aptvēra plašāku bankas iekšējas kontroles sistēmas darbību. Līdz ar to šai bankai piemērotā soda nauda noteikta arī par pārbaudē konstatētajiem NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem. AS “Reģionālā investīciju banka” nebija nodrošinājusi pietiekami efektīvu iekšējās kontroles sistēmas darbību. Banka ir apņēmusies pilnveidot NILLTFN iekšējās kontroles sistēmas un stiprināt to darbības efektivitāti, tai skaitā uzlabot IT nodrošinājumu, nodrošināt neatkarīgu ārējo pārbaudi un veikt citus pasākumus.
Kā pamatots FIB sniegtajā informācijā, ārvalstu pilsoņi laika posmā no 2009. līdz 2016. gadam ir organizējuši noziedzīgu darījumu shēmas, lai apietu noteikto starptautisko sankciju režīmu pret Ziemeļkoreju un tās ballistisko raķešu un konvenciālā bruņojuma programmu, tai skaitā ar to saistīto preču un aprīkojuma eksportēšanu. Saskaņā ar FIB sniegto informāciju dažos šo shēmu posmos tika izmantoti iepriekš minēto Latvijas banku finanšu pakalpojumi, kur virkne darījumu no klientu kontiem tika veikta sankcionētu Ziemeļkorejas uzņēmumu interesēs. Jāuzsver – ārzonu uzņēmumi, kuriem konti bija atvērti bankās, neveica tiešus maksājumus personām, kas tajā brīdī bija iekļauti Eiropas Savienības (ES), Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sankciju sarakstos, bet izmantoja pastarpinātu aģentu tīklu minēto sankciju apiešanai. Tā kā Ziemeļkorejas finanšu institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas ir pakļautas finanšu sankcijām, un dažādiem starptautiskiem tirdzniecības ierobežojumiem – šīm Ziemeļkorejas personām ir jāorientējas uz darījumu veikšanu caur sarežģītām maksājumu shēmām, izmantojot viegli ievainojamu finanšu institūciju pakalpojumus. Visbiežāk šie darījumi tiek veikti tā, lai tie tiešā veidā nebūtu saistīti ar sankcionētu uzņēmumu vai Ziemeļkorejas interesēm. Tomēr šīs aizsega tehnikas, ko pielieto Ziemeļkorejas izkārtnes uzņēmumi, bieži satur aizdomīgu darījumu pazīmes, ko vairāku gadu laikā ir atklājušas dažādas institūcijas, ieskaitot ANO un nevalstiskās organizācijas, plaši par tām informējot. Šīs pazīmes ietver tādus ārzonas uzņēmumus, kuriem ir vieni un tie paši vadītāji, un kuri atrodas reģistrēti vienā un tajā pašā adresē, veicot maksājumus vieniem un tiem pašiem maksājumu saņēmējiem. Bankas, kas orientētas uz pakalpojumiem ārzonās reģistrētiem klientiem, un kurās nav nodrošināta atbilstoša klientu saimnieciskās darbības pārzināšana, klienta padziļināta izpēte, kā arī darījumu monitoringa un skrīninga procedūras, ir īpaši neaizsargātas pret šādiem krāpnieciskiem finanšu darījumiem. Tāpēc Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem ir jāveic papildu klientu padziļinātā izpēte ārzonas klientiem un viņu darījumu partneriem. Lai arī Ziemeļkoreja ir ģeogrāfiski šķietami tālu no šī reģiona, Latvijas finanšu institūcijas var tikt izmantotas sankciju apiešanai, it īpaši ar ārzonas uzņēmumu palīdzību.
Šajā lietā izmeklēšana turpinās, un FKTK sadarbojas ar FIB un citiem sadarbības partneriem.
Foto:Mario Micklisch/https://www.flickr.com/photos/fvfavo//https://creativecommons.org/licenses/by
Vēl par tēmu:
Saeima finanšu pakalpojumu patērētāju tiesību uzraudzību nodod Latvijas Bankai
No 2027. gada patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, ko līdz šim īstenoja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), pakāpeniski nodos Latvijas Bankai....
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālāk