Trauksmes cēlēji visbiežāk vēršas VID, KNAB, Valsts policijā un Ģenerālprokuratūrā
Kopš Latvijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, trauksmes cēlēji lielākoties vērsušies četrās iestādēs – Valsts ieņēmumu dienestā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts policijā un Ģenerālprokuratūrā, liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija. Gadu no gada šajās iestādēs iesniedz vidēji 45 % no visiem trauksmes cēlēju ziņojumiem.
Par dažādiem pārkāpumiem 2023. gadā iedzīvotāji iesnieguši 386 iesniegumus, no kuriem par trauksmes cēlēja ziņojumiem atzīti 106, kā arī pieci vispārīgā kārtībā saņemti iesniegumi pārreģistrēti par trauksmes celšanas ziņojumiem, tādējādi pērn kopā saņemti 111 trauksmes cēlēju ziņojumi.
2023. gadā būtiski pieaudzis ziņojumu skaits par korupciju, būvniecību un publiskajiem iepirkumiem. Par iespējamiem korupcijas gadījumiem saņemti 18 ziņojumi (2022. gadā – viens), par būvniecību pērn bijuši astoņi ziņojumi (2022. gadā – divi), bet par publiskajiem iepirkumiem saņemti 11 ziņojumi iepretim trīs ziņojumiem gadu iepriekš.
Trauksmes celšanas būtība ir ziņot par pārkāpumiem darba vidē. Bieži vien trauksmes cēlēju ziņojumi skar šādus darba vides jautājumus – aplokšņu algas, nevienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, darba drošību un kultūru. Retāk trauksmes cēlēju ziņojumi ir par patērētāju tiesību pārkāpumiem, pārtikas un produktu drošību, sabiedrības veselības apdraudējumiem un kaitējumu videi.
Izskatot par trauksmes cēlēja ziņojumiem atzītos ziņojumus, uzsākti četri kriminālprocesi un 13 administratīvā pārkāpuma procesi. Salīdzinājumam 2022. gadā netika uzsākts neviens kriminālprocess, vienlaikus bija 14 administratīvā pārkāpuma procesi un divas disciplinārlietas. 38 ziņojumu rezultātā dažādas pārbaudes veica kontrolējošās institūcijas, savukārt 53 gadījumos veiktas citas darbības, piemēram, resoriskā pārbaude, dokumentu pārbaude, iestādes vai uzņēmuma pārbaude uz vietas.
Jauna tendence 2023. gadā ir anonīmu ziņojumu izskatīšana. Lai gan tādu bija tikai trīs, tie bija kvalitatīvi noformēti un sniedza vērtīgu informāciju, ko iestādes atbilstoši labai pārvaldībai arī izvērtēja. Tas norāda uz anonīmas ziņošanas potenciālu, tomēr trauksmes celšanas likums paredz, ka ziņojumam jābūt parakstītam, lai varētu nodrošināt ziņotāja aizsardzību, līdz ar to anonīmiem ziņotājiem šāds atbalsts nav pieejams.
Trauksmes cēlējiem, kuri saskaras ar nelabvēlīgām sekām trauksmes celšanas dēļ, ir pieejama valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība. Piemēram, pērn Tiesu administrācija juridisko palīdzību piešķīrusi trīs trauksmes cēlējiem un piecos Trauksmes celšanas likuma darbības gados kopā tā piešķirta 17 gadījumos.
Detalizētāka informācija un statistika par 2023. gadu pieejama Valsts kancelejas sagatavotajā gada pārskatā par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību var iepazīties tīmekļvietnē trauksmescelejs.lv.
Vēl par tēmu:
Stacionārā veselības aprūpe: pašmērķis uzturēt sadrumstaloto slimnīcu tīklu, nevis pacientu intereses
Slimnīcās nonāk pacienti, kuriem ir nopietni veselības sarežģījumi un ambulatori ārstēties vairs nevar. Pacientiem nepieciešama sarežģīta, steidzama vai pat neatliekama palīdzība, tādēļ...
Lasīt tālākUkrainai piegādāta nākamā partija ar “Patria” 6×6 bruņutransportieriem
Aizsardzības ministrija informē, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem nogādāta nākamā Latvijā ražoto “Patria” 6x6 bruņutransportieru partija un cita veida militārais ekipējums, lai atbalstītu...
Lasīt tālākZāles nav konfektes: sākas kampaņa par atbildīgu bezrecepšu zāļu lietošanu
Latvijā šodien, 15. septembrī, sākas informatīvā kampaņa “Zāles nav konfektes”, lai veicinātu sabiedrības izpratni par pareizu un atbildīgu bezrecepšu zāļu lietošanu. “Zāles...
Lasīt tālākŠogad jūlijā pasaulē nākuši 1103 jaundzimušie
2025. gada jūlijā Latvijā reģistrēti 1103 jaundzimušie – tas ir pirmais mēnesis kopš 2024. gada oktobra, kad dzimušo skaits pārsniedzis publiskajā telpā bieži pieminēto 1000 bērnu...
Lasīt tālākAptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālākSlēgs Latvijas gaisa telpas zonu pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju
No ceturtdienas, 11. septembra plkst. 18.00 vismaz uz vienu nedēļu – līdz 18. septembrim – tiek slēgta Latvijas gaisa telpas zona pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. “Krievijas...
Lasīt tālākAizsardzības ministrs Andris Sprūds: “Esam nodrošinājuši papildu vairāk nekā 45 miljonus eiro armijas kaujas spējām. Īpaša prioritāte – pretgaisa aizsardzības stiprināšana”
Aizsardzības ministrija ir pārskatījusi 2025. gada plānoto budžetu, lai rastu iespējas papildu ieguldījumiem prioritāro kaujas spēju attīstībai. Kritiski izvērtējot ilgtermiņa saistības,...
Lasīt tālākVID atgādina: par bērnu interešu izglītību var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli
Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi...
Lasīt tālākEiropas Komisija plāno Latvijai atvēlēt 5,68 miljardus eiro Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanai
Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par provizorisku finansējuma sadalījumu 150 miljardu eiro apmērā jaunizveidotā Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE) finansējumam, kas paredzēts aizsardzības...
Lasīt tālākNedēļas nogalē galvaspilsētā atzīmēs Tēva dienu
Šogad Tēva dienas gājiens un festivāls notiks jau divpadsmito reizi, un tas gaidāms svētdien, 14. septembrī. Gājiens, kā ierasts, sāksies plkst. 12.00 Brīvības laukumā, taču šoreiz pulcēšanās...
Lasīt tālāk