Tirgotājus sašķeļ nesaskaņas un skopums
SIA Rimi Latvia, Maxima Latvija un veikalu ķēdes IKI īpašnieka – SIA Palink – lēmums par izstāšanos no Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) nebija impulsīvs. Atšķirīgie uzskati par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņu ietekmi uz cenām faktiski bijis pēdējais piliens nesaskaņu straumē starp lielajiem tirgotājiem un LTA.
Taču gan Rimi, gan Maxima, gan Palink ir arī otras tirgotāju interešu aizstāvju organizācijas – Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija – biedri. Iespējams, arī tas bija viens no iemesliem, kas veicināja šo trīs mazumtirgotāju vēlmi pamest LTA.
Latvijas Tirgotāju asociācija dibināta pirms 17 gadiem, un pašlaik tajā apvienojušies aptuveni 600 uzņēmēju, kuri nodarbojas ar tirdzniecību, ēdināšanu un pakalpojumu sniegšanu.
Tiesa, pēdējo dienu laikā LTA ir zaudējusi trīs no saviem biedriem – Maxima Latvija, Rimi Latvia un SIA Palink.
«Lēmums par Rimi izstāšanos no LTA ir ilgtermiņa un nav pieņemts vienā dienā. Rimi Latvia izstājās no LTA, jo šī asociācija atkārtoti un ilgākā laika periodā paudusi viedokli un rīkojusies pretēji Rimi Latvia uzskatiem un īstenotajai uzņēmējdarbības praksei. Arī PVN samazināšanas procesā LTA paustā nostāja diametrāli atšķīrās no Rimi Latvia uzskatiem un veiktajām darbībām, tāpēc vairs nesaredzējām citu iespēju, kā izstāties no šīs organizācijas. Šis lēmums ir galīgs, un iespēju LTA atkal iestāties neizskatām,» Neatkarīgajai uzsvēra SIA Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.
Arī Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš Neatkarīgajai atzina, ka lēmums par izstāšanos no LTA briedis jau sen un LTA paziņojums par PVN likmes samazināšanas sekām ir bijis pēdējais piliens, kas licis uzņēmumam izstāties no šīs asociācijas, jo nesaskaņas bijušas arī agrāk.
«Latvijas Tirgotāju asociācija PVN samazināšanu kritizēja jau no paša sākuma. Arī pēdējam paziņojumam, ka PVN samazināšanas rezultātā cenas tikai augšot, Maxima kategoriski nepiekrīt, jo Maxima veikalos cenas pazeminās. Tāpēc nolēmām izstāties,» skaidroja I. Andiņš.
Iespējams, no LTA izstāsies arī a/s Prisma. «Pēc LTA maldīgā paziņojuma par cenu pieaugumu veikalos pēc PVN maiņas no 22 uz 21% ģimenes hiperveikali Prisma apsver iespēju izstāties no LTA, jo asociācijas paziņojums par cenu pieaugumu veikalos ir pretrunā ar Prisma nostāju. Mūsu veikalos cenu samazinājums ir jūtams no preces vērtības, kura pārsniedz 0,62 latus. Sekosim līdzi LTA tālākajiem paziņojumiem un mērķiem, lai varētu pieņemt izšķirošo lēmumu,» Neatkarīgajai uzsvēra a/s Prisma Latvija tirdzniecības tīkla direktors Henriks Harkonens.
Oriflame Latvija, kas arī ir LTA biedrs, negrasās pamest šo asociāciju, Neatkarīgajai atzina Oriflame Latvija Mārketinga daļas vadītājs Egmonts Gāliņš.
LTA prezidents Henriks Danusēvičs Neatkarīgajai gan iebilda, ka visu šo gadu laikā (Rimi un Maxima bija ilggadēji šīs asociācijas biedri) konfliktu neesot bijis. Atsevišķās reizēs, protams, ir bijušas uzskatu atšķirības, taču nekas ārkārtējs. Viņš arī uzsvēra, ka viņa vadītā asociācija nekad nav prognozējusi, ka PVN likmes izmaiņas paaugstinās cenas veikalos, ko par ieganstu izmantoja lielie tirgotāji, paziņojot par izstāšanos no LTA.
H. Danusēvičs stāstīja, ka savulaik tieši Latvijas Tirgotāju asociācija palīdzējusi Latvijā ienākt un attīstīties gan Rimi, gan Maxima tīklam. «Pirms diviem gadiem Latvijā izveidojās Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, un jau tad mums radās bažas, ka tas novedīs līdz šķelšanai. Diemžēl šīs bažas ir piepildījušās. Nesmuki ir tas, ka, paziņojot par izstāšanos, no vienas puses, gan Rimi, gan Maxima atsūtīja pateicības vēstules, pateicoties par sadarbību, bet, no otras puses, ar mediju starpniecību apspļaudīja organizāciju, kas pārstāv Latviju Eiropas struktūrās,» sacīja H. Danusēvičs. Viņaprāt, LTA līdz šim ir vairāk risinājusi lielo tirgotāju problēmas. LTA ir arī Eiropas tirgotāju savienības biedre un piedalās vairākās tās komisijās, kurās risinātās problēmas ir svarīgas tieši lielajiem tirgotājiem. «Tagad būs absurda situācija, ka finansēsim un cīnīsimies par tādiem jautājumiem Eiropas līmenī, kas ir svarīgi tiem tirgotājiem, kas nemaz vairs nebūs mūsu biedri,» teica H. Danusēvičs.
Viņš nepieļauj domu, ka LTA nespētu darboties bez trim aizgājušajiem biedriem, kaut arī LTA darbību nodrošina biedru maksas. LTA statūti paredz, ka katram biedram ir jāiemaksā iestāšanās nauda un noteikta gada maksa, kuras lielumu nosaka biedrības dalībnieku kopsapulce. Lai gan LTA turpmāk nesaņems biedra naudu no Rimi, Maxima un Palink, H. Danusēvičs ir pārliecināts, ka finansiālā puse tikšot atrisināta un LTA sekmīgi darbosies arī turpmāk.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Aptauja: latvieši, lietuvieši un igauņi šovasar dos priekšroku vietējam tūrismam
Baltijas iedzīvotāji šovasar visvairāk plāno apceļot paši savu valsti, kā arī apmeklēt tuvējās kaimiņvalstis, liecina “Booking Group Corporation” piederošā automašīnu nomas brokera...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālāk