Tiešie norēķini – lētāk nebūs
Jauno kārtību – tiešos norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem – Latvijas iedzīvotāji papilnam sāks izbaudīt no nākamā gada 1. oktobra.
Tikmēr ir noteikts pārejas laiks. Piemēram, uzņēmums Rīgas siltums (RS) nācis klajā ar dramatiskiem aprēķiniem – atsevišķi norēķinoties par ūdeni, apkuri, atkritumiem un elektrību, katra mājsaimniecība tādējādi gadā papildus samaksās 170 eiro. Rīgas ūdens (RŪ) norādīja, ka ikmēneša maksājumi palielināsies par 33,5 procentiem. Arī Ekonomikas ministrijā pieļauj, ka uzskaite un rēķinu sagatavošana sadārdzinās ikmēneša maksājumus līdz septiņiem eiro.
Tagad tiešie norēķini pastāv ar Latvenergo, privātmāju īpašniekiem Rīgā – arī ar RŪ. Nu arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem dota iespēja pa tiešo norēķināties par ūdeni, apkuri, kanalizāciju un atkritumu izvešanu. Vienoti pret jauno kārtību diskusijās iebilda RŪ un RS. Tie uzreiz pateica, ka iedzīvotājiem būs jāmaksā vairāk, jo individuālo rēķinu izrakstīšanai nāksies iegādāties datorprogrammas, būs jāpieņem jauni darbinieki, jāmaksā viņiem atalgojums, jāuztur datu bāze, kā arī iedzīvotājiem būs jāsedz pakalpojumu sniedzēju tiesāšanās izdevumi ar parādniekiem. Arguments: ja tagad ar parādniekiem tiesājas pārvaldnieks, tad turpmāk tiesvedību uzsāks katrs pakalpojumu sniedzējs, kas, protams, būs dārgāk.
Problēmas iedzīvotājiem varētu radīt arī cits norēķinu grafiks. Piemēram, Rīgas namu pārvaldnieks saviem klientiem par visiem pakalpojumiem ļauj norēķināties līdz mēneša pēdējai dienai, lai gan, piemēram, RS ar Latvijas gāzi ir jānorēķinās agrāk. Iespējams, pakalpojumu sniedzēji noteiks agrāku rēķinu apmaksas termiņu un iedzīvotājiem vajadzēs pārkārtot savu maksāšanas grafiku. Vai arī maksāt kavējuma naudu.
Vēl viens aspekts – par katru bankā veiktu transakciju nāksies maksāt komisijas maksu, ja pakalpojumu sniedzējs nebūs nodrošinājis sadarbību ar vairākām bankām. Ja dzīvoklī nav interneta, tad par katru pakalpojumu (plus komisijas maksu par katru kvīti) vajadzēs maksāt, piemēram, pasta nodaļā.
Neatkarīgā jautāja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), vai, ieviešot tiešo norēķinu sistēmu, pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības iekļaut tarifā ar jauno norēķinu kārtību saistītās izmaksas? Jo tad tās kļūtu nepārskatāmas. SPRK atbildēja, ka siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem nav tiesību tarifos iekļaut izmaksas, kas saistītas ar tiešo norēķinu sistēmas izveidošanu dzīvokļu īpašniekiem un šīs sistēmas uzturēšanu. Siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi tiek noteikti līdz šo pakalpojumu ievadam dzīvojamā mājā, nevis ievadam dzīvoklī. Līdz ar to sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, balstoties uz dzīvojamās mājas skaitītāja rādījumu, izraksta vienu rēķinu par kopējo dzīvojamā mājā patērēto ūdeni un pievadīto siltumu.
Līdz šim rēķini tika izrakstīti dzīvojamo māju apsaimniekotājiem, kuri no dzīvokļu īpašniekiem iekasēja maksu par siltumenerģiju un ūdeni atbilstoši skaitītāju rādījumiem dzīvokļos un pēc tam norēķinājās ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju. Izmaksas, kas saistītas ar rēķinu izrakstīšanu un maksas iekasēšanu no dzīvokļu īpašniekiem, mājas apsaimniekotājs ietver apsaimniekošanas izmaksās.
«Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka no šī gada dzīvokļu īpašnieki var paši slēgt līgumus ar siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem. Tas nozīmē, ka papildu izmaksas, kas sabiedrisko pakalpojumu komersantiem radīsies ar tiešo rēķinu izrakstīšanu dzīvokļu īpašniekiem un maksas iekasēšanu par sniegtajiem pakalpojumiem, var tikt iekasētas papildus,» teikts SPRK atbildē. Jau šobrīd SPRK pārliecinās un nodrošina, lai regulēto pakalpojumu tarifos nebūtu iekļautas izmaksas par darbībām, kas ir ārpus regulētā pakalpojuma, piemēram, ēku iekšējo siltummezglu apkalpošanu, ūdens skaitītāju uzstādīšanu dzīvokļos, kā arī ar norēķiniem ar dzīvokļiem saistītām darbībām. Un arī turpmāk tiks nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret iedzīvotājiem daudzdzīvokļu mājās, kas būs izvēlējušies atšķirīgus norēķinu veidus.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
“Rail Baltica” – par katriem ieguldītajiem 150 tūkstošiem eiro nodokļos atgriežas 203 tūkstoši
"Rail Baltica" nav tikai lielākais infastruktūras projekts Latvijā ar ievērojamu Eiropas Savienības (līdz 85% finansējuma) un Latvijas valsts budžeta ieguldījumu. Apkopotā informācija liecina:...
Lasīt tālākGripas izplatība Latvijā saglabājas augstā līmenī
Slimību profilakses un kontroles centrā saņemtā informācija gripas un citu elpceļu slimību monitoringā liecina, ka pagājušajā nedēļā gripas izplatības intensitāte nedaudz samazinājās...
Lasīt tālākGatis Liepiņš: enerģētikas nozarei jāstrādā iedzīvotāju labā
Vai Latvijā izveidotā enerģētikas politika nodrošina efektīvu lēmumu pieņemšanu nozares attīstībai un krīžu pārvarēšanai? Par šo jautājumu un nozares pārraudzību kopumā trešdien,...
Lasīt tālākVidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājies par 3%
Šī gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz...
Lasīt tālākNorse Atlantic Airways Latvijā izveido operāciju vadības centru; ilgtermiņa plāns uzsākt lidojumus maršrutā Rīga–Ņujorka
Šodien, 10. februārī, tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri, Norse Atlantic Airways dibinātājs...
Lasīt tālāk2024. gadā saražotā piena produkcija palielinājās par 6,1%
2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, piena pārstrādes uzņēmumos saražotā piena produkcija pārdošanai* palielinājās par 9,3 tūkstošiem tonnu jeb 6,1%, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākŠonedēļ ziemīgais laiks turpināsies
Šonedēļ nebūs manāmi tik daudz mākoņi, laiks būs sauss, un nedēļas otrajā pusē (līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu no ziemeļaustrumiem) termometra stabiņš kā diennakts tumšajās,...
Lasīt tālākAnticiklona ietekmē gaidāma vēsa un sausa nedēļas nogale
Februāra pirmās darba nedēļas noslēgumā paaugstināsies atmosfēras spiediens, kas cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām var pasliktināt pašsajūtu. Anticiklona ietekmē tuvākajās dienās...
Lasīt tālākKas jāzina par Baltijas valstu pieslēgšanos kopējam Eiropas energotīklam?
8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu....
Lasīt tālākPašvaldību dzīvokļu īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā
Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk