• Tweet

Sabiedrība nav informēta par jauno Vispārējo datu aizsardzības regulu, un cilvēku izpratnē par to valda haoss, LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

Viņš norādīja, ka pašreizējā situācija, saistībā ar informēšanu, par regulas ieviešanu ir nepiedodama, nepieļaujama un noziedzīga.

Kā liecina paša Tiesībsarga biroja aptauja, tikai daļa cilvēku atzīst, ka saprot regulas būtību. Daļa par to kaut ko ir dzirdējusi, savukārt daļai sabiedrības vispār nav nekādas informācijas.

“Man šķiet absurdi, ka neilgi pirms regulas stāšanās spēkā uz otro lasījumu Saeimā tiek izskatīts likumprojekts “Personas datu apstrādes likums”. Parlaments sasteigtā kārtībā diskutē par konceptuāliem cilvēktiesību aspektiem, piemēram, DVI pilnvaru apjomu un datu aizsardzības speciālista pienākumiem un tiesībām. Ministru prezidents ir līdzatbildīgs par to, ka daudzu profesiju pārstāvji nevar laikus sagatavoties kvalitatīvas personu datu apstrādes nodrošināšanai, nezinot, kāds būs nacionālais datu aizsardzības regulējums, jo valsts pozitīvais pienākums ir informēt sabiedrību par regulas nosacījumiem un pielāgot nacionālo regulējumu regulas prasībām,” uzskata Jansons.

Viņš sacīja, ka Latvijā līdz decembrim skatīs, vai normatīvi atbilst regulas prasībām. Līdz ar to Jansona ieskatā haoss turpināsies līdz gada beigām, kas, viņaprāt, ir nepieļaujami, jo regula spēkā stāsies 25. maijā, nākamajā piektdienā.

Viņš nosūtījis vēstuli valdībai ar aicinājumu izvērtēt atbildīgo iestāžu bezdarbību, kā arī aicinājumu uzdot Kultūras ministrijai izstrādāt skaidrojumus un vadlīnijas kā, piemēram, medijiem turpmāk strādāt, ņemot vērā regulas prasības.

Amatpersonas ir izteikušās, ka sodi par personas datu aizsardzības pārkāpumiem kādu laiku netiks piemēroti. Tiesībsargs norāda, ka nav pieļaujams, ka valsts savas neizdarības dēļ akceptē tiesību normu neievērošanu un savlaicīgi netiek nodrošināta tiesiskā aizsardzība. Būtiski ir atzīmēt – kopš regulas pieņemšanas ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, bija divu gadu termiņš, lai pielāgotu nacionālo likumdošanu, kā arī iepazīstinātu sabiedrību ar novitātēm, kuras ir iekļautas regulā.

Tikai 2018.gada 6.martā, kad Ministru kabinets (MK) atbalstīja iesniegto likumprojektu “Personas datu apstrādes likums”, Ministru prezidents uzdeva ministrijām līdz šī gada 1.decembrim izvērtēt, vai attiecīgās nozares normatīvie akti, kas paredz fizisko personu datu apstrādi, atbilst regulas prasībām, un, ja nepieciešams, izstrādāt normatīvo aktu projektus un noteiktā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai MK.

“Vairāk nekā pusgadu valstī pastāvēs haoss datu apstrādes jomā, jo valdība nav izpildījusi mājasdarbu. Šāda tiesiskā nenoteiktība rada dažādu nozaru pārstāvjos apjukumu, bažas un satraukumu,” sašutis noteic tiesībsargs.

“Kultūras ministrijai kā atbildīgajai ministrijai par mediju politiku ir jāskaidro un jāizstrādā materiāli par regulas ietekmi uz žurnālistu darbu, līdzsvarojot tiesības uz datu aizsardzību ar tiesībām uz vārda un izteiksmes brīvību. Jau laikus vēlos vērst uzmanību, ka izstrādājot jaunu mediju vides tiesisko regulējumu, kas ar laiku aizstātu likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, būtu nepieciešams iekļaut nosacījumus par personas datu publiskošanu,” uzskata Jansons.

Papildu sabiedrības informēšanai regula uzliek par pienākumu izveidot neatkarīgu iestādi, kurai savi pienākumi ir jāveic bez tiešas vai netiešas ārējās ietekmes. Regulas 52. pants noteic, ka “.. uzraudzības iestāde rīkojas pilnīgi neatkarīgi, pildot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu. Katras uzraudzības iestādes loceklis vai locekļi, pildot uzdevumus un īstenojot pilnvaras saskaņā ar šo regulu, ir brīvi no ārējās – tiešas vai netiešas – ietekmes un ne no viena nelūdz un nepieņem norādījumus.”

Likumprojektā “Personas datu apstrādes likums” liela uzmanība ir pievērsta DVI funkciju, pienākumu un tiesību precizēšanai, kā arī kapacitātes stiprināšanai. Tiesībsargs: “Bažas par DVI spēju īstenot pilnīgu neatkarību izraisa likumprojektā iekļautais nosacījums, ka Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īsteno ar tieslietu ministra starpniecību. Tādējādi lūdzu īpašu uzmanību pievērst Datu valsts inspekcijas neatkarībai, nodrošinot tās statusa atbilstību regulas prasībām.”

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) Vispārīgā datu aizsardzības regula stājās spēkā 2016.gada 24.maijā un tiks piemērota no šī gada 25.maija.

Foto: Shutterstock