Tiesājas par Parex bijušo īpašnieku naudu
Latvijas un Krievijas tiesām nāksies sacenties par tiesībām rīkoties ar Parex bankas bijušo īpašnieku depozītiem savā kādreizējā bankā.
Nākamajā nedēļā Rīgas apgabaltiesā jāsākas procesam, kurā Parex banka prasa atzīt par spēkā neesošu bankas bijušā īpašnieka Valērija Kargina dāvinājumu viņa dēlam Remam. Dāvinājuma objekts ir pusotra miljona latu depozīts ar gada noguldījuma likmi 20% apmērā. Mēneša beigās līdzīgā procesā būtu jāizlemj, vai atzīt otra bankas līdzīpašnieka Viktora Krasovicka vēl lielākusdāvinājumu savam dēlam Georgijam. No bankas viedokļa, V. Kargins un V. Krasovickis neko dāvināt neesot drīkstējuši, jo viņu depozīti ir apķīlāti, lai nodrošinātu bankas prasību par zaudējumu radīšanu bankai, pārdodot valstij par diviem latiem banku ar milzīgu, bet slēptu iztrūkumu tās bilancē. Tagad šis iztrūkums palēnām legalizējas kā Parex bankas zaudējumi. Atliek vien pierādīt, ka iztrūkums bilancē radies jau iepriekšējo, nevis tagadējo bankas īpašnieku laikā un ka līgums par bankas pārdošanu valstij neietver bankas iepriekšējo īpašnieku atbrīvošanu no atbildības par bankas faktisko bilanci. Tik grandiozu uzdevumu risināšana aizņems vēl nezināmi ilgu laiku, kas jāvek, tiesājoties tikai par prasījuma nodrošinājuma saglabāšanu.
Parex bankas preses pārstāve Marita OzoliņaTumanovska dalījās ar Neatkarīgo tādā informācijā, ka atbildētāji esot iesnieguši tiesai papildu dokumentus, tāpēc 13. martā plānoto dāvinājuma lietas izskatīšanu var nākties atlikt. Banka paliek pie iepriekš publiski paustā, V. Kargina un V. Krasovicka darbībām esot noziedzīga nodarījuma pazīmes, par kurām informētas tiesībsargājošās iestādes.
Kā Neatkarīgā rakstīja pērnā gada 23. augustā, «Karginus ietin kriminālprocesos». Valsts policija toreiz apstiprināja, ka 1. augustā sākusi kriminālprocesu par tiesas sprieduma vai lēmuma tīšu neizpildīšanu. Šķiet, ka šis process risinās – tātad nerisinās tāpat, kā bijušo īpašnieku vainas meklēšana par bankas izputināšanu. Šis kriminālprocess tika savīts vēl ar citu, ka it kā R. Kargins atņemot zemi tiem Latgales zemniekiem, kuriem nelaimējies dzīvot blakus R. Kargina īpašumam (vēl viens tēva dāvinājums) Kombuļu pagastā. 23. augusta publikācija atspoguļoja Neatkarīgās fiksēto Kombuļos, kas ļāva secināt, ka vismaz piesavināšanās ir izdomājums, ko daži politiķi izmantoja laikā pirms Saeimas ārkārtas pārvēlēšanas.
Kamēr Latvijas tiesas un policija gatavojas kaut ko darīt, Krievijā ir uzradusies firma Olimpija, kas pieteikusies par V. Kargina un V. Krasovicka depozītu pārpircēju, kurai ir tiesības uz depozītu, varbūt uz to nestajiem depozītprocentiem. Parex bankai līdz šim ir izdevies vismaz novilcināt prasības izskatīšanu, apstrīdot Krievijas tiesu tiesības lemt par Latvijas komercbanku. Pašlaik uzvara ir Olimpijas pusē, jo februāra beigās Arbitrāžas tiesas (kaut kas līdzīgs kādreiz Latvijā bijušajai Saimnieciskajai tiesai) Kasācijas instance lēmusi par lietas piekritību Krievijas tiesai. Lēmumā ir tāds interesants moments, ka piekritība pamatota arī ar to, ka atzīta Parex grupas uzņēmumu spēja darboties Krievijā, apejot Krievijas likumus un kontroli. Parex banka šim lēmumam liek pretī to, ka tās sūdzība pieņemta izskatīšanai Krievijas Augstākās arbitrāžas tiesas prezidijā.
Vismaz sabiedriskās domas stereotipi ir tādi, ka katras valsts tiesu sistēma galu galā nonāks līdz spriedumam par labu savējiem neatkarīgi no tā, ar cik tiesu instanču spriedumiem u.tml. objektivitātes atribūtiem šis spriedums tiks izdekorēts. Konkrētajā gadījumā Krievija varētu neatteikties no 11,2 milj. latu piedziņas no Latvijas tās uzņēmuma personā.
Ko Latvija liks pretī Krievijai? Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš Neatkarīgajai apgalvoja, ka runājis ar Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu un norādījis, ka Tieslietu ministrija rūpīgi sekojot līdzi Parex bankas tiesvedības procesam Krievijā un nepieciešamības gadījumā iesaistīsies jautājuma risināšanā gan ministriju, gan vēstniecību līmenī. Par pamatu sarunām tiktu ņemts jau 1995. gadā noslēgtais līgums par tiesiskās palīdzības sniegšanu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Iepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens
Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālāk