• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
09/03/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Latvijas un Krievijas tiesām nāksies sacenties par tiesībām rīkoties ar Parex bankas bijušo īpašnieku depozītiem savā kādreizējā bankā.

Nākamajā nedēļā Rīgas apgabaltiesā jāsākas procesam, kurā Parex banka prasa atzīt par spēkā neesošu bankas bijušā īpašnieka Valērija Kargina dāvinājumu viņa dēlam Remam. Dāvinājuma objekts ir pusotra miljona latu depozīts ar gada noguldījuma likmi 20% apmērā. Mēneša beigās līdzīgā procesā būtu jāizlemj, vai atzīt otra bankas līdzīpašnieka Viktora Krasovicka vēl lielākusdāvinājumu savam dēlam Georgijam. No bankas viedokļa, V. Kargins un V. Krasovickis neko dāvināt neesot drīkstējuši, jo viņu depozīti ir apķīlāti, lai nodrošinātu bankas prasību par zaudējumu radīšanu bankai, pārdodot valstij par diviem latiem banku ar milzīgu, bet slēptu iztrūkumu tās bilancē. Tagad šis iztrūkums palēnām legalizējas kā Parex bankas zaudējumi. Atliek vien pierādīt, ka iztrūkums bilancē radies jau iepriekšējo, nevis tagadējo bankas īpašnieku laikā un ka līgums par bankas pārdošanu valstij neietver bankas iepriekšējo īpašnieku atbrīvošanu no atbildības par bankas faktisko bilanci. Tik grandiozu uzdevumu risināšana aizņems vēl nezināmi ilgu laiku, kas jāvek, tiesājoties tikai par prasījuma nodrošinājuma saglabāšanu.

Parex bankas preses pārstāve Marita OzoliņaTumanovska dalījās ar Neatkarīgo tādā informācijā, ka atbildētāji esot iesnieguši tiesai papildu dokumentus, tāpēc 13. martā plānoto dāvinājuma lietas izskatīšanu var nākties atlikt. Banka paliek pie iepriekš publiski paustā, V. Kargina un V. Krasovicka darbībām esot noziedzīga nodarījuma pazīmes, par kurām informētas tiesībsargājošās iestādes.

Kā Neatkarīgā rakstīja pērnā gada 23. augustā, «Karginus ietin kriminālprocesos». Valsts policija toreiz apstiprināja, ka 1. augustā sākusi kriminālprocesu par tiesas sprieduma vai lēmuma tīšu neizpildīšanu. Šķiet, ka šis process risinās – tātad nerisinās tāpat, kā bijušo īpašnieku vainas meklēšana par bankas izputināšanu. Šis kriminālprocess tika savīts vēl ar citu, ka it kā R. Kargins atņemot zemi tiem Latgales zemniekiem, kuriem nelaimējies dzīvot blakus R. Kargina īpašumam (vēl viens tēva dāvinājums) Kombuļu pagastā. 23. augusta publikācija atspoguļoja Neatkarīgās fiksēto Kombuļos, kas ļāva secināt, ka vismaz piesavināšanās ir izdomājums, ko daži politiķi izmantoja laikā pirms Saeimas ārkārtas pārvēlēšanas.

Kamēr Latvijas tiesas un policija gatavojas kaut ko darīt, Krievijā ir uzradusies firma Olimpija, kas pieteikusies par V. Kargina un V. Krasovicka depozītu pārpircēju, kurai ir tiesības uz depozītu, varbūt uz to nestajiem depozītprocentiem. Parex bankai līdz šim ir izdevies vismaz novilcināt prasības izskatīšanu, apstrīdot Krievijas tiesu tiesības lemt par Latvijas komercbanku. Pašlaik uzvara ir Olimpijas pusē, jo februāra beigās Arbitrāžas tiesas (kaut kas līdzīgs kādreiz Latvijā bijušajai Saimnieciskajai tiesai) Kasācijas instance lēmusi par lietas piekritību Krievijas tiesai. Lēmumā ir tāds interesants moments, ka piekritība pamatota arī ar to, ka atzīta Parex grupas uzņēmumu spēja darboties Krievijā, apejot Krievijas likumus un kontroli. Parex banka šim lēmumam liek pretī to, ka tās sūdzība pieņemta izskatīšanai Krievijas Augstākās arbitrāžas tiesas prezidijā.

Vismaz sabiedriskās domas stereotipi ir tādi, ka katras valsts tiesu sistēma galu galā nonāks līdz spriedumam par labu savējiem neatkarīgi no tā, ar cik tiesu instanču spriedumiem u.tml. objektivitātes atribūtiem šis spriedums tiks izdekorēts. Konkrētajā gadījumā Krievija varētu neatteikties no 11,2 milj. latu piedziņas no Latvijas tās uzņēmuma personā.

Ko Latvija liks pretī Krievijai? Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš Neatkarīgajai apgalvoja, ka runājis ar Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu un norādījis, ka Tieslietu ministrija rūpīgi sekojot līdzi Parex bankas tiesvedības procesam Krievijā un nepieciešamības gadījumā iesaistīsies jautājuma risināšanā gan ministriju, gan vēstniecību līmenī. Par pamatu sarunām tiktu ņemts jau 1995. gadā noslēgtais līgums par tiesiskās palīdzības sniegšanu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju.

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis

 

438 skatījumi




Video

Latvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?

13/11/2025

Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...

Lasīt tālāk
Video

Dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā

13/11/2025

Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...

Lasīt tālāk
Video

Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu

12/11/2025

Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...

Lasīt tālāk
Video

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu

12/11/2025

Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...

Lasīt tālāk
Video

Plāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem

11/11/2025

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums

11/11/2025

Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...

Lasīt tālāk
Video

SEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu

10/11/2025

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...

Lasīt tālāk
Video

Mērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens

10/11/2025

Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...

Lasīt tālāk
Video

Atsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli

06/11/2025

Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...

Lasīt tālāk
Video

Saeima konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu

06/11/2025

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts ceturtdien, 6.novembrī, Saeimas sēdē konceptuāli atbalstītajā...

Lasīt tālāk