Tiesājas par Parex bijušo īpašnieku naudu
Latvijas un Krievijas tiesām nāksies sacenties par tiesībām rīkoties ar Parex bankas bijušo īpašnieku depozītiem savā kādreizējā bankā.
Nākamajā nedēļā Rīgas apgabaltiesā jāsākas procesam, kurā Parex banka prasa atzīt par spēkā neesošu bankas bijušā īpašnieka Valērija Kargina dāvinājumu viņa dēlam Remam. Dāvinājuma objekts ir pusotra miljona latu depozīts ar gada noguldījuma likmi 20% apmērā. Mēneša beigās līdzīgā procesā būtu jāizlemj, vai atzīt otra bankas līdzīpašnieka Viktora Krasovicka vēl lielākusdāvinājumu savam dēlam Georgijam. No bankas viedokļa, V. Kargins un V. Krasovickis neko dāvināt neesot drīkstējuši, jo viņu depozīti ir apķīlāti, lai nodrošinātu bankas prasību par zaudējumu radīšanu bankai, pārdodot valstij par diviem latiem banku ar milzīgu, bet slēptu iztrūkumu tās bilancē. Tagad šis iztrūkums palēnām legalizējas kā Parex bankas zaudējumi. Atliek vien pierādīt, ka iztrūkums bilancē radies jau iepriekšējo, nevis tagadējo bankas īpašnieku laikā un ka līgums par bankas pārdošanu valstij neietver bankas iepriekšējo īpašnieku atbrīvošanu no atbildības par bankas faktisko bilanci. Tik grandiozu uzdevumu risināšana aizņems vēl nezināmi ilgu laiku, kas jāvek, tiesājoties tikai par prasījuma nodrošinājuma saglabāšanu.
Parex bankas preses pārstāve Marita OzoliņaTumanovska dalījās ar Neatkarīgo tādā informācijā, ka atbildētāji esot iesnieguši tiesai papildu dokumentus, tāpēc 13. martā plānoto dāvinājuma lietas izskatīšanu var nākties atlikt. Banka paliek pie iepriekš publiski paustā, V. Kargina un V. Krasovicka darbībām esot noziedzīga nodarījuma pazīmes, par kurām informētas tiesībsargājošās iestādes.
Kā Neatkarīgā rakstīja pērnā gada 23. augustā, «Karginus ietin kriminālprocesos». Valsts policija toreiz apstiprināja, ka 1. augustā sākusi kriminālprocesu par tiesas sprieduma vai lēmuma tīšu neizpildīšanu. Šķiet, ka šis process risinās – tātad nerisinās tāpat, kā bijušo īpašnieku vainas meklēšana par bankas izputināšanu. Šis kriminālprocess tika savīts vēl ar citu, ka it kā R. Kargins atņemot zemi tiem Latgales zemniekiem, kuriem nelaimējies dzīvot blakus R. Kargina īpašumam (vēl viens tēva dāvinājums) Kombuļu pagastā. 23. augusta publikācija atspoguļoja Neatkarīgās fiksēto Kombuļos, kas ļāva secināt, ka vismaz piesavināšanās ir izdomājums, ko daži politiķi izmantoja laikā pirms Saeimas ārkārtas pārvēlēšanas.
Kamēr Latvijas tiesas un policija gatavojas kaut ko darīt, Krievijā ir uzradusies firma Olimpija, kas pieteikusies par V. Kargina un V. Krasovicka depozītu pārpircēju, kurai ir tiesības uz depozītu, varbūt uz to nestajiem depozītprocentiem. Parex bankai līdz šim ir izdevies vismaz novilcināt prasības izskatīšanu, apstrīdot Krievijas tiesu tiesības lemt par Latvijas komercbanku. Pašlaik uzvara ir Olimpijas pusē, jo februāra beigās Arbitrāžas tiesas (kaut kas līdzīgs kādreiz Latvijā bijušajai Saimnieciskajai tiesai) Kasācijas instance lēmusi par lietas piekritību Krievijas tiesai. Lēmumā ir tāds interesants moments, ka piekritība pamatota arī ar to, ka atzīta Parex grupas uzņēmumu spēja darboties Krievijā, apejot Krievijas likumus un kontroli. Parex banka šim lēmumam liek pretī to, ka tās sūdzība pieņemta izskatīšanai Krievijas Augstākās arbitrāžas tiesas prezidijā.
Vismaz sabiedriskās domas stereotipi ir tādi, ka katras valsts tiesu sistēma galu galā nonāks līdz spriedumam par labu savējiem neatkarīgi no tā, ar cik tiesu instanču spriedumiem u.tml. objektivitātes atribūtiem šis spriedums tiks izdekorēts. Konkrētajā gadījumā Krievija varētu neatteikties no 11,2 milj. latu piedziņas no Latvijas tās uzņēmuma personā.
Ko Latvija liks pretī Krievijai? Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš Neatkarīgajai apgalvoja, ka runājis ar Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu un norādījis, ka Tieslietu ministrija rūpīgi sekojot līdzi Parex bankas tiesvedības procesam Krievijā un nepieciešamības gadījumā iesaistīsies jautājuma risināšanā gan ministriju, gan vēstniecību līmenī. Par pamatu sarunām tiktu ņemts jau 1995. gadā noslēgtais līgums par tiesiskās palīdzības sniegšanu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālākAr atbalstu sekmēs vietējās pārtikas piegādi skolām, slimnīcām un citām iestādēm
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Ministru kabinets sēdē 3. martā apstiprināja grozījumus atbalsta nosacījumos...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālāk