Televīzijas skatīšanās būs dārgāka
Lai gan jau pēc dažām dienām kabeļoperatoriem par LNT un TV3 kanālu retranslēšanu būs jāmaksā, televīzijas skatītājiem maksa par televīzijas vērošanu pagaidām nepieaugs. Kabeļoperatori gan pieļauj, ka nākotnē pakalpojumu cenas varētu kāpt.
Saeima pagājušā gada rudenī pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuri atcēla obligātas retranslācijas principu un atļāva TV3 un LNT no 2013. gada 31. marta prasīt samaksu par sava satura retranslāciju kabeļtelevīzijas tīklos. Modern Times Group (MTG) koncernā ieptilpstošie LNT un TV3 šo iespēju izmantoja un, sākot ar aprīli, pieprasa no kabeļoperatoriem attiecīgi 0,09 un 0,11 latu mēnesī par katru šā kabeļoperatora klientu. Lai gan telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs Izzi Saeimas lēmumu kritizēja, nosaucot to par absurdu un tirgu kropļojošu, tieši šis uzņēmums pirmais parakstīja vienošanos ar MTG. Nākamajā dienā to izdarīja arī Baltcom.
Teju ik dienu TV3 un LNT programmās skatītājus emocionāli uzrunā stāsts par to, kāpēc ar 1. aprīli par šo kanālu retranslēšanu tiek prasīta samaksa no kabeļoperatoriem. Piemēram, pašmāju seriāla sērijas izveide izmaksājot aptuveni 5000 latu, ziņu raidījuma sagatavošana – 4000 latu, TV šova organizēšana un atspoguļošana – pat vairāk nekā 17 000 latu. Gada laikā tie ir vairāki miljoni latu un tikai divas trešdaļas izdodas nosegt ar reklāmu palīdzību. Vienlaikus kabeļoperatori, kuri no saviem klientiem iekasē abonēšanas maksu, pašmāju kanāliem nemaksā neko. Atlīdzību saņem vien Krievijas un ārvalstu televīzijas kanāli.
Gan Izzi, gan Baltcom apgalvo, ka pagaidām viņu klienti – televīzijas skatītāji – necietīs, jo abonentmaksa ar 1. aprīli netiks celta. Papildu izmaksas uzņēmumi segs no saviem līdzekļiem. «Ir jāatzīst, ka maksa par televīzijas pakalpojumiem nākotnē tomēr var tikt pārskatīta. LNT un TV3 vēlme saņemt maksu no katra kabeļtelevīzijas abonenta ir tikai vēl viens iemesls, lai pārskatītu pakalpojuma maksu klientiem. Diemžēl satura cenas augušas ne tikai Latvijā. Pēdējo divu gadu laikā televīzijas satura izmaksas augušas vidēji par 30%, ieskaitot tādus populārus TV kanālus kā Discovery, Fox, RTR, PBK un daudzus citus. Turklāt būtiski augušas cenas arī citām mūsu uzņēmējdarbībai būtiskām komponentēm, piemēram, elektrībai un degvielai,» Neatkarīgajai atzina Izzi valdes locekle Sandra Kraujiņa. Turklāt, pēc viņas teiktā, LNT un TV3 ir vieni no dārgākajiem televīzijas kanāliem un maksa par tiem līdzinās Discovery, Eurosport, PBK, RTR.
Arī Baltcom valdes loceklis Gints Kiršteins Neatkarīgajai neslēpa, ka maksa par LNT un TV3 raidīšanu kabeļtelevīzijā rada papildu izmaksu slogu uzņēmumam. «Protams, izmaksas par televīzijas kanālu pārraidīšanu nav vienīgās kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēja izmaksas. Ir gan infrastruktūras uzturēšanas un attīstīšanas izmaksas, gan klientu servisa nodrošināšana, gan attīstības izmaksas u. c. Maksa par konkrēta televīzijas kanāla raidīšanu ir atkarīga gan no kabeļoperatora klientu skaita, gan no televīzijas īpašnieka biznesastratēģijas, gan no dažādiem citiem faktoriem, tomēr konkrētie līgumu nosacījumi ir komercnoslēpums,» uzsvēra G. Kiršteins.
*
VIEDOKĻI
Kaspars Ozoliņš,
MTG vadītājs Baltijas valstīs:
– Obligātās retranslācijas atcelšana ir viens no pamata risinājumiem, kā atveseļot nacionālo komerctelevīziju nozari, jo tas nodrošina, ka daļa no skatītāju veiktajiem maksājumiem par televīzijas abonēšanu nonāks arī beidzot līdz nacionālajām komerctelevīzijām. Tas ļaus saglabāt nacionālā satura ražošanas iespējas.
Toms MEISĪTIS,
Lattelecom Juridiskās daļas direktors:
– Lattelecom virszemes TV skatītājus nekādas izmaiņas kanālu TV3 un LNT nodrošinājumā no 1. aprīļa neskars, jo izmaiņas obligātās retranslācijas pienākumā attiecas vienīgi uz kabeļtelevīziju. Virszemes TV platformā komerckanāli TV3 un LNT būs pieejami bez maksas tāpat kā līdz šim. Savukārt sarunas starp Lattelecom un MTG grupu par turpmākajiem kanālu TV3 un LNT retranslācijas noteikumiem Lattelecom Interaktīvajā TV vēl turpinās. Līdz ar to patlaban Lattelecom TV pakalpojumu cenu izmaiņas kontekstā ar šīm sarunām pašlaik nav plānotas.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākNo 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākTuvākajās dienās saglabāsies lietains laiks, un karstums nav gaidāms
Nedēļas izskaņā un jaunajā darba nedēļā debesis bieži klās mākoņu sega, kas daudzviet valstī atnesīs lietu un lokāli arī pērkona negaisu. Vējš pārsvarā pūtīs lēni, un maksimālā...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālākFM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...
Lasīt tālākValsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...
Lasīt tālāk