Tavars: Kariņa valdība nestrādā sabiedrības labā

Cilvēki grib atpakaļ veco valdību, intervijā Neatkarīgajai sacīja Saeimas deputāts Edgars Tavars (Zaļo un zemnieku savienība).
Runājot par to, ko viņš darīs, kā Saeimas deputāts, Tavars pauda, ka saredz lielu problēmu tajā, ka valdība nestrādā sabiedrības labā:”Notiek iekšējas intrigas koalīcijā, redzam arī veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju. Nav lielas nozīmes, bija vai nebija vakcinācijas plāns iesniegts, bet ir acīmredzams konflikts koalīcijā. Varbūt, redzot slikto reitingu, kādi sabiedrisko attiecību speciālisti ir skubinājuši premjeru Krišjāni Kariņu kaut kā stingrāk rīkoties? Tā ir sabiedrisko attiecību spēle, kurā likme ir cilvēku dzīvības. Tas, maigi izsakoties, ir nožēlojami.”
Vaicāts, ko vajadzēja darīt Kariņam un valdībai, politiķis norādīja, ka vispirms bija jāizveido krīzes vadības centrs: “Profesionāls krīzes vadības centrs joprojām nav izveidots, un, lūk, kur ir sekas! Šādam centram būtu jāstrādā 7×24 režīmā.”
“Liela sabiedrības daļa ir neziņā, kas vispār notiek. Nav skaidrots nekas par vakcīnām, par to blaknēm – ir tādas vai nav. Parādās daudz apšaubāmas informācijas, bet kompetenta izskaidrojuma pietrūkst. Vajag darīt visu, lai sabiedrība varētu atgriezties normālā dzīvē. Pat tiem, kas ir iesaistīti ar kovidu slimo cilvēku ārstēšanā, nav skaidrības, kad viņi tiks vakcinēti,” sacīja Tavars.
Runājot par to, ka pārējiem vakcīnas solītas tikai augustā, Tavars komentēja: “Tad līdz augustam – kas? Mājsēde? Tad sēdēsim visi dzīvokļos, uz darbu neiesim, darbs būs slēgts? Kas ar skolām notiks? Vai izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ir skaidri pateikusi, kas notiks? Skolēnu sekmes un zināšanas tiek iedragātas pamatīgi. Turklāt pašlaik tiek ieviesta jauna metodika, bet grāmatu nav. Skolēni nezina, vai viņiem tuvākajā laikā būs vai nebūs jāiet uz skolu. Tas ir haoss – pilnīgs un absolūts. Vai tad jābrīnās, ka sabiedrībai ir pretēja reakcija tam, ko tai pasaka? Pavasarī cilvēki bija likumpaklausīgāki – labi, tik daudz nenēsāja maskas, bet vairāk ievēroja divus metrus un mazgāja rokas. Tagad bieži vien redzama pilnīgi pretēja reakcija – cilvēki tīšām spītē un neievēro komandanta stundas. Tas, ko dara šī valdība, nenāk sabiedrībai par labu.”
“Uz pārbrauktuves zirgus nemainot, tomēr, ja kleperis ir tik nespēcīgs, ka krīt no kājām, varbūt tomēr tas ir jānomaina? Varētu lēkt ārā no ratiem un bēgt projām, taču no valsts tagad nekur aizbēgt nevar. Tātad ir otrs variants – mainīt zirgus. Un kučierim Artūram Krišjānim Kariņam ir spogulī jāieskatās. Ja viņš saka, ka cīņa ar kovidu ir viņa galvenā prioritāte, tad viņam šī krīzes pārvarēšana pašam ir jāvada. Nevajag gaidīt citus veselības ministrus, bet pašam jāuzņemas vadība, lai ikvienam ir skaidrs, kas notiks ar skolām, ar slimnīcu kapacitāti, ar vakcināciju. Ir jābūt skaidriem kritērijiem, pie kāda saslimušo, mirušo un izveseļojušos skaita varēs beigt ārkārtas stāvokli. Kādi būs risinājumi? Vai glābiņš būs vakcinācija vai mājsēde? Nav pieļaujams, ka cilvēki dzīvo izmisumā un neziņā, vai spēs samaksāt rēķinus, nodokļu parādus, nopirkt drēbes un pārtiku,” turpināja politiķis.
“Kamēr Vācija pārpērk medmāsas no Ukrainas, maksājot viņām lielas algas, Latvijā daudzi mediķi joprojām nav saņēmuši solītās piemaksas. Lai gan mums naudas esot tik daudz kā nekad, kā savulaik teica Krišjānis Kariņš. Ir pieejami aizņemti desmit miljardi, no kuriem liela daļa jau „apgūta”. Kur šī nauda paliek? Vai turpinās lādēt iekšā „airBaltic”? Jā, nacionālā lidsabiedrība ir būtiska valsts ekonomikai, taču šis jau ir tas brīdis, kad cilvēkiem nav par ko samaksāt rēķinus. Ļoti daudz cilvēku paliek bez darba. Tajā brīdī, kad atkal varēs pārvietoties, redzēsim ļoti lielu aizbraucēju skaitu. Jau pēc kovida pirmā viļņa daudzi brauca projām – pavāri brauca, lai gan arī ārzemēs situācija nebija labāka. Bet tik un tā ārzemēs tomēr kaut kur varēja iekārtoties, lai saņemtu kaut kādu ciešamu atalgojumu. Latvijā viņiem cerību nav nekādu, un tā tas būs vēl ilgi. Projām brauca arī citu profesiju pārstāvji, kam citās zemēs bija iespēja nopelnīt pat vairāk, nekā viņi pelnīja šeit vēl pirms krīzes,” sacīja Tavars.
“Taču galvenais uzdevums ir atgriezt valsti atpakaļ normālās sliedēs. Es bieži dzirdu no cilvēkiem, ka viņi grib atpakaļ veco valdību. Jā, arī iepriekšējā strādāja smagi, bija kļūdas, bet bija arī stabilitāte un rīkošanās tā, kā priekšā saka veselais saprāts, ko nevar salīdzināt ar pašreizējo jucekli, kāds vērojams pie Krišjāņa Kariņa valdības,” pauda politiķis.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Ārējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākŠonedēļ bez lietus mākoņiem neiztiksim – daudzviet līs stipri
Šīs nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus nosaka ciklona centrs, kas šķērso valsts austrumus, kā rezultātā pirmdien intensīva nokrišņu zona sāks virzīties no dienvidaustrumiem...
Lasīt tālākNedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālāk