Tavars: Kariņa valdība nestrādā sabiedrības labā

Cilvēki grib atpakaļ veco valdību, intervijā Neatkarīgajai sacīja Saeimas deputāts Edgars Tavars (Zaļo un zemnieku savienība).
Runājot par to, ko viņš darīs, kā Saeimas deputāts, Tavars pauda, ka saredz lielu problēmu tajā, ka valdība nestrādā sabiedrības labā:”Notiek iekšējas intrigas koalīcijā, redzam arī veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju. Nav lielas nozīmes, bija vai nebija vakcinācijas plāns iesniegts, bet ir acīmredzams konflikts koalīcijā. Varbūt, redzot slikto reitingu, kādi sabiedrisko attiecību speciālisti ir skubinājuši premjeru Krišjāni Kariņu kaut kā stingrāk rīkoties? Tā ir sabiedrisko attiecību spēle, kurā likme ir cilvēku dzīvības. Tas, maigi izsakoties, ir nožēlojami.”
Vaicāts, ko vajadzēja darīt Kariņam un valdībai, politiķis norādīja, ka vispirms bija jāizveido krīzes vadības centrs: “Profesionāls krīzes vadības centrs joprojām nav izveidots, un, lūk, kur ir sekas! Šādam centram būtu jāstrādā 7×24 režīmā.”
“Liela sabiedrības daļa ir neziņā, kas vispār notiek. Nav skaidrots nekas par vakcīnām, par to blaknēm – ir tādas vai nav. Parādās daudz apšaubāmas informācijas, bet kompetenta izskaidrojuma pietrūkst. Vajag darīt visu, lai sabiedrība varētu atgriezties normālā dzīvē. Pat tiem, kas ir iesaistīti ar kovidu slimo cilvēku ārstēšanā, nav skaidrības, kad viņi tiks vakcinēti,” sacīja Tavars.
Runājot par to, ka pārējiem vakcīnas solītas tikai augustā, Tavars komentēja: “Tad līdz augustam – kas? Mājsēde? Tad sēdēsim visi dzīvokļos, uz darbu neiesim, darbs būs slēgts? Kas ar skolām notiks? Vai izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ir skaidri pateikusi, kas notiks? Skolēnu sekmes un zināšanas tiek iedragātas pamatīgi. Turklāt pašlaik tiek ieviesta jauna metodika, bet grāmatu nav. Skolēni nezina, vai viņiem tuvākajā laikā būs vai nebūs jāiet uz skolu. Tas ir haoss – pilnīgs un absolūts. Vai tad jābrīnās, ka sabiedrībai ir pretēja reakcija tam, ko tai pasaka? Pavasarī cilvēki bija likumpaklausīgāki – labi, tik daudz nenēsāja maskas, bet vairāk ievēroja divus metrus un mazgāja rokas. Tagad bieži vien redzama pilnīgi pretēja reakcija – cilvēki tīšām spītē un neievēro komandanta stundas. Tas, ko dara šī valdība, nenāk sabiedrībai par labu.”
“Uz pārbrauktuves zirgus nemainot, tomēr, ja kleperis ir tik nespēcīgs, ka krīt no kājām, varbūt tomēr tas ir jānomaina? Varētu lēkt ārā no ratiem un bēgt projām, taču no valsts tagad nekur aizbēgt nevar. Tātad ir otrs variants – mainīt zirgus. Un kučierim Artūram Krišjānim Kariņam ir spogulī jāieskatās. Ja viņš saka, ka cīņa ar kovidu ir viņa galvenā prioritāte, tad viņam šī krīzes pārvarēšana pašam ir jāvada. Nevajag gaidīt citus veselības ministrus, bet pašam jāuzņemas vadība, lai ikvienam ir skaidrs, kas notiks ar skolām, ar slimnīcu kapacitāti, ar vakcināciju. Ir jābūt skaidriem kritērijiem, pie kāda saslimušo, mirušo un izveseļojušos skaita varēs beigt ārkārtas stāvokli. Kādi būs risinājumi? Vai glābiņš būs vakcinācija vai mājsēde? Nav pieļaujams, ka cilvēki dzīvo izmisumā un neziņā, vai spēs samaksāt rēķinus, nodokļu parādus, nopirkt drēbes un pārtiku,” turpināja politiķis.
“Kamēr Vācija pārpērk medmāsas no Ukrainas, maksājot viņām lielas algas, Latvijā daudzi mediķi joprojām nav saņēmuši solītās piemaksas. Lai gan mums naudas esot tik daudz kā nekad, kā savulaik teica Krišjānis Kariņš. Ir pieejami aizņemti desmit miljardi, no kuriem liela daļa jau „apgūta”. Kur šī nauda paliek? Vai turpinās lādēt iekšā „airBaltic”? Jā, nacionālā lidsabiedrība ir būtiska valsts ekonomikai, taču šis jau ir tas brīdis, kad cilvēkiem nav par ko samaksāt rēķinus. Ļoti daudz cilvēku paliek bez darba. Tajā brīdī, kad atkal varēs pārvietoties, redzēsim ļoti lielu aizbraucēju skaitu. Jau pēc kovida pirmā viļņa daudzi brauca projām – pavāri brauca, lai gan arī ārzemēs situācija nebija labāka. Bet tik un tā ārzemēs tomēr kaut kur varēja iekārtoties, lai saņemtu kaut kādu ciešamu atalgojumu. Latvijā viņiem cerību nav nekādu, un tā tas būs vēl ilgi. Projām brauca arī citu profesiju pārstāvji, kam citās zemēs bija iespēja nopelnīt pat vairāk, nekā viņi pelnīja šeit vēl pirms krīzes,” sacīja Tavars.
“Taču galvenais uzdevums ir atgriezt valsti atpakaļ normālās sliedēs. Es bieži dzirdu no cilvēkiem, ka viņi grib atpakaļ veco valdību. Jā, arī iepriekšējā strādāja smagi, bija kļūdas, bet bija arī stabilitāte un rīkošanās tā, kā priekšā saka veselais saprāts, ko nevar salīdzināt ar pašreizējo jucekli, kāds vērojams pie Krišjāņa Kariņa valdības,” pauda politiķis.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums
No rītdienas, 15. aprīļa, atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos tiek ieviests palielināts atļautais maksimālais braukšanas ātrums. Maksimālo atļauto braukšanas ātrumu līdz 110...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms mierīgs un sauss laiks
Nedēļas sākumā gaidāmi nemainīgi mierīgi laika apstākļi – saule mīsies ar mākoņiem, pūtīs lēns vējš, laiks būs sauss. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļi būs daudzveidīgāki...
Lasīt tālākNacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālāk