• Tweet

Saeima nesen pieņēma grozījumus likumā par ostām, kas paredz mainīt Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeli. Saeimas politiķis Edgars Tavars (ZZS) norādīja, ka tādējādi Saeimas deputāti faktiski nobalsoja par Rīgas un Ventspils ostu iznīcināšanu.

“Izmaiņas nozīmē to, ka 42,37% no Ventspils pilsētas teritorijas (gandrīz 2500 hektāru) un vairāk nekā 1900 hektāru no Rīgas teritorijas bez atlīdzības pāriet valsts kapitālsabiedrības īpašumā. Agrāk ostas bija atvasinātas publiskas personas – īpatnējas valsts pārvaldes iestādes, kurās kā līdzvērtīgi partneri piedalījās gan valsts, gan attiecīgā pašvaldība, kuru mērķis bija ne tikai gūt peļņu un sniegt ostas uzņēmējiem pakalpojumus, bet arī – un kas svarīgāk – radīt infrastruktūru, lai attīstās ostas, lai arī pilsētnieki, kuri dzīvo šajās ostas pilsētās, gūst no ostām labumu. Šobrīd ar it kā nevainīgu reformu viss īpašums pāriet valstij, bet ostas pilsētām tiek piedāvātas mazākuma akcionāru tiesības. Turpmāk ostas strādās kā komersanti ar vienīgo mērķi – gūt peļņu. Papildus tam jaunveidojamās ostu pārvaldes jau konkurēs ar uzņēmumiem, kuriem līdz šim sniedza savus pakalpojumus. Ja arī šī peļņa parādīsies, tad ne rīdziniekiem, ne ventspilniekiem vairs nebūs ieguvuma, kā tas bijis līdz šim. Ilgus gadus tie bija daudzi miljoni eiro, ko ieguva ostu pilsētu iedzīvotāji – dažādos projektos, vides un infrastruktūras uzlabojumos, celtniecības attīstībā, labklājībā, kultūras pasākumu finansējumā,” intervijā “Neatkarīgajā” pauda Tavars.

Pēc viņa teiktā, tagad būs tā, ka ostu pārvaldīs nevis pilsēta kopā ar valsti – ar līdzvērtīgiem nosacījumiem, kā tas bijis vienmēr – bet tikai valsts dažu ministriju personā, starp kurām noteicošā loma būs Satiksmes ministrijai: “Kādreiz svarīgi bija gan vides un tranzīta aspekti, gan ekonomika un finanses, to visu analizēja un vadīja attiecīgās ministrijas kopā ar pašvaldību. Tagad viss primāri nonāk Satiksmes ministrijas kontrolē.”

Tavars norādīja: “Jau šobrīd redzam, ka kopš 2019. gada, kad Ventspils ostu ar savu uzņēmumu AS „Ventas osta” pārvalda Satiksmes ministrija, kas atrodas Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārziņā, tā ir pilnībā izstūmusi no ostas pārvaldes Ventspils pilsētu, redzam finanšu rādītājus, kas nemitīgi krīt. Redzam arī Rīgas ostas darbību pēc JKP un valdības reālajiem darbiem – arī tur rādītāji krīt. Šobrīd likumā ir tikai viena rinda: ostas nav privatizējamas. Bet atliek sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi un divos lasījumos izslēgt šo rindiņu no likuma. Laikā, kad ekonomikas rādītāji krīt, kad tranzīts Latvijā pilnībā apstājies un tam nav radīta alternatīva, ostu vērtējums būs zems, tāpēc šobrīd ir augsts risks, ka ostas tiks privatizētas par kapeikām.”

Viņš sacīja: “Ventspils gadījumā tā ir katastrofa: gandrīz 2500 hektāru lielā ostas teritorija, kas ir gandrīz puse no pilsētas teritorijas, tiek atņemta pilsētai.”

“Šobrīd, ņemot vērā abu ostu vērtību, ir runa par vairāk nekā par pusmiljarda eiro ieguldīšanu Rīgas un Ventspils kapitālsabiedrībās, un, ja vēl piedalīsies pašvaldības, ieguldījums varētu tuvoties vienam miljardam eiro. Man Saeimā bija jautājums: vai ostu likuma grozījumu bīdītāji ir veikuši kādus ekonomiskos aprēķinus – kādu labumu šie grozījumi sniegs pilsētniekiem un visai valstij kopumā? Kāds ir jūsu biznesa plāns? Atbilde bija: mums nav tāda plāna. Bet būšot labāk! Pajautāju, vai ar Rīgas domi ir runāts? Vai ir domes lēmums? Teica, ka nevajagot. Noprotu, ka ir bijušas kaut kādas aizkulišu sarunas valdošās koalīcijas ietvaros,” sacīja Tavars.

Pēc viņa teiktā, “kad ostas tiks privatizētas, mēs ieraudzīsim patiesos labuma guvējus. Un nav teikts, ka šie guvēji būs ieinteresēti attīstīt ostas, varbūt viņiem izdevīgāk būs tās degradēt. Ja, piemēram, man kā citu ostu īpašniekam būtu neierobežots naudas daudzums, es nopirktu Rīgas un Ventspils ostas un ātri tās likvidētu, lai man nebūtu konkurentu. Līdzīgi kā bija ar Latvijas cukurrūpniecību, kas tika iznīcināta, lai ES cukurrūpnieki paši varētu ražot cukuru un ar to mūs apgādāt.”

Tavars norādīja, ka šobrīd tiek pārkāpts no Latvijas Republikas Satversmes 1. panta izrietošais pašvaldības princips, kas paredz pašvaldībai tiesības pārvaldīt savu administratīvo teritoriju tās noteiktajās robežās, kā arī brīvi rīkoties ar sev piederošu īpašumu saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 77. pantu un Eiropas vietējo pašvaldību hartu: “Taču Saeimas deputāti neņēma vērā nevienu no vēstulē minētajiem argumentiem un nobalsoja faktiski par divu ostu – Rīgas un Ventspils – iznīcināšanu.”

Foto: F64