• Tweet

T.s. “oligarhu lietas” parlamentāras izmeklēšanas komisija aicinās Ģenerālprokuratūru izveidot tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju komisiju un veikt resorisko pārbaudi par “oligarhu lietas” kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumu un pirmstiesas izmeklēšanas gaitu, izdarot secinājumus par attiecīgo amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību.

Parlamentārās komisijas vadītāja Ingūna Sudraba, ceturtdien atskaitoties par “oligarhu lietas” izmeklēšanas komisijas gaitu un secinājumiem, norādīja, ka korupcija diemžēl ir Latvijas šodiena un realitāte. “Domāju, ka mums visiem vajadzētu būt skaidram, nu jau arī saprotamam, ka mūsu gaidas ir veltīgas par to, ka mūsu pretkorupcijas iestādes zobratiņš viens pats ņems un to visu atklās, sodīs un šo sistēmu izjauks. Taču, lai kā tas censtos, tomēr šis zobratiņš pat nav paredzēts visas šīs sistēmas apkarošanai, un tāpēc daudzi līdz šim dzirdētie saukļi no šo respektablo iestāžu puses un dažu viņu bijušo cilvēku tendenciozās grimases interviju laikā ir vien savas eksistences attaisnošanai,” uzskata Sudraba.

Viņa norādīja, ka nav pieļaujama tik pavirša izmeklēšanas iestāžu darbība faktisko apstākļu noskaidrošanā un pierādīšana, kā arī pašu drošības iestāžu darbinieku publicitātes nesamērīga veicināšana izmeklēšanas laikā.

“Neraugoties uz acīmredzamām un būtiskām KNAB darbu ietekmējošām kadru un atalgojuma politikas problēmām, to risināšana tika novilcināta, – tātad izmeklēšanai traucēja iestādes vadītāju nespēja vadīt savu iestādi un darbiniekus,” norādīja Sudraba.

Tāpat secināts, ka KNAB no savas puses nav sadarbojusies vispār vai pietiekamā mērā ar citām tiesībsargājošām iestādēm, kas, iespējams, ir ietekmējusi pierādījumu bāzi un tādējādi viņi varēja salīdzinoši brīvi un vienpersoniski izbeigt šo procesu. Vienlaikus komisijai nav pamata uzskatīt, ka kriminālprocesa izbeigšana pirmstiesas stadijā būtu saistīta ar procesa virzītāju politiska vai cita rakstura prettiesisku ietekmēšanu.

“Norādām, ka nav pamata vērst pārmetumus ģenerālprokuroram par šo Kriminālprocesu, jo viņš saskaņā ar likumu neveic un nevar veikt izmeklēšanas uzraudzību konkrētos procesos, tādēļ šos publiski izskanējušos pārmetumus var vērtēt kā juridiskas nekompetences gadījumus, bet skarbāk izsakoties – tas ir manipulācijas triks dažu personu mēģinājumam paaugstināt savu publisko atpazīstamību,” norāda Sudraba.

Tā kā Komisija ne faktiski, ne juridiski nav kompetenta un tiesīga izvērtēt izmeklēšanas iestādes un darbinieku rīcību, tad Ģenerālprokuratūra tiks aicināta izveidot komisiju no dažādu tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem un veikt resorisko pārbaudi, kurā jāpārbauda Kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumu, izmeklēšanas gaitu un rezultātu, izdarot secinājumus un nozīmējot atbildību konkrētām amatpersonām.

“Mēs uzskatām, ka lietas materiālu publicēšana nav attaisnojama, jo var tikt nepamatoti kultivēts viedoklis par personu vainu, vai tas šīm personām var kļūt par iemeslu izvirzīt prasības pret valsti par nevainības prezumpcijas principa pārkāpšanu,” norādīja Sudraba.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka ir vērtējama to personu atbildība, kurām bija uzticēta valsts noslēpuma glabāšana un turēšana, nevis mediju atbildība par materiālu publicēšanu. Komisija uzskata, ka ir jāparedz atbildība par žurnālistu uzpirkšanu vai citādu ietekmēšanu, kā arī par apzinātām manipulācijām ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu saziņas līdzekļus.

Kaut arī Krimināllikums neparedz atbildību par masu saziņas līdzekļu prettiesisku ietekmēšanu un apzināti maldinošas un patiesībai neatbilstošas informācijas paušanu masu saziņas līdzekļos nolūkā manipulēt ar sabiedrisko viedokli, tomēr šie zināmie nodarījumi vērtējami kā liels drauds mūsu sabiedrībai. “Uzskatām, ka ir jāatrod veids, kā noteikt atbildību par žurnālistu uzpirkšanu vai citādu ietekmēšanu, kā arī par apzinātām manipulācijām ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu saziņas līdzekļus. Šobrīd mūsu likumdošanas bāze ir pārāk liberāla un pieļauj masu mediju pielietošanu manipulācijai ar sabiedrības viedokli dažu grupējumu interesēs nodarot izkropļojumu sabiedrības viedoklim,” uzsvēra Sudraba.

Foto: Saeimas kanceleja