Šteinbuka: Nodokļu reforma ir viens no iemesliem, kāpēc budžetā nepietiek naudas
Nodokļu reformas ieviešana ir viens no iemesliem, kāpēc valsts budžetā nepietiek naudas, šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāve Inna Šteinbuka.
Pēc viņa sacītā, iepriekšējās valdības ieviestā nodokļu reforma tiešām ir saņēmusi ļoti daudz kritikas un ka biežas izmaiņas nodokļos tiešām rada nenoteiktības sajūtu.
“Nu jāsaka, ka ar rekomendāciju izpildi mums veicies viduvēji, jo pēdējais novērtējums bija, ka progress ir ierobežots, tas ir pa vidu – ne pavisam slikti, bet arī ne gluži labi. Un ļoti gribētos, lai Latvija tomēr ieklausītos Eiropas Komisijas rekomendācijās, jo es uzskatu, ka tās rekomendācijas ir ļoti prātīgas. Ja EK rekomendē uzlabot veselības aprūpi – kas tur ir slikts? [..]. Turpmāk man šķiet ir jāieklausās,” norādīja Šteinbuka.
Viņa informēja, ka Finanšu ministrija šobrīd gatavo nodokļu reformas ietekmes novērtējumu, kas būšot gatavs maijā. “Kamēr nav izvērtēta reformas ietekme, tikmēr nav ko domāt par izmaiņām, bet Fiskālās disciplīnas padome ievērojusi, ka tomēr nodokļu reformas ieviešana ir viens no iemesliem, kāpēc valsts budžetā nepietiek naudas,” atzina padomes pārstāve.
Šteinbuka arī aicināja, ka jāgatavojas iespējamai krīzei, proti, ir jāveido valsts uzkrājums. “Ja gadījumā notiks kāda krīze, tad mums būs vismaz sava rezerve. Un mums nebūs jāskrien pakaļ starptautiskajiem aizdevējiem ar lūgumu aizdot.”
Jau ziņots, ka Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu 2019. gadam. 2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3 miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā. 2019. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019. gadā prognozēts 3% apmērā.
Foto: Unplash
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk