• Tweet

Šodien, 22. martā, stājas spēkā Saeimā pieņemtais un Valsts prezidenta Egila Levita izsludinātais likums “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam”.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 12,7 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 14,7 miljardu apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad plānots 1,8 miljardu eiro jeb 4,2 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turpmākajos gados prognozēta budžeta deficīta samazināšanās līdz 2,3 procentiem no IKP 2024.gadā un diviem procentiem no IKP 2025.gadā.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu šogad ieņēmumi paredzēti par diviem miljardiem eiro lielāki. Savukārt izdevumi – par 2,2 miljardiem eiro lielāki, un tas saistīts ar ģeopolitisko situāciju, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus energoresursu cenu pieauguma apstākļos un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju, teikts budžeta projekta anotācijā.

2023.gada valsts budžetā noteikti pieci prioritārie virzieni – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Šīm prioritātēm paredzēts papildu finansējums 710 miljonu eiro apmērā.

Drošības jomā vidējā termiņā papildu finansējums ir paredzēts vairāk nekā 1,1 miljarda eiro apmērā. Galvenās papildu izdevumu pozīcijas paredzētas pretgaisa aizsardzības un pretkuģu raķešu sistēmu iegādei, kāpinot Nacionālo bruņoto spēku aizsardzības spējas. Tāpat papildu finansējums novirzīts profesionālā dienesta un Zemessardzes kaujas spēju un gatavības celšanai, valsts aizsardzības dienesta ieviešanai, Latvijā esošās NATO daudzfunkcionālās kaujas grupas paplašināšanai, kā arī 77 miljoni eiro – Ukrainas iedzīvotāju un valsts rekonstrukcijas atbalstam.

Iekšlietu jomā 24,6 miljoni eiro novirzīti amatpersonu ar dienesta pakāpēm mēnešalgu palielināšanai, 23,1 miljons eiro – ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, savukārt 23,8 miljonus eiro – austrumu robežas infrastruktūras izveidei. Vēl 4,6 miljoni eiro paredzēti katastrofu pārvaldības centru izveidei un jaunu telpu iekārtošanai Valsts policijai Rīgas reģionā, bet 9,1 miljons eiro – kiberdrošības stiprināšanas pasākumiem.

Veselības nozares prioritārajiem pasākumiem papildus piešķirts finansējums 85,8 miljonu eiro apmērā. To novirzīs uzlabojumiem onkoloģijas jomā, tostarp diagnostikā, paliatīvajā aprūpē pacientiem mājās, specializētās pārtikas iegādē. Tāpat būs iespēja turpināt līdzšinējo terapiju, pārskatīt apmaksas tarifus, kā arī kompensējamo zāļu sarakstā varēs iekļaut jaunus onkoloģijas medikamentus.

Uzlabojumi paredzēti arī bērnu veselības aprūpē, tostarp kohleāro implantu un glikozes monitorēšanas sistēmu apmaksā bērniem ar dzirdes traucējumiem un cukura diabētu, kā arī kompensējamo zāļu apmaksā cistiskās fibrozes pacientiem.

Izglītības jomā atalgojuma palielināšanai pedagogiem paredzēti 61,7 miljoni eiro, tostarp pirmsskolas pedagogu zemākā mēneša darba algas likme jau iepriekš noteikta 1070 eiro apmērā, bet no šī gada 1.septembra vispārējās izglītības iestāžu pedagogu zemākās algas likmi palielinās līdz 1080 eiro par 36 stundām. Papildu 8,6 miljoni eiro atvēlēti, lai varētu pilnībā sagatavoties pārejai uz mācībām latviešu valodā, ieviestu valsts pārbaudes darbus dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmu mācību priekšmetos, palielinātu atlīdzību asistenta pakalpojuma sniedzējiem, kā arī nodrošinātu brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem.

Augstākās izglītības un zinātnes jomā papildu finansējums 31,8 miljonu eiro apmērā paredzēts zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektiem un valsts pētījumu programmas īstenošanai, kā arī pasaules līmeņa tenūras profesūras veidošanai, finansēšanas modeļa maiņai augstskolās un paaugstinātām mērķstipendijām kvalificētu pedagogu nodrošināšanai skolās. Savukārt sporta jomas atbalstam, tostarp pasākumiem bērnu un jauniešu plašākai iesaistei fiziskās aktivitātēs, novirzīti 5,6 miljoni eiro.

Labklājības jomā papildu finansējums 10,3 miljonu eiro apmērā paredzēts, lai palielinātu atbalstu mazāk aizsargātajiem valsts iedzīvotājiem – minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un pamata sociālās palīdzības pabalstu saņēmējiem. Plānots, ka minimālo ienākumu līmeni pārskatīs katru gadu atbilstoši ekonomiskajiem radītājiem. Papildu finansējums sešu miljonu apmērā paredzēts atlīdzības palielināšanai asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniedzējiem, bet 4,4 miljoni eiro paredzēti tehnisko palīglīdzekļu pieejamības uzlabošanai.

Finansējums 3,2 miljonu eiro apmērā paredzēts šī gada dziesmu svētku sekmīgai norisei. 1,4 miljonus eiro no akcīzes nodokļa ieņēmumiem novirzīs Valsts kultūrkapitāla fondam, bet 3,8 miljonus eiro – atalgojuma palielināšanai valsts muzeju, bibliotēku, arhīvu, teātru un citu kultūras iestāžu darbiniekiem.

Foto: Saeimas kanceleja