Šogad uz ekrāniem nonāks 13 simtgades filmas
Nacionālā Kino centra (NKC) filmu programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei pabeigtas un izrādītas jau trīs filmas. Tās izpelnījušās lielu skatītāju interesi, it īpaši režisora Vara Braslas mākslas filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru.
Tā ir kļuvusi par otru pērn visvairāk skatīto filmu Latvijas kinoteātros. 13 ekranizējumi vēl top un sasniegs skatītājus šogad. NKC, kurš uzrauga ne tikai šo filmu programmu, bet kopumā 110 projektus, plānotais finansējums 2018. gadam ir 4,8 miljoni eiro.
Rekordliela interese
Pirmā simtgades filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru tika pabeigta 2017. gada 17. augustā, un to noskatījušies jau 75 736 pilsētnieki un laucinieki, Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē informēja NKC vadītāja Dita Rietuma. Viņa prognozēja, ka tā varētu kļūt par otro pagājušā gada populārāko filmu, tūlīt aiz Nejaukais es 3, kuras budžets mērojams 80 miljonos ASV dolāru, kamēr V. Braslas režisētajā iztērēti vien 641 357 eiro, no kuriem 560 773 eiro ir NKC piešķīrums. (2016. gadā visvairāk skatītā Latvijas filma bija Melānijas hronika ar 73 590 lielu auditoriju.) Tāpat dienasgaismu 24. oktobrī ieraudzīja Ilonas Brūveres impresija par Brīvības pieminekļa autoru tēlnieku Kārli Zāli Ievainotais jātnieks. To noskatījušies vairāk nekā 7000 cilvēku 73 Latvijas apdzīvotajās vietās. Simtgades filmu parādi 18. novembrī noslēdza Askolda Saulīša dokumentālā filma Astoņas zvaigznes, un tai līdz novembra beigām bija ap 6000 liela auditorija.
Šogad uz ekrāniem nonāks vēl 13 filmas – 6 dokumentālās (Ivara Selecka Turpinājums, Kristīnes Briedes un Audra Stoņa Baltijas jaunais vilnis, Raita un Laura Ābeļu Baltu ciltis, Kristīnes Želves Mērijas ceļojums, Ginta Grūbes Lustrum, Dzintras Gekas Kurts Fridrihsons), 5 spēlfilmas (Madaras Dišleres Paradīze 89, Ināras Kolmanes Bille, A. Vidulejas Homo Novus, Dāvja Sīmaņa Tēvs nakts, Gata Šmita 1906) un 2 – animācijas (Rozes Stiebras Saule brauca debesīs un Edmunda Jansona Jēkabs, Mimi un runājošie suņi). Pirmizrādi piedzīvos vēl divas NKC atbalstītās filmas: jau šomēnes tas būs Aigara Graubas Nameja gredzens, bet pavasarī – Andreja Ēķa Nesmēķējiet gultā. Tiek plānots, ka šogad vai nākamgad tiks pabeigti vēl 14 ekrāndarbi, starp kuriem ir arī spēlfilma Dvēseļu putenis.
Labs pienesums ekonomikai
NKC vadītāja norādīja, ka pērn tapušas arī deviņas kopražojuma filmas ar Latvijas producentu dalību, tajā skaitā divas spēlfilmas – Ātrie igauņu puiši un Maģiskais kimono. Vēl kā kopražojumi top 26 ekrāndarbi – arī Latvijas simtgades filmām ir piesaistīts ārvalstu finansējums. Kopumā laika periodā no 2013. līdz 2017. gadam NKC līdzfinansējis 1,8 miljonus eiro 20 ārvalstu projektu veidošanai Latvijā, bet kopējais ārvalstu atbalsts Latvijas filmām bijis 10,8 miljoni eiro. Un tas nozīmē, ka valsts ekonomikai piesaistīti 9 miljoni eiro. Latvijā 2017. gadā tapušas septiņas ārvalstu kinokompāniju filmas.
Bāzes dotācija NKC šajā un turpmākajos divos gados plānota 955 696 eiro, bet šai summai vēl jāpieskaita gan ārvalstu finansiālais atbalsts mūsu filmām, gan Latvijas līdzfinansējums ārvalstu ražojumiem, papildu līdzekļi paredzēti arī filmu daudzveidības veicināšanai, bērnu un jauniešu filmu programmai, vēsturisko un nacionālo identitāti stiprinošo filmu ražošanai un Lielā Kristapa balvai (ik gadu 80 000 eiro). Saskaitot visu kopā, šogad tie ir 4,8 miljoni eiro, 2019. gadā – 4,9 miljoni eiro, bet 2020. gadā – 5,4 miljoni eiro, skaidroja D. Rietuma.
Viņa piebilda, ka Latvijas filmu budžeti lielākoties ir šādi: vēsturiska filma – sākot no 1 miljona eiro, mūsdienu drāma – no 500 000 eiro, dokumentālas filmas – no 40 00 līdz 200 000 eiro, pilnmetrāžas animācijas filmas – no 600 000 eiro.
Bažījas par centra likvidāciju
D. Rietuma arī neslēpa raizes par Valsts kontroles rosinājumu reorganizēt 17 mazas valsts pārvaldes iestādes, tajā skaitā – likvidēt NKC un tā funkcijas nodot Valsts Kultūrkapitāla fondam (VKKF). Viņa uzsvēra, ka tas nav izdarāms, jo abu šo institūciju uzdevumi, mērķi un arī atbildības pakāpes atšķiras. Šobrīd centrs, kas nodarbojas ar valsts kinopolitikas veidošanu un piešķirtās valsts dotācijas sadali, uzrauga 110 projektus dažādās attīstības stadijās. Pērn centrs piesaistījis valsts budžetam trīs miljonus eiro, un diez vai VKKF izdotos piesaistīt tik daudz līdzekļu. Varētu arī rasties sarežģījumi dažādo projektu uzraudzīšanā un pēctecības nodrošināšanā, kas ir gan informatīvie pasākumi, gan filmu popularizēšana un to izrādīšanā visā valstī. Pērn tika rīkoti 12 konkursi, atbalstītas 40 filmas un 105 nozares projekti, arī filmu dalība starptautiskajos gadatirgos. Pašlaik NKC strādā 11 cilvēku. Starp citu, Igaunijas Filmu institūtā arī esot tikpat, par trīs darbiniekiem mazāk nekā Lietuvas Nacionālajā kino centrā.
Apakškomisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule atzina, ka NKC likvidācija varētu pārtraukt efektīvi un optimāli strādājošas valsts pārvaldes iestādes darbību, ko atjaunot tādā pašā kvalitātē būtu grūti. Viņas teiktajam piekrita arī pārējie deputāti.
Vēl par tēmu:
Armins van Būrens ar lielkoncertu uzstāsies Viļņā
2. augustā Vingios parkā ar vienīgu lielkoncertu Baltijā uzstāsies populārs didžejs un elektroniskas mūzikas producents Armins van Būrens, informē portals balticevents.info. Armins ir...
Lasīt tālākLai bērns izbauda Dziesmu svētkus no sirds – psihologs skaidro, kā palīdzēt emocionāli sagatavoties
Laiks pirms Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem ir īpašs – pilns satraukuma, gaidu un liela piedzīvojuma priekšnojautu. Bērni ar aizrautību gatavojas svētkiem, mēģinājumos...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms lietains laiks
Jaunajā darba nedēļā laikapstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība. Debesis lielākoties būs mākoņainas, tikai brīžiem uzspīdēs saule. Nokrišņi gaidāmi visā valsts teritorijā –...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...
Lasīt tālākLatvijas grāmatu tirgus saglabā tradīcijas, prese pielāgojas digitālajam pieprasījumam
Latvijas grāmatu plaukti 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, kļuva bagātāki par 180 jauniem nosaukumiem, sasniedzot kopumā 2 194 izdotas grāmatas un brošūras. Tas ir 9% pieaugums, kas pirmo...
Lasīt tālākLatvijā ieviesta šūnu apraide – jauns rīks agrīnās brīdināšanas sistēmā iedzīvotāju drošībai
No 2025. gada 1. jūlija Latvijā ir ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas...
Lasīt tālākLaika zīmju vērotājs prognozē, kāds varētu būt jūlijs
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs ir prognozējis, kāds būs jūlijs. “Ticējums saka, kāds janvāris, tāds jūlijs. Ja janvāris sauss un auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja mīksts...
Lasīt tālākTuvojoties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgā ieviesīs papildu satiksmes ierobežojumus
Tuvojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgā ieviesīs jaunus satiksmes ierobežojumus, slēdzot vai mainot esošo satiksmes organizāciju konkrētos ielu posmos. Tāpat...
Lasīt tālākDabas muzejā būs apskatāma krāšņā liliju izstāde
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 10. līdz 12. jūlijam norisināsies viena no krāšņākajām dārzkopības sezonas izstādēm „Lilijas 2025”, kas jau vairāk nekā 30 gadus tiek rīkota...
Lasīt tālākAija Andrejeva ar koncertsēriju “Tagadne” svinēs 20 gadus uz skatuves
Dziedātāja Aija Andrejeva aicina savus klausītājus uz īpašu koncertsēriju “Tagadne”, ar kuru viņa atzīmē 20 gadu jubileju uz skatuves. Šie koncerti būs muzikāls ceļojums cauri laikiem...
Lasīt tālāk