• Tweet

No 2. aprīļa līdz 10. maijam Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā būs skatāma Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” tautas lietišķās mākslas studiju “Rota” (tekstils) un “Plastika” (āda) 60 gadu jubilejas izstāde “Pasaules līkločos”.

Izstādes mākslinieciskā koncepcija radusies sarunās un atmiņās par rokdarbiem un to tehnikām, dizaina priekšmetos un sadzīvē noderīgās lietās, kas radušās apceļojot Latviju un citas valstis.

Tautas lietišķās mākslas studijas “Rota” vadītāja un izstādes “Pasaules līkločos” māksliniece Aija Krūmiņa stāsta: “Brīvajā Latvijā cilvēkiem ir atvērušies daudzi pasaules ceļi. Sākumā apguvām tuvās zemes, tad skats pavērās tālāk. Visur kur bijām satikām amatniekus, rokdarbniekus un audējus. Redzējām jau pazīstamas lietas un prasmes tikai citās krāsās un rakstos. Muzejos un pilsētu ielās redzējām paklājus, segas, somas, tautastērpus un rotas mums tuvās tehnikās. Visas jaunās zināšanas tika izmantotas jaunradē. Izstādē ir iespaidi par tālo un citādo”.

Izstādes darbos ir saskatāmas iezīmes un raksti no tuvajiem kaimiņiem, Igaunijas un Lietuvas. Tāpat ļoti interesanti izrādījās Norvēģijas rakstu salikumi mums neierastās tehnikās. Iedvesma jaunradītajiem izstādes darbiem ir nākusi arī no tādām zemēm kā Maroka, Portugāle, Rumānija, Ukraina, Uzbekija un Vjetnama. Te gan jāpiemin, ka šo zemju amatnieku darbos saredzami arī latviešu etnogrāfijā atrodamie raksti.

Izstādes ekspozīciju ievada latviešu tradicionālās šatieru segas, kuras asociējas ar Latvijas dabu un ainavām. Izšūtās, ielasītās rakstā austās, batikotās segas ir radušās iepazīstoties ar citu zemju tautas mākslu. Izstādē aplūkojami arī austi , tamborēti un adīti galdauti kā arī dažādās tehnikās radīti lakati . Krāšņās izstādes papildinājums noteikti ir tautas lietišķās mākslas studijas “Plastika” dalībnieku radītie darbi – kvalitatīvas ādas jostas, mūsdienīgas un krāsām bagātas somas, grāmatas, kārbas un dažādu dizaina priekšmeti interjeram, kuru tapšanu iedvesmojušas tradīcijas no Marokas, Spānijas, Itālijas, Polijas un Igaunijas.

Izstādes vienojošais elements ir jostas, kas vijas cauri visai izstādes ekspozīcijai. Tās ir simbols par kopīgiem un arī atsevišķiem mūsu dzīves ceļiem pasaules līkločos . Jo vairāk ceļojam un iepazīstam citu zemju kultūru , jo vairāk iemīlam un novērtējam savu latvisko mantojumu.

Atmini latviešu tautas mīklu, kas iezīmējusies par izstādes “Pasaules līkločos” moto: “Tieva gara tēva josta, nevar pūrā salocīt.”

Tautas lietišķās mākslas studija “Rota”
1965. gadā Rīgā, Ļeņina rajona pašvaldībā, apvienojās rokdarbnieču pulciņš Vilmas Šternas vadībā, kuram tika dots vārds “Rota”, kas izsaka sevis rotāšanu, mājas un apkārtējās vides izdaiļošanu.

1970. gadā pulciņam tika piešķirts studijas statuss. Par studijas “Rota” saimniekiem kļūst Rīgas Radio rūpnīca. Studiju sāk vadīt Vilma Jansone, kas ar savu pašaizliedzīgo darbu izveidoja plašu kolektīvu ar jaunām tradīcijām. Studijā apvienojās audēji, rokdarbnieces, pinēji, rotkaļi.

1980. gadā studiju savā paspārnē pārņēma Rīgas piena kombināts. 1990. gadā TLMS “Rota”, kā aušanas studiju savā pārziņā pārņēma Rīgas pilsētas Kultūras pārvalde. Studijas vadību un uzsākto darbu turpina Ināra Skrodele.

1991. gadā kolektīvā ienāk māksliniece Aija Krūmiņa. Kopš 2011. gada janvāra TLMS “Rota” ir Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” kolektīvs, kurā regulāri pulcējas ap 50 dažādu paaudžu un profesiju sievietes, kurām ir tuva tautas māksla un interese par tās saknēm un mantojumu. Studijas vadītājas Ināras Skrodeles (1942-2012) un mākslinieces Aijas Krūmiņas vadībā “Rotas” meitenes auda, izšuva, pērļoja, tamborēja un adīja, ko pēc vadītajas I. Skrodeles aiziešanas mūžībā turpina darīt arī tagad.

TLMS “Rota” galvenā pamatnodarbošanās ir aušana ar rokas stellēm. Darba galvenās iezīmes ir teorētiskās un praktiskās nodarbības, krāsu mācība, kompozīcijas pamati un etnogrāfijas izzināšana. No 2012. gada janvāra studijas vadītāja ir Aija Krūmiņa, bet asistente kopš 2016. gada ir Skarleta Mežale.

Tautas lietišķās mākslas studija “Plastika”
Tautas lietišķās mākslas studija “Plastika” savu darbību uzsāka 1965. gadā kā ādas mākslinieciskās apdares pulciņš Izglītības darbinieku kultūras namā 8 dalībnieku sastāvā. Amata noslēpumos dalījās ilggadīgie studijas vadītāji Lonija un Otomārs Zubovski.

1977.gadā studijai piešķīra Tautas Lietišķās mākslas studijas “Plastik” goda nosaukumu. Studiju no 1985. gada vada Džeima Kriķe.

Tautas lietišķās mākslas studijas „Plastika ” dalībnieki ir laika gaitā apguvuši senās un mūsdienīgās amatu prasmes. Lietišķās mākslas priekšmeti lielā mērā sakņojas tradicionālajā dzīves ziņā, līdz mūsdienām ir spējusi pastāvēt un mainīties, daļēji saglabājot autentiskās vērtības, daļēji atsaucoties laikmeta aktualitātēm. Meistari darina gan etnogrāfisko un arheoloģisko priekšmetu kopijas, gan izmanto iegūtās zināšanas jaunradē. Darbu klāsts ir ļoti plašs – grāmatu, viesu grāmatu iesējumi ādas vākos ar dažādu veidu un stilu noformējumu, kārbas dažādiem mērķiem, somas un jostas dažādu raksturu valkātājiem. Studija ir augusi, izveidojusi savu raksturu.

Studijas mērķis ir dalībniekus izglītot tautas mākslā. Izpētīt, prast pielietot un atjaunot ilgos gadu simteņos krātās tradīcijas. Studija saglabā un izkopj šīs amata prasmes un saglabā mākslas vērtības ādas darbos. Uz zināšanu bāzes studiju meistari un dalībnieki darina jaunus darbus ar šī gadsimta iezīmēm.