Sodu par Mažeiķu-Reņģes posmu segs no nodokļu maksātāju kabatas

AS „Latvijas dzelzceļš” (LDz) pārstāvis Māris Ozols pauž, ka Lietuvas retorika, ka LDz nav pamata pieprasīt kompensāciju par Mažeiķu-Reņģes posma nojaukšanu, ir saprotama, jo kaimiņvalsts mediji vēsta par iespējamu soda naudas segšanu no nodokļu maksātāju kabatas.
Šobrīd saistībā ar iespējamu kompensācijas prasīšanu Lietuvai patlaban notiek juridiskā analīzē, taču Eiropas Komisijas (EK) lēmums vēl nav publiski pieejams, tāpēc par konkrētiem soļiem vēl tikšot lemts.
„LDz prioritāte ir kustības atjaunošana šajā posmā un iespējamās kompensācijas apmērs ir atkarīgs no tā, cik ātri tiks atjaunota līnija. Lietuvas retorika, bez šaubām, ir saprotama, īpaši ņemot vērā, ka kaimiņvalsts medijos jau runā par to, ka soda naudu un iespējamās kompensācijas var nākties segt nevis no dzelzceļa, bet gan valsts budžeta jeb nodokļu maksātāju kabatas,” pauda Ozols.
Savukārt Lietuvas Dzelzceļa vadītājs Mants Bartuška paziņojis, ka LDz nav jēgas tiesā pieprasīt kompensāciju par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu tāpēc, ka šādai prasībai nebūtu nekāda pamata.
„Jāsaprot, ka latvieši ir gan brāļi, gan konkurenti. Viņi var nosaukt dažādas summas, mēs esam dzirdējuši hipotētiskas lielas summas, taču, ja nav pamata, tad cena viņu prasībām ir nulle. Runāt ar latviešiem mēs plānojam tuvākajā laikā. Vai šīs tikšanās palīdzēs, redzēsim, bet mums ir svarīgi, lai mums būtu labas partnerattiecības ne tikai ar Polijas naftas koncernu „Orlen”, bet arī ar kolēģiem latviešiem,” norādīja Bartuška.
Lietuvas valsts dzelzceļš Eiropas Savienības Tiesā pārsūdzēs EK noteikto naudassodu, kā arī varētu tuvākajā laikā sākt atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu.
Kā ziņots iepriekš, Eiropas Komisija sodīja Lietuvas Dzelzceļu (“Lietuvos geležinkeliai”) ar 27,873 miljoniem eiro par konkurences ierobežojumiem dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā, nojaucot dzelzceļa savienojumu starp Lietuvu un Latviju. EK uzdevusi Lietuvas pusei triju mēnešu laikā izbeigt un novērst pārkāpumu.
Lietuvas kompānijai ir tiesības sev nelabvēlīgo EK lēmumu apstrīdēt Eiropas Savienības tiesā.
Neilgi pirms tam Latvija iesniegusi Lietuvai notu, pieprasot atjaunot pirms gandrīz 10 gadiem nojaukto sliežu ceļu starp Mažeiķiem un Reņģi.
19,5 kilometrus garais dzelzceļa posms negaidīti tika slēgts 2008.gadā, to skaidrojot ar sliežu ceļa slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību.
Vēl par tēmu:
FM: apstrādes rūpniecība turpina izaugsmes ceļu – augustā 7,6% kāpums
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada augustā kāpis par 7,6%, salīdzinot ar pērno augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi...
Lasīt tālākAizsardzības komisija atbalsta aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā, paredzot...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt
Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...
Lasīt tālākSM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākEirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk