Sociologs: Arvien vairāk dienas kārtībā ienāks ekonomiskās krīzes sekas un to pārvarēšana
Koronavīrusa krīze ir izsaukusi vēl otru, kas, iespējams, būs vēl briesmīgāka un postošāka. Tā ir ekonomiskā krīze, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja sabiedriskās domas pētījumu aģentūras SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš.
Pēc viņa sacītā, šāda veida krīzes lielākā vai mazākā mērā maina iedzīvotāju vērtējuma kritērijus.
“Tie kritēriji, kuri bija noteicošie politiķu, partiju, valdības vērtējumā ikdienas situācijā, tagad vairs nestrādā. Tie ir atcelti. Parādās vai nu fundamentāli jauni aspekti, vai arī par galvenajiem atskaites punktiem kļūst tādi aspekti, kuri iepriekš šķita mazsvarīgi. Ja runājam par konkrēto koronavīrusa krīzi, priekšplānā izvirzās jautājums – cik labi valdība tiek galā ar situāciju? Tas var šķist abstrakts jēdziens, bet, ja mēs mēģinām konkretizēt, tad pieņemu, ka šajā situācijā ļoti svarīgs ir tāds tehnisks rādītājs – cik strauji palielinās mirušo skaits. Tajās valstīs, kur tas palielinās ļoti strauji, sabiedrībai ir pamats būt neapmierinātai, jo tas ļoti skaudri apziņā ienes nāves tematiku. Ļoti liela cilvēku daļa modernajā sabiedrībā baidās no šīs tēmas. Viņiem tā ir nekomfortabla, un, saskaroties ar to, viņiem iestājas šausmas un panika. Savukārt tad, kad ir šausmas un panika, tad racionālais prāts ir atcels. Tas nevar neietekmēt dažādus vērtējumus,” skaidro Kaktiņš.
Savukārt runājot par to, ka sociālajos tīklos ir vērojama netipiska tendence slavēt valdību un neiecietīgi izturēties pret tiem, kuri atļaujas valdības un varas rīcību kritizēt, Kaktiņš norādīja, ka būtu pārsteigts, ja tā nebūtu:”Tā ir saistīta ar šo saliedēšanos. Krīzes laikā labāk, ja ir kaut slikta un vāja valdība nekā nekāda. Ja valdībā būtu pilnīga šļura un sabrukums, kārtējā krēslu dalīšana, tad grūti iedomāties, kā mēs varētu nonākt pie labāka rezultāta. Kara laikā labāk, ja ir slikts karavadonis nekā ja karavadoņa nav nemaz.”
“Ja runājam par sabiedrisko domu un tās izmaiņām, tad svarīgi saprast, ka šī nav tikai epidemioloģiska koronavīrusa krīze. Nepārprotami iezīmējies, ka šī krīze ir izsaukusi vēl otru, kas, iespējams, būs vēl briesmīgāka un postošāka. Tā ir ekonomiskā krīze. Šobrīd mēs esam tikai pirmajās krīzes nedēļās. Ķīnā pagāja trīs mēneši, līdz sāka atvieglot karantīnas nosacījumus. Arī tagad tie nav pilnībā noņemti. Un, pat ja tie būtu pilnībā atcelti, tas vēl nenozīmētu, ka visi ekonomikas zobrati sāktu griezties ar pilnu jaudu. Citiem vārdiem, arvien vairāk dienas kārtībā ienāks ekonomiskās krīzes sekas un to pārvarēšana. Nav šaubu, ka tā ļoti būtiski ietekmēs cilvēku noskaņojumu. Iespējams, pat būtiskāk nekā koronavīrusa krīze. Tas lielā mērā būs atkarīgs, cik tā būs dziļa un ilgstoša,” pauda sociologs.
“Pat ja nebūtu izcēlusies koronavīrusa krīze, visas pazīmes pirms tam liecināja, ka ar Latvijas ekonomiku šogad nebūtu diez cik labi. Jautājums tikai, cik gauži mums būtu bijis? Uz mūsu kaimiņvalstu fona mēs neizskatījāmies labi. IKP pieaugums pagājušā gada laikā attīstījās ar nepārprotami lejupejošu tendenci. Atšķirības ar kaimiņvalstīm kļuva arvien lielākas, un tās vairs nevarēja norakstīt uz kaut kādām globālām lietām. Piemēram, Krievijas tranzīta ierobežojumiem. Bija iezīmējušies daži cēloņi, kāpēc esam tur, kur esam, kuri prasīja valdības nekavējošu rīcību. Tagad saistībā ar koronavīrusu un jezgu ap to tās problēmas varētu arī netikt risinātas. Pamatojot ar to, ka ir globāla krīze, ko nu mēs tur vēl kaut ko darīsim. Krīze ir ne tikai zaudējumi, bet arī iespējas kaut ko pielabot. Būtu ļoti žēl, ja mēs šīs iespējas neizmantotu. Nepielabotu to, ko miera laiku apstākļos grūti pielabot. Vai tas notiks? Nezinu. Esmu viegli bažīgs,” norādīja Kaktiņš.
Vēl par tēmu:
Nacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākUz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h
Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka ceturtdien, 2. aprīlī, uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h. Zīmju nomaiņu...
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālāk
