• Tweet

Latvijas slimnīcas joprojām nav saņēmušas valdības pirms četriem mēnešiem apsolītās piemaksas par mediķu darbu Covid-19 epidēmijas apstākļos – mediķi jūtas pazemoti, intervijā “Neatkarīgajai” norādīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Lai arī jau martā valdība atbalstīja divdesmit procentu piemaksas mediķiem, kuri tieši iesaistīti darbā ar Covid-19 izplatības seku novēršanu un strādājuši ārkārtas apstākļos, Latvijas slimnīcas joprojām nav saņēmušas valdības apsolītās piemaksas.

“Neviena Latvijas pašvaldību slimnīca līdz šim (saruna notiek 6. jūlijā) nav saņēmusi valsts solītās piemaksas mediķiem. Mēs labi zinām, ka ārkārtas situācija sākās jau martā un premjerministrs jau uzreiz izziņoja, ka mediķiem, kuri strādās epidēmijas pirmajās rindās būs piemaksas par šo darbu. Tagad ir pagājuši jau gandrīz pieci mēneši, bet šī nauda piemaksām vēl nav piešķirta. Slimnīcu biedrība jau vairākas reizes par to publiski ir ziņojusi, taču nauda piemaksām tā arī nav saņemta. Tā vietā ir publiski paziņojumi, ka slimnīcām ir pieejams finansējums viena divpadsmitā daļa no gada finansējuma,” intervijā norādīja Kalējs.

“Mēs apkopojām datus un secinājām, ka puse slimnīcu ir uzņēmušās risku, es tieši vēlos uzsvērt, uzņēmušās risku, un no valdības nesaņemto finansējumu izmaksājušas no saviem līdzekļiem. Tās ir slimnīcas, kurām bijām brīvi līdzekļi. Taču 47 procenti slimnīcu darbinieki piemaksas par padarīto darbu vēl turpina gaidīt,” turpināja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs.

“Tas ir lielākais absurds, ko vispār esmu pieredzējis! Četru cilvēku sastāvā inspekcija pārbauda, vai ārsts ir tajā dienā, kad viņam ierakstīta dežūra, ir strādājis un vai viņam pienākas piemaksa, kura vēl nemaz nav piešķirta. Slimnīcām prasa ļoti sīkas un detalizētas atskaites,” uzsvēra Kalējs.

Pēc viņa sacītā, viņš ir pārliecināts, ka ļoti daudzās jomās, kur izmaksātas kompensācijas saistībā ar Covid-19 krīzi, tādas atskaites, kādas prasa slimnīcām, netiek prasītas”:”Turklāt šis finansējums, kas nepieciešams slimnīcām piemaksām, salīdzinoši ir ļoti neliels, tas nesasniedz pat miljonu eiro. 20 procenti pie darba algas – tā kopumā nav liela piemaksas, bet par katru mediķi jāsniedz detalizētu informāciju. Tajā pat laikā mēs redzam, kā viena valsts subsidēta kompānija var saņemt “uz sitienu” ap 240 miljonus eiro. Premjers nolemju un šī nauda ir un tiek piešķirta, domāju, bez tādas detalizācijas pakāpes atskaitēm, kādas prasa slimnīcām.”

Viņš norādīja, ka mediķi jūtas slikti, un šāda situācija tikai vairo neticību valdības lēmumiem. “Tas nav lojāli ne pret mediķiem, ne slimnīcām, kuras tagad spilgti izjūt neuzticēšanos to darbam, lēmumiem, lai gan krīzes sākumā bija uzmundrinoši vārdi, cik mediķi un slimnīcas ir svarīgas Covid-19 krīzes novēršanā. Tā ir neticība pašu cilvēkiem, jo arī slimnīcas būtu pelnījušas tādu attieksmi kā atsevišķi lieli uzņēmumi, kuri krīzē bez jebkādām atskaitēm saņem simtus miljonus atbalstam. Domāju, ka visa šī situācija nemotivē mediķus pašaizliedzīgam darbam un darbam pirmajās epidēmijas rindās, īpaši, ja mēs runājam par iespējamo otro Covid-19 vilni rudenī. Valsts no mediķiem sagaida pašaizliedzīgu darbošanos bīstamas infekcijas izplatīšanās apstākļos, taču nepilda solīto un pat likumā ietverto algu reformu, kā arī neizmaksā mediķiem paredzētās piemaksas. Tā vietā, kā jau teicu, notiek pārbaudes par slimnīcu iesniegto atskaišu darba apjoma pamatotību,” pauda Kalējs.

“Ja valdība piešķīra finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tieši slimnīcām un tieši piemaksām, tad šo naudu slimnīcām vajadzēja piešķirt nekavējoties. Nepieciešamo finansējumu slimnīcu vadītāji varēja nosaukt uzreiz, kāpēc neuzticēties viņu teiktajam? Savukārt pēc tam vērtēt, pārbaudīt, kontrolēt, ja būtu aizdomas, ka kādam piemaksas nav izmaksātas. Ministrijās acīmredzot nesaprot, ka tie ir reāli cilvēki, mediķi, kuri strādāja un joprojām strādā epidēmijas apstākļos. Mediķi ir pelnījuši ne tikai piemaksas, bet arī uzticēšanos,” sacīja Kalējs.