• Tweet

Latvijas slimnīcu vadītāji šodien, 25. janvārī, tiekas ar veselības ministri Līgu Menģelsoni, lai nekavējoties risinātu nepietiekamā finansējuma problēmu. Slimnīcas norāda, ka tām 2023. gadā piešķirts krietni mazāks finansējums nekā nepieciešams, turklāt nav ņemta vērā inflācija, kas veselības aprūpē pret iepriekšējo gadu ir aptuveni 19%. Slimnīcu vadītāji aicina rast finansējumu valsts budžetā vai arī pārskatīt finansējuma kārtību, paredzot slimnīcām iespēju šo naudu ieturēt no pacientiem. Pretējā gadījumā apkalpoto pacientu skaits un pakalpojumu pieejamība samazināsies, un pieaugs maksas medicīnas apjoms.

“Finansējuma samazinājums slimnīcām un papildu inflācija, kā arī valdības lēmums par minimālās algas palielināšanu, kas šobrīd mums netiek kompensēts, būtiski ietekmēs pacientu ārstēšanu un pakalpojumu pieejamību 2023.gadā. Tas, pirmkārt, palielina slimnīcu tiešās izmaksas, bet, otrkārt, samazina atalgojuma starpību starp mazkvalificēto un profesionālo darba spēku. Zemais atalgojums apgrūtina iespējas piesaistīt personālu, nevaram nodrošināt, piemēram, pietiekamu daudzumu māsu palīgus un jaunās māsas. Esošajam personālam nāksies strādāt virsstundas, kas, protams, ietekmē darba kvalitāti, veicina izdegšanu un paaugstina slimnīcu izdevumus par virsstundu apmaksu,” skaidro Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Slimnīcu pārstāvji brīdina – kāpjot izmaksām, rezultāts ir vienkāršs: pakalpojums vai nu nav pieejams, vai kādam izmaksu pieaugums ir jākompensē. Ja valsts nespēj rast budžetā līdzekļus, tad slimnīcas aicina Veselības ministrijas vadību operatīvi risināt pacientu līdzmaksājumu jautājumu, vai arī izslēgt no valsts apmaksāto pakalpojumu groza atsevišķus pakalpojumus. Tādā veidā vismaz tiktu nodrošināta iespēja pacientiem tikt pie tik nepieciešamā pakalpojuma par saviem līdzekļiem. Ja arī tas netiks pārskatīts, tad prognozes būs pacientiem nelabvēlīgas un veselības aprūpē pieaugs maksas medicīnas apjoms un rindas.

Līdzīgs viedoklis ir arī VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas” valdes priekšsēdētājam Rinaldam Muciņam:

“Aprēķinos, ko esam saņēmuši no Nacionālā Veselības dienesta, no mums tiek sagaidīts, ka viena pacienta ārstniecības un uzturēšanas izmaksas būs tādas pašas kā 2022. gadā, bet jautājums ir, kā tas vispār matemātiski pie milzīgās inflācijas ir iespējams? Slimnīcu izmaksas jau nav tikai kāpjošie apkures vai elektrības rēķini, izmaksas ir kāpušas pilnīgi visās pozīcijās: ēdināšana, medikamenti, iekārtu uzturēšanas izmaksas, gultasveļas mazgāšana un citas. Vienkārši nevaram sniegt pakalpojumu par tām pašām izmaksām kā pērn. Papildus tam vēl jāņem vērā, ka pēc diviem Covid-19 gadiem pacientu plūsma ir palielinājusies un pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem ir kāpis.”

Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji un slimnīcu vadītāji šodien, 25. janvārī, tiekas ar veselības ministri Līgu Menģelsoni, lai rastu situācijas risinājumu. Slimnīcu vadītāji norāda, ka, ja nekādi konstruktīvi risinājumi netiks rasti, tad slimnīcas būs spiestas ierobežot piedāvāto pakalpojumu klāstu un rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem kļūs vēl garākas. Vienlaikus slimnīcu vadītāji uzsver, ka ir gatavi sadarbībai un slimnīcu personāls var nodrošināt pakalpojumus, ja finansējums tiks palielināts vai tiks atrasti alternatīvi finansējuma avoti.