• Tweet

«Esmu pietiekami jauns, lai neteiktu kategorisku nē politikai, tomēr pagaidām man nav plāna atgriezties,» atzīst Ainārs Šlesers, kurš pēc divu gadu klusēšanas iesaistījies politiskajā diskusijā par uzturēšanās atļauju tirgošanu.

Interesanti, ka strīdīgās sistēmas pamatlicējs, kurš arī pats mēdz darboties nekustamo īpašumu jomā, pašlaik aktīvi cildina savus kādreizējos oponentus, partiju Vienotība, jo premjers vienīgais saprotot lietu patieso kārtību.

Jau vairākas nedēļas koalīcijā viens no kaislību objektiem ir uzturēšanās atļauju jautājums, kas gan kavē 2014. gada budžeta tapšanu, gan rada arvien lielāku plaisu starp valdības partijām. Strīdīgās sistēmas pamatlicējs ir Ainārs Šlesers, kurš 2010. gadā panāca grozījumus Imigrācijas likumā, ieviešot uzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret investīcijām. «Mana parādīšanās medijos ir tikai atbildes reakcija. Nevajag meklēt slēptos zemtekstus, tam nav sakara ar nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Es lielajai politikai nesaku ne jā, ne nē, tomēr pagaidām man nav plānu atgriezties,» uzsver A. Šlesers, akcentējot, «man, kurš šo sistēmu ieviesa, ir svarīgi, kas notiek tālāk. Diemžēl daudzi politiķi joprojām neizprot šīs programmas ieguvumus.»

Pašlaik vienā svara kausu pusē likts izdevīgums, ko Latvijas ekonomikai nes uzturēšanās atļauju tirgošana. Trīs gados apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām ārzemnieki Latvijas tautsaimniecībā investējuši 419,16 miljonus latu. Savukārt otrā svaru kausā ir nonākusi galvenokārt postpadomju valstu iedzīvotāju invāzija Latvijā, nesot sev līdzi savu valodu, kultūru un tradīcijas. Trīs gados Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir saņēmusi 2893 investoru un 3990 viņu ģimenes locekļu pieprasījumus termiņuzturēšanās atļaujām un pozitīvu lēmumu pieņēmusi 97,9% gadījumu, izsniedzot 6749 atļaujas.

Nav zaudējis iemaņas

To, ka dīkstāves gados A. Šlesers nav zaudējis politisko daiļrunību, apliecina tūlītēja saķeršanās, ko raisījusi A. Šlesera retorika. Proti, Nacionālās apvienības centienus pārtraukt uzturēšanās atļauju iztirgošanu A. Šlesers nodēvējis par nacistu cienīgu izturēšanos. Tam savukārt sekojusi nacionāļu ne mazāk asā norāde, ka: «Kapitulējušā oligarha Aināra Šlesera izteikumi ir nožēlojami un bezkaunīgi. Tā ir padomju okupantu prakse – par nacistiem saukt visus, kas notikumus vērtē arī no latviešu valodas, kultūras un nacionālas valsts interešu viedokļa. Ainārs Šlesers, būdams «gāzi grīdā» autors, veicināja krīzi, kas lika aizbraukt 300 000 Latvijas pilsoņu un iegrūda valsti postā. Pašlaik viņš izdara publisku spiedienu, lai līdzīgi, kā valsts jau glābusi Kargina vai Zaharina biznesu, tiktu glābts arī Šlesera korišu bizness.»

Slavē kādreizējos pretiniekus

Atbildot uz nacionāļu pārmetumiem, A. Šlesers atzīst: «Dīvaini, taču šobrīd man nākas slavēt savus kādreizējos oponentus, partiju Vienotība. Visi pārējie politiskie spēki ir netālredzīgi. Vienīgi Vienotība saprot, ka, pārtraucot uzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret nekustamo īpašumu, valsts zaudēs milzīgu naudu, taču nekādu efektu nepanāks. Brīvā tirgus apstākļos nav iespējams aizliegt iegādāties to īpašumu, kuru cilvēks vēlas. Ja kāds gribēs dzīvokli vai māju Latvijā, viņš to tāpat nopirks, taču Latvijas valsts no tā vairs neko neiegūs.» Tikmēr aizkulisēs izskan viedoklis, ka partijas Vienotība spītīgā turēšanās pie pašreizējās sistēmas ir saistīta ne tik daudz ar valstisko domāšanu, cik ar premjera ģimenes biznesa interesēm. «Vilkt šādas paralēles nav korekti,» spriež A. Šlesers, «tad jau arī pievienotās vērtības vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums ir premjera interesēs, jo viņš saņem algu un iepērkas veikalā. Paldies Dievam, ka premjers nav no Marsa! Ka viņa ģimenei ir bizness Latvijā, ka viņš vēlas šeit dzīvot, šeit maksāt nodokļus. Acīmredzot premjers ar abām kājām stāv uz zemes un saprot lietu patieso kārtību, nevis lidinās mākoņos.»

Pārmet divkosību

Kādreizējais politiķis arī norāda, pēc viņa domām, uz Reformu partijas divkosību uzturēšanās atļauju jautājumā. «Savulaik, domājot par jaunās sistēmas ieviešanu, diskusija noritēja ne vien Saeimā, bet arī tā brīža Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejā, kurā strādāja arī šā brīža Reformu partijas cilvēki. Toreiz nevienam no viņiem neradās bažas par Latvijas kolonizāciju.

Avots: nra.lv/Ilze Zālīte