Skolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, savukārt pēc vecāku iesnieguma saņemšanas šī mācību gada 9. klases skolēna liecībā ierakstīs iepriekšējos gados iegūto vērtējumu krievu valodā. To paredz valdībā pieņemtie grozījumi valsts pamatizglītības standartā.
Ņemot vērā Krievijas Federācijas uzsākto pilna mēroga karu Ukrainā, izglītības iestādes saņem vecāku iesniegumus ar vēlmi atteikties no iepriekš uzsāktās krievu valodas apguves. Tādēļ pieņemti grozījumi valsts pamatizglītības standartā, nosakot, ka gadījumā, ja vecāki būs vērsušies ar iesniegumu par atteikšanos no turpmākas krievu valodas kā otras svešvalodas apgūšanas, tad 2023./2024. mācību gadā 9. klases liecībā tiks norādīts iepriekšējos mācību gados iegūtais mācību snieguma vērtējums krievu valodā.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pauž: “Iespēju izvēlēties skolā otro svešvalodu, kādā no Eiropas Savienības valodām, mēs apliecinām piederību Eiropas kultūras telpai un demokrātiskās pasaules vērtībām. Pēc Krievijas uzsāktā asiņaināka kara šajā gadsimtā, genocīdu pret ukraiņu tautu, krievu valoda, kā obligāta izvēles iespēja otrai svešvalodai nav pieņemama lielai daļai Latvijas sabiedrības. Tādēļ ir pašsaprotami, ka valsts izglītības attīstības ceļu veidojam Eiropas kultūras telpā un vērtībās balstītu.” Ministre arī uzsver, ka jau šobrīd, virzoties uz šo mērķi, valsts līmenī tiek atbalstīta pedagogu sagatavošana otrās svešvalodas – ES valstu oficiālās valodas mācīšanai. Piemēram, katram šīs studiju programmas studentam valsts budžetā paredzēta stipendija 300 eiro apmērā.
Līdz šim valsts pamatizglītības standarts paredzēja otrās svešvalodas apguvi, bet nebija konkretizēts, kura svešvaloda jāapgūst. Līdz ar to kā otrā svešvaloda Latvijas izglītības iestādēs visbiežāk tika apgūta krievu valoda, retāk – vācu vai angļu valoda. 23. aprīlī valdībā pieņemtie grozījumi valsts pamatizglītības standartā paredz, ka skolēniem, kuri 2025. gada 1. septembrī sāks mācības 4. klasē, otrā svešvaloda nebūs jāapgūst, savukārt no 2026. gada 1. septembra (5. klasē) kā otrā svešvaloda tiks apgūta tikai kāda no ES vai EEZ oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi. Tomēr, ja skolēni līdz 2025. gada 1. septembrim būs uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi, skolai būs jānodrošina uzsāktās otrās svešvalodas, tai skaitā krievu valodas, apguve līdz pamatizglītības posma beigām.
Vienlaikus atgādinām, ka Saeima 9. aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, paredzot, ka 4.-8. klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas apguves vēl šajā mācību gadā, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma priekšmetā par otro svešvalodu, savukārt, vecākiem līdz šā gada 21. jūnijam iesniedzot iesniegumu par atteikšanos no krievu valodas, skolēns no jaunā mācību gada varēs apgūt citu otro svešvalodu. Līdz ar to būs nodrošināta visu skolēnu iespēja pabeigt 9. klasi, neapgūstot vai neturpinot apgūt krievu valodu.
Pieņemtie grozījumi valsts pamatizglītības standartā un Izglītības likuma grozījumu projekts neierobežo skolēnu tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, jo saskaņā ar spēkā esošo regulējumu skolēni varēs apgūt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas.
Atgādinām, ka Saeima “Izglītības likuma” grozījumus, kas paredz tiesības atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā, pieņēmusi otrajā lasījumā un tuvākajā laikā plānots likuma grozījumus apstiprināt galīgajā, trešajā lasījumā.
Vēl par tēmu:
Studētgribētāji varēs pieteikties studijām vēl agrāk – pirms vidējo izglītību apliecinošu dokumentu saņemšanas
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus studentu uzņemšanas kārtībā. Reflektanti varēs reģistrēties studijām...
Lasīt tālākNevienlīdzības mazināšanas apakškomisija aicina nodrošināt bezmaksas higiēnas preces sievietēm arī augstākās izglītības iestādēs
Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisija otrdien, 16. septembrī, pauda atzinību pilotprojekta rezultātiem par bezmaksas higiēnas preču pieejamību meitenēm...
Lasīt tālākAptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālākMelbārde: jārod saprātīgs līdzsvars starp zinātnes brīvību un sabiedrības vajadzībām
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde šodien, 10. septembrī, tikās ar Latvijas universitāšu un augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Biozinātņu...
Lasīt tālākSaeima otrajā lasījumā atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu 1.-6.klasē
No 1. līdz 6.klasei mācībām ir jānotiek klātienē, paredz ceturtdien, 4.septembrī, Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Saeimas Izglītības, kultūras un...
Lasīt tālākTrešdaļa vecāku nevar atrast informāciju par pieejamajiem pulciņiem savā pašvaldībā
Lielākā daļa jeb 88 % vecāku atzīst, ka viņu bērni apmeklē ārpusklases nodarbības un pulciņus, liecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati. Tomēr vairāk nekā...
Lasīt tālākRinkēvičs sveic Zinību dienā: lai pietiek gribas darīt un arī apstāties, kad tas vajadzīgs
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī uzrunājis skolēnus, pedagogus un vecākus. "Sirsnīgi sveicu jūs Zinību dienā! Dienā, kad atkal klāt jauns mācību gads! Šodien mums...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā mācības skolā uzsāks vairāk nekā 223 tūkstoši skolēnu
Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 223 696 skolēni, tai skaitā 19 956 pirmklasnieki un 2196 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, liecina Izglītības un...
Lasīt tālākKā palīdzēt bērnam sagatavoties pirmajai skolas dienai? Padomus sniedz psiholoģe
Pirmā klase ir īpašs notikums gan bērna, gan visas ģimenes dzīvē. Tā ir jauna pieredze, kas paver iespējas ne tikai mācībām un jaunām zināšanām, bet arī draudzībām, atklājumiem...
Lasīt tālākAptauja: Latvijā bērni kabatas naudā saņem pārsvarā 5-9 eiro nedēļā
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, vecākiem aktuāli kļūst lēmumi par kabatas naudas piešķiršanu. Latvijā visbiežāk bērniem kabatas naudā tiek piešķirti 5–9 eiro nedēļā (13 %),...
Lasīt tālāk