Sausums iznīcina zemnieku cerības uz izcilu ražu
Siltā pavasara un vasaras dēļ labības pļauja Latvijā šogad iesākusies par pāris nedēļām agrāk nekā citus gadus. Tomēr sausums un karstums, kas lielākajā valsts daļā valdīja aprīlī, maijā un jūnijā, pēc Eiropas Komisija prognozēm, kviešu ražu Latvijā samazinās par 9 procentiem. Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu apsekojumi liecina – vasarāji, it īpaši Kurzemē, šogad cerojuši maz vai nav cerojuši vispār, kas neļauj cerēt uz labu ražu.
Ziemas miežu novākšana Latvijā jau ir sākusies, un drīzumā arī labības kombaini dosies kviešu laukos. LLKC speciālisti vērtē, ka sausuma ietekmē graudi šogad būs sīkāki, nekā vajadzētu, līdz ar to ražas, visticamāk, būs apmierinošas, bet ne izcilas. Šogad ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkstoši hektāru.
Lauksaimniecības uzņēmuma Baltic Agro speciālisti secina, ka šogad pļaujas laiks Latvijā ir sācies agrāk, nekā ierasts. Ņemot vērā iepriekšējā gada smagos ražas novākšanas apstākļus, kad nemitīgi lija lietus, zemnieki cenšas nodrošināt maksimālo jaudu, lai nezaudētu jau tā tik grūti izaudzēto.
Lauksaimnieki atzīst, ka sliktās ziemošanas dēļ ziemāju platības šogad ir mazākas. «Situācija šogad smaga, ja runājam par gaidāmo ražību. Ziemāju maz, sējumi izretināti. Vasarāji sausuma dēļ veidoja ļoti mazas vārpiņas. Iemesls – cerošanas beigās, laikā, kad graudaugi veidoja graudus vārpā, bija sauss un karsts laiks. Graudaugi bija klimatiskā stresa apstākļos, barības vielas no augsnes nespēja uzņemt,» atklāj Baltic Agro Jelgavas servisa centra vadītājs Egils Sviķis.
AS Rīgas dzirnavnieks, kas ir viena no lielākajām graudaugu pārstrādātājām Latvijā, lēš, ka pirmos šā gada ražas graudus uzņēmums varētu pieņemt aiznākamnedēļ. Šajā sezonā plāno iepirkt līdz 150 000 tonnu graudu – kviešus, rudzus un auzas. Papildu uzmanība tiks veltīta bioloģiskajiem graudu iepirkumiem, kā arī graudiem, kas tiek audzēti bez augšanas regulatoriem, ievērojot striktas Rīgas dzirnavnieka graudu audzēšanas prasības.
Pēc Rīgas dzirnavnieka vērtējuma, šobrīd graudu cenas ir līdzīgā līmenī, kādā tās bija pērn sezonas sākumā. Aktuālās iepirkumu cenas zemnieku ērtībām tiks publicētas Rīgas dzirnavnieks mājaslapā.
AS Dobeles dzirnavnieks pērn pārstrādāja 226 tūkstošus tonnu graudu, kas ir par 39 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils atklāj, ka ražošanas jaudas plānots kāpināt arī šajā gadā. «Paredzam, ka šogad pārstrādāsim jau vairāk nekā 250 tūkstošus tonnu graudu, tāpēc turpinām darbu pie tā, lai uzlabotu graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un pirmapstrādes procesus. Efektīva kvalitatīvu izejvielu nodrošināšana ir mūsu ražošanas pamats,» uzsver K. Amsils.
Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs:
– Maijs un jūnijs ir tie mēneši, kad graudaugiem praktiski noformējas raža, izveidojas attiecīgo stiebru skaits uz kvadrātmetru un graudi vārpās. Būtiskākais šajā procesā ir mitrums, kura šogad trūcis praktiski visos laukos. Sausuma ietekmē Kurzemē vasaras rapsis maz zarojies, daudzi ziedi tukši, un tie nobirst. Biezība vasarājiem arī nav apmierinoša. Vidzemē un Latgalē atkarībā no tā, kur nokrišņi tikuši vairāk, lauki izskatās apmierinoši, tomēr mitrums, kas sagaidīts jūnija beigās un jūlija sākumā, ļauj cerēt vienīgi uz lielāku graudu rupjumu. Savukārt Zemgalē mitruma trūkumu vizuāli tik ļoti novērot nevar, jo šajā reģionā vairāk dominē ziemāju labības, kas spēja izmantot agro pavasara mitrumu
Anita Skudra, AS Rīgas dzirnavnieks direktore:
– Šogad pirmo reizi pēdējo 20 gadu laikā tik agri saņemsim pirmās graudu ražas. Parasti mēs tās gaidām jūlija beigās un vēsākās vasarās pat augusta pirmajā nedēļā, bet šogad tās saņemsim kādas divas trīs nedēļas ātrāk. Šobrīd vēl pāragri spriest par to kvalitāti, bet, ņemot vērā zemnieku paustās bažas, pats svarīgākais, lai izaudzētā labība atbilst pārtikas graudu kvalitātes kritērijiem. Mūsu speciālisti apseko laukus, un pašreiz esam optimistiski noskaņoti par graudiem Vidzemē un Latgalē. Tomēr viss atkarīgs no turpmākajiem laika apstākļiem. Kā rāda pēdējie gadi, situācija šajā jomā var negaidīti mainīties pat nedēļas laikā.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk