Šaubās par mācību kombinātu lietderību
Mācību ražošanas kombināti pagājušā gadsimta 80. gados darbojās gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās, dodot iespēju vidusskolēniem līdztekus vispārizglītojošajai programmai apgūt dažādu profesiju pamatus. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Vadima Jerošenko nesen pausto ierosinājumu atjaunot šo sistēmu pašvaldības un izglītības iestādes vērtē visai piesardzīgi, norādot, ka tā varētu kļūt par profesionāli tehnisko skolu dublieri un prasītu arī krietnus finansiālos ieguldījumus.
Sistēma, kas pastāvēja 10 gadus
Šāda mācību kombinātu sistēma darbojās Latvijā apmēram desmit gadus, un tolaik vidusskolēni vienreiz nedēļā dažādos uzņēmumos un iestādēs apguva profesiju pamatus: šuvējas, bērnudārza audzinātājas, medmāsas, šofera u.c. Šai sistēmai bija savi plusi un mīnusi – atkarībā no tā, kā šos praktiskos pamatus mācīja: ja formāli un nesaistoši, tad vairākums tos apguvušo zaudēja interesi par konkrēto darbu, bet bija arī pozitīvie stāsti.
Izglītības un zinātnes ministrija pašlaik gan šādu iespēju atjaunot mācību kombinātu sistēmu nav izskatījusi, jo uzdevumu pilda profesionālā izglītība. Arī pašvaldības norāda, ka jau tā nācies ieguldīt lielus līdzekļus profesionāli tehnisko skolu modernizēšanā un optimizēšanā, tāpēc vēl tērēties, veidojot paralēlu profesionālās orientācijas sistēmu, nebūtu mērķtiecīgi.
Grūti atrast uzņēmējus
Daugavpils Izglītības pārvaldes pedagoģe, karjeras konsultante Santa Čeirāne, kuras amats šogad pirmo gadu izveidots pilsētā, apšauba nepieciešamību veidot šādu sistēmu. Kā galveno problēmu viņa min grūtības atrast komersantus, kas vēlētos skolēnus uzņemt pie sevis un dalīties amata noslēpumos. Tas nozīmē, ka vienam no darbiniekiem jātērē savs laiks, mācot jauniešus, kā arī papildu tēriņus. Jau mācību ekskursijām un Ēnu dienām neesot viegli sarunāt uzņēmumus, kur nu vēl pastāvīgām mācībām. «Ir jau gan visādas idejas, ko pilsētā vēl varētu darīt profesionālās orientācijas laukā, piemēram, mācīt jauniešiem senos arodus vai veidot jauno uzņēmēju skolu. Pašlaik gan tik tālu neesam tikuši un strādājam pie brīvo darba vietu datu bāzes izveides,» stāsta S. Čeirāne.
Ventspils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājs Aldis Slavinskis uzskata, ka priekšlikums būtu apsverams. To pierādot arī daudzviet ārzemēs esošā sistēma, kas veiksmīgi darbojas, taču – vai tas, ko varēs piedāvāt Ventspilī, būs saistoši jauniešiem? Pilsēta jau mēģinājusi piedāvāt vispārizglītojošo skolu audzēkņiem profesionālās ievirzes programmas, taču lielas atsaucības nav bijis.
Skolas specializējas
Daļa vispārizglītojošo skolu pašas pēc savas iniciatīvas – lai piesaistītu skolēnus, gan piedāvā dažādas papildu specializācijas. Piemēram, Jelgavas 1. ģimnāzija sadarbībā ar Latvijas Universitāti piedāvā saviem audzēkņiem apgūt inženiertehniskās zinātnes un informācijas tehnoloģijas, un, pabeidzot šo programmu, jaunieši iegūst sertifikātu, kas dod bonusu, iestājoties augstskolā. Brocēnu vidusskolas direktors Egons Valters teic, ka, lai konkurētu ar profesionāli tehniskajām skolām, kuras arvien vairāk vidusskolām atņem audzēkņus, vispārizglītojošām skolām nāksies domāt par piedāvājumiem arī praktisko iemaņu apguvē. Viņa vadītajā skolā jaunieši papildus varēs mācīties programmu, kura sagatavos bērnu auklītes. «Programmu apguvušajiem izsniegs arī diplomu, līdz ar to viņi varēs vieglāk dabūt auklītes darbu, kas ir pieprasīts gan šeit, gan ārzemēs,» skaidro E.Valters, norādot, ka specialitāti izvēlējušies, izpētot darba tirgu, kā arī ņemot vērā to, ka tās apguvei nav jāiegulda lieli līdzekļi.
Limbažu novadā visvairāk profilējusies ir Limbažu 3. vidusskola: tajā var mācīties ne tikai komerczinības, bet arī šuvēja modelētāja amatu. Arī pamatskolas audzēkņi apgūst praktiskās iemaņas: meitenes mājsaimniecības, bet zēni – galdniecības. Madonas novadā bez obligātajiem mācību priekšmetiem atsevišķās skolās var mācīties tūrisma un viesu uzņemšanas zinības, tomēr tiekot domāts arī par tuvāk lauksaimniecībai esošiem darbiem.
«Šīs lietas noteikti nav virzāmas no augšas, bet gan pašvaldībās – jāpēta pieprasījums un piedāvājums. Bet skaidrs ir viens – praktiskās iemaņas skolās noteikti būs jāmāca vairāk,» pārliecināta Madonas novada Izglītības nodaļas izglītības darba speciāliste Vivita Vecozola.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
No 1. janvāra paredz ievērojami palielināt arī pirmsskolas pedagogu atalgojuma minimālo likmi
No 2024. gada 1. janvāra, atbilstoši valdībā apstiprinātajam pedagogu darba samaksas likmes pieauguma grafikam, paredz palielināt arī pirmsskolas pedagogu minimālo atalgojuma likmi par 23%...
Lasīt tālākNo nākamā gada pašvaldības policijai jābūt katrā pašvaldībā
No nākamā gada 1. janvāra pašvaldības policijai būs jābūt katrā pašvaldībā. To paredz trešdien, 6. decembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešajam...
Lasīt tālākVardarbības risku mazināšanai skolās komisija konceptuāli atbalsta ieceri izglītības iestādēm ļaut pārmeklēt skolēnu mantas
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 5. decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas skolām ļautu pārmeklēt skolēnu mantas gadījumos,...
Lasīt tālākRīgas dome: Ārpakalpojuma veiktie pilsētas ziemas uzturēšanas darbi nav apmierinoši
Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange sasauca sapulci par šajā ziemā pilsētas uzturēšanas darbos konstatētajiem trūkumiem. Neapmierinoši ir SIA “Rīgas satiksme” autostāvvietu...
Lasīt tālākSomijas‑Krievijas robežas slēgšana, visticamāk, nepalielinās migrantu spiedienu uz Latvijas pierobežu
Kamēr Baltijas valstis un Polija jau vairāk nekā divus gadus cīnās ar migrantiem pierobežā, Somijai šī cīņa ir pavisam jauna. Migrantu izmantošana kā ierocis, visticamāk, ir Kremļa atbilde...
Lasīt tālākAicina līdz pusnaktij pieteikties valsts aizsardzības dienesta trešajam iesaukumam
Šodien ir pēdējā diena, kad jaunieši var brīvprātīgi pieteikties trešajam valsts aizsardzības dienesta iesaukumam, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Saeimas Aizsardzības,...
Lasīt tālākSaeima ratificē konvenciju vardarbības izskaušanai pret sievietēm un ģimenē
Saeima ceturtdien, 30. novembrī, pieņēma likumu "Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju. "Stambulas...
Lasīt tālākVairākas Rīgas sabiedriskās tualetes aprīkos ar maksājumu karšu termināļiem
Lai ierobežotu bezpajumtnieku uzturēšanos Rīgas sabiedriskajās tualetēs un novērstu inventāra bojāšanu, pašvaldība šoziem vairākas tualetes aprīkos ar POS termināļiem un noteiks lietošanas...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno studentiem samazināt maksu par braukšanu sabiedriskajā transportā
Rīgas pašvaldība nodevusi sabiedriskajai apspriešanai noteikumu projektu, kurā paredzēts studentiem samazināt maksu par braukšanu galvaspilsētas sabiedriskajā transportā. Apspriešana...
Lasīt tālākTiesībsargs: Sešus gadus veciem bērniem jābūt vienlīdzīgām tiesībām tikt uzņemtiem Rīgas skolās
Tiesības no sešu gadu vecuma uzsākt skolas gaitas savas dzīvesvietas tuvākajā skolā jādod ikvienam rīdziniekam. Par šādu vienlīdzības principu iestājas tiesībsargs, pēc kura pieteikuma...
Lasīt tālāk