• Tweet

Pagājusī vasara saldējumu ražotājiem bijusi veiksmīga – pircēji Latvijā ar auksto kārumu mielojušies vairāk nekā pērn, priekšroku dodot vietējam gardumam.

Diemžēl lielākā daļa pircēju nenojauš, ka saldējumus ar latviskiem un patriotiskiem nosaukumiem neražo Latvijā, bet gan ārpus tās, piemēram, Lietuvā un Igaunijā.

Saldējumu tirgus Latvijā saskaņā ar ražotāju vērtējumu ir sadrumstalots. Vēsturiski lielākā tirgus daļa vienmēr ir bijusi Food Union sastāvā ietilpstošajam Rīgas piena kombinātam, kas, pēc Food Union saldējuma kategorijas attīstības direktora Dmitrija Dokina teiktā, aizņem aptuveni 38 līdz 42% tirgus. Pārējā daļa tiek dalīta starp diviem globālajiem spēlētājiem – Premia un Unilever, kā arī privāto preču zīmju produktiem un citiem vietējiem Latvijas saldējuma ražotājiem.

Saldējuma rekordraža

D. Dokins Neatkarīgajai stāstīja, ka šā gada vasarā Food Union saldējuma tirdzniecība sasniegusi rekordrādītājus, proti, no maija līdz augusta beigām uzņēmums ir pārdevis vairāk nekā 3600 tonnu saldējuma, kas ir par 59% vairāk nekā pērn šajā laika periodā un par 4% pārsniedz šā perioda plānotos rezultātus. Lielākā daļa – 69% no kopējā apjoma – realizēti Latvijā, 31% eksportēts uz Krieviju, Lietuvu, Igauniju un citām valstīm. Saskaņā ar uzņēmuma datiem pieprasījuma pieaugums novērojams visiem Food Union saldējumu zīmoliem, taču pārdošanas līderi ir Ekselence un Pols. No maija līdz augustam Food Union pārdevis par 21% vairāk saldējuma salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn.

«Saldējums ir sezonāla prece, tādēļ šo vasaru sākām labi sagatavojušies un piedāvājām saviem pircējiem vairākus jaunumus – Pola retro līniju papīra iepakojumā un jaunu Polu ar konfektes Gotiņa garšu, Ekselenci uz kociņa dubultā šokolādes glazūrā un jaunu Ekselences gardēžu saldējumu viena litra iepakojumā, kā arī uzsākām ražot Tio saldējumu tikai no īsta piena un krējuma. Prieks, ka tieši šā gada jaunievedumi veido vairāk nekā pusi no mūsu saldējumu tirdzniecības apjoma Latvijā,» sacīja D. Dokins.

Saldējumu ražotāji secinājuši, ka pircējs Latvijā ir izvēlīgs, jo novērtē produkta kvalitāti, un reizē arī radošs, jo labprāt izmēģina arī jaunumus. «Lai arī vairākums pircēju joprojām paliek pie pārbaudītām garšas vērtībām, arvien vairāk patērētāji sāk novērtēt arī inovatīvus produktus un nebijušas garšas. To apliecina fakts, ka vislielākais pieaugums Food Union ražotajiem saldējumiem šā gada vasaras sezonā bija saldējumam Pols un Ekselence dubultajā šokolādes glazūrā uz kociņa,» apstiprināja D. Dokins.

Jauni veidi

Arī a/s Druva Food līdztekus jau zināmiem zīmoliem domā par jaunu saldējumu šķirņu ražošanu. Izstādes Riga Food 2013 laikā uzņēmums apmeklētājiem piedāvāja Jāņogu, Cola, Sarkano vīnogu, Magoņu, Smiltsērkšķu saldējumu, kā arī Zemeņu Pina Colada, Mango–meloņu, Kivi–apelsīnu, Rupjmaizes–melno plūmju–dzērveņu saldējumu. Izstādes apmeklētājiem šie jaunie saldējumu veidi garšojuši.

«Druvas saldējums nemainīgi saglabā savas labās garšas īpašības, jo ražošanā izmantojam tikai dabisku lauku pienu no Saldus Druvas fermām, to neaizstājot ar sauso piena pulveri. Druva Food firmas zīme ir cigoriņu saldējums. Tas ir gatavots pēc uzņēmuma oriģinālās receptes, kas saglabājusies nemainīga kopš 1986. gada, un līdz ar klasisko plombīra saldējumu ir viens no iecienītākajiem un pieprasītākajiem Druvas ražotajiem saldējumiem,» stāsta Druva Food pārdošanas vadītājs Jānis Muižnieks.

Druva Food aizvadītajā gadā ieņēmusi trešo vietu Latvijas saldējuma tirgū, lai gan apgrozījums salīdzinājumā ar 2011. gadu sarucis par 9,5%. Lielākos ieņēmumus uzņēmums guvis no produkcijas realizācijas Latvijā, taču labi veicies arī eksporta tirgos – Igaunijā, Lietuvā, Vācijā.

Latvisks skanējums no kaimiņvalstīm

Plašajā piedāvājuma klāstā atrodams saldējums ar nosaukumu Latvijas leģendas, Mājas, Klasika, Vāverīte, Laima, Serenāde, Kārums, kas Latvijas iedzīvotājiem asociējas ar vietējiem produktiem un ražotājiem. Taču īstenībā šie saldējumu veidi top citās valstīs, piemēram, Kārums, Laima – Igaunijā, bet Mājas un Leģendas – Lietuvā.

D. Dokins atzīst, ka Latvijas saldējumu tirgu galvenokārt raksturo patērētāju vēlme iegādāties vietējās izcelsmes produkciju. «To ir sapratuši arī lielie ārvalstu spēlētāji, tādēļ, ietverot savu produktu nosaukumos vārdus mājas, leģenda vai klasika, cenšas radīt pircējiem ilūziju par it kā Latvijā ražotu produktu, kaut gan patiesībā to ražo Lietuvā, Igaunijā vai kādā citā valstī,» skaidroja D. Dokins. Tomēr, viņaprāt, valsts institūcijām nebūtu pareizi jaukties tirgus likumos, nosakot importa ierobežojumus, vai izmantot citus instrumentus vietējā tirgus īpašai aizsardzībai.

«Mēs to vispirms novērtējam kā apstiprinājumu Igaunijas prezidenta Tomasa Ilvesa vārdiem, ka latviešu saldējums ir pārāks par igauņu saldējumu. No mārketinga viedokļa tas vērtējams arī kā ārvalstu ražotāju nespēja konkurēt Latvijas tirgū ar citām produktu priekšrocībām, piemēram, iepakojuma dizainu, sastāvu vai garšu, kā tikai ar viltus izlikšanos par Latvijas ražotāju. Jāsaprot, ka tā ir tirgus ekonomikas konkurence, kurā gaidīt valsts institūciju iejaukšanos nebūtu pareizi. Mēs ticam, ka patērētājs ir zinošs un spēj pats pieņemt labāko pirkuma lēmumu. Mūsu veiktie pētījumi lieliski atspoguļo patērētāju paradumus – ja pircējs vienreiz maldināts ar viltus vietējo izcelsmi, atkārtoti produktu vairs nepirks,» secināja D. Dokins.

Patēriņš augs

Šobrīd viens iedzīvotājs Latvijā apēd 6,4 litrus jeb aptuveni 52 saldējumus gadā. Food Union speciālists vērtē, ka tas ir diezgan labs rādītājs – tuvu Eiropas vidējam apjomam – 6,5 litri saldējuma gadā. «Mūsu mērķis ir palielināt saldējuma patēriņu Latvijā līdz vidēji astoņiem litriem saldējuma gadā uz vienu iedzīvotāju. Tad būsim Vācijas un Grieķijas līmenī,» atklāja D. Dokins. Interesanti, ka saldējuma patērēšanas ziņā līderes ir ziemeļu, nevis dienvidu valstis. Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Dānijas iedzīvotāji vidēji patērē divas trīs reizes vairāk saldējuma nekā, piemēram, Francijas, Portugāles un pat Brazīlijas iedzīvotāji.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde