Sākta parakstu vākšana par minimālās algas celšanu līdz 1000 eiro

Sabiedrības iniciatīvas portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par strauju minimālās algas celšanu līdz 1000 eiro pašreizējo 430 eiro mēnesī. Iniciatīvas pieteicējs ir Kaspars Savickis.
Viņš aicina plānveidīgi, trīs gadu periodā palielināt minimālo darba algu līdz 1000 eiro mēnesī, proporcionāli palielinot mēneša neapliekamo minimumu līdz 820 eiro 2020.gadā. “OECD, Eiropas Komisija un Tiesībsargs savos gada ziņojumos ir norādījusi, ka Latvija nepilda savas starptautiskās saistības, kuras uzņēmās parakstot Eiropas Sociālo hartu un Eiropas Pamattiesību hartu, visas šīs organizācijas norāda uz sociālo nevienlīdzību, zemo minimālo algu un neapliekamo minimumu. Minimālai algai ir jāsedz iedzīvotāju pamata ekonomiskās vajadzības,” norāda iniciatīvas pieteicējs.
Viņš aicina veikt grozījumus likumā “Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli”, Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos, 3 gadu periodā palielinot minimālo darba algu līdz 1000 eiro mēnesī un palielinot neapliekamo minimumu līdz 820 eiro visām iedzīvotāju grupām.
Tie piedāvāts veikt izmaiņas „Noteikumos par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”:
Izteikt 2.punktu šādā redakcijā: “2.1. Ar 2019. gada 1. janvāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 400 eiro 2.2.Ar 2019. gada 1. jūliju iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 550 eiro 2.3. Ar 2020. gada 1. janvāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 695 eiro 2.4. Ar 2020. gada 1. jūliju iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 820 eiro;
Izdarīt „Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” šādus grozījumus:
Izteikt 2. punktu šādā redakcijā: “2.1. No 2019. gada 1.janvāra Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 600 eiro. Minimālā stundas tarifa likme ir 3,75 eiro. 2.2. No 2019. gada 1. jūlija Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 750 eiro. Minimālā stundas tarifa likme ir 4,70 eiro. 2.3. No 2020. gada 1.janvāra Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 875 eiro. Minimālā stundas tarifa likme ir 5,4 eiro. 2.4. No 2020. gada 1. jūliju Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 1000 eiro. Minimālā stundas tarifa likme ir 6,25 eiro.”
“Iedzīvotājiem palielinoties algām, valsts budžets tikai iegūs, jo iedzīvotāji spēs tērēt vairāk, sekojoši budžeta ienākumi no citiem nodokļiem tika pieaugs, naudas apgrozījums valstī augs. Ir jāuzņemas atbildība par tām iedzīvotāju grupām, kas ir iestiguši parādos un emigrējušas no valsts lielāka ienākuma meklējumos, jādod iespēja iedzīvotājiem pelnīt un dzīvot, nevis eksistēt. Palielinot minimālo algu un neapliekamo minimumu visām sabiedrības grupām, gan invalīdiem, bērniem, gan pensionāriem un strādājošajiem pieaugs iedzīvotāju labklājība, uzņēmējdarbības vide un pirktspēja, attīstīsies ekonomika. Tiks rasts risinājumus kritiskajam darbaspēka trūkumam, tiks pilnvērtīgi izmantotas ražošanas jaudas, lai nodrošinātu pieprasījumu gan vietējam tirgum, gan eksportam. Pilnīgi izmantotās jaudas ļaus samazināt pašizmaksu, līdz ar to augs konkurētspēja. Uzņēmējdarbība stabili attīstīsies, tuvināsies produktivitātes vidējam Eiropas Savienības līmenim,” uzskata iniciatīvas autors.
Kā zināms, no šī gada pirmā janvāra valstī minimālā mēneša darba alga noteikta 430 eiro, kas ir par 50 eiro vairāk nekā iepriekš, paredz pērn Ministru kabinetā pieņemtie grozījumi noteikumos par minimālāsmēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk