• Tweet

Nākamnedēļ, 5. septembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē tiks lemts, kura rokās galu galā nonāks Rīgas Svētā Pētera baznīcas atslēgas. Vairākus gadus politiķi nav spējuši vienoties par to, kam īsti baznīcas ēka piederēs, tomēr tagad arvien skaidrāk iezīmējas plāns baznīcas īpašumtiesības nodot Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas (LELB) un Vācijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijas (VELBL) rokās. Ņemot vērā faktu, ka baznīca atjaunota un gadiem ilgi uzturēta par rīdzinieku naudu, Rīgas iedzīvotāji uzskata, ka Pēterbaznīcai arī turpmāk jāpaliek pilsētas pārziņā. Rīgas domes mērs Nils Ušakovs (S) un domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) neizprotamu iemeslu dēļ savu nostāju šajā jautājumā nepauž, liekot domāt, ka, iespējams, cīņa par baznīcas īpašumtiesībām viņiem ir izdevīga un zem tā visa stāv kāda aizkulišu vienošanās.

Cīņā par Rīgas Svēta Pētera baznīca īpašumtiesībām tiek uzsvērts, ka pēdējais zemesgrāmatā (starpkaru Latvijas laikā) ierakstītais Pēterbaznīcas īpašnieks esot vācu luterāņu draudze, tātad tai ir tiesības mantot baznīcu. Šajā gadījumā netiek ņemti vērā ne vēstures fakti, kas liecina, ka ēka vispirms piederējusi katoļiem, ne pēckara notikumi, kad daļēji nopostītā ēka atjaunota par valsts, pilsētas un visu konfesiju nodokļu maksātāju naudu. Luterāņi līdz šim nekad nav interesējusies par ēkas restaurāciju un arī ar naudas līdzekļiem nav piedalījusies, kas nozīmē, ka pateicība par baznīcas saglabāšanu pienākas tieši Rīgas pilsētai un tās iedzīvotājiem.

Neraugoties uz faktu, ka pašvaldība dažādās Pēterbaznīcas renovācijās ieguldījusi prāvus līdzekļus – izskatās, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs un domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks neplāno cīnīties par to, lai baznīca paliktu rīdzinieku rokās. Šāda “strausa politika” ir neizprotama, un liek domāt, ka sabiedrībai nezināmu iemeslu dēļ Rīgas mērs vēlas atbrīvoties no pilsētas simbola, iespējams, savtīgu interešu vārdā. Rīgas domes amatpersonas tā arī nav papūlējušās izskaidrot, kāpēc dievnams nevar pieder Rīgas pilsētai, ja tas būvēts un atjaunots par Rīgas pilsoņu naudu un bijis pakļauts Rīgas rātei? No malas varētu rasties iespaids, ka ne Ušakovam, ne Amerikam īsti nerūp baznīcas liktenis, taču nesenie notikumi rada bažas, ka baznīcas izsaimniekošana ir daļa no kāda lielākā plāna.

Kā zināms, februāra beigās Rīgas mērs Nils Ušakovs nāca klajā ar paziņojumu, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka, kura visus šos gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir bijusi bez saimnieka, jāatdod Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Aizbildinoties ar nespēju nodrošināt ēkas uzturēšanu un līdzekļu piesaistīšanu no Eiropas fondiem, Ušakovs aicināja atrisināt ēkas īpašuma tiesību jautājumu pēc iespējas ātrāk. Šāda Rīgas mēra uzvedība radīja aizdomas par to, ka varētu būt noslēgta klusa vienošanās – luterāņiem tiek atdota baznīca, bet Rīgas dome tiek pie kārotās Lielo kapu teritorijas, kura domei nepieciešama gan Skanstes tramvaja vajadzībām, gan apbūves plānu īstenošanai Indrānu, Kaspara un Mazās Klijānu ielu rajonā. Baznīcas ēkas uzturēšana un darbība nekad nav apgrūtinājusi pilsētas vai valsts budžetu (Pēterbaznīcas skatu tornis vien pašvaldības kasē ienes vairāk nekā pusmiljonu eiro gadā), kas raisa vēl lielāku neizpratni par piepešo lēmumu atdot baznīcu.

Pilsētnieki pret baznīcas “mantrausību” vairākkārtīgi izteikuši protestus, jo galu galā ēka ir valsts mēroga arhitektūras piemineklis un kultūras mantojuma vērtība, bet LELB nav spējuši pat nodrošināt savā īpašumā esošo latviešu tautas dižgaru kapu kopiņu sakopšanu. Tāpat LELB ne vienu vien reizi izpārdevuši savus īpašumus, kas liek bažīties, ka baznīca beigu beigās varētu nonākt kāda ekonomiskā grupējuma vai pat citas valsts rokās. Jāatgādina, ka 2008. gadā Rīgas dome nobalsoja par baznīcas atstāšanu pašvaldības īpašumā. Kas ir mainījies šo gadu laikā? Vai radies izdevīgāks piedāvājums? Uz šiem jautājumiem atbildes visbiežāk izpaliek, jo Rīgas domes amatpersonas, acīmredzot, nejūt vajadzību uz tiem atbildēt. Vai tiešam biznesa intereses ir svarīgākas par pilsētas simbolu, kurš ir nozīmīgs ne tikai rīdziniekiem, bet visai Latvijas tautai kopumā?