• Tweet

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts dabas resursu nodokļa un klimata nodokļu esošās situācijas novērtējums un potenciālie priekšlikumi tālākai rīcībai. Tāpat ir izstrādāts mazo režīmu esošās situācijas novērtējums, kas sniedz datu analīzē balstītu ieskatu attiecībā uz mazo režīmu piemērošanu Latvijā un to ietekmējošajiem faktoriem, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) esošās situācijas novērtējums un sniegti priekšlikumi tālākai diskusijai.

Dabas resursu nodokļa un klimata nodokļu izvērtējumā ir iekļauti būtiskākie dabas resursu un klimata nodokļu rādītāji, piemēram, nodokļu ieņēmumi, to īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP), nodokļu atbrīvojumi un diskutēts par tālāko klimata nodokļu politiku. Veikts gan nodokļu likmju, gan ieņēmumu salīdzinājums Baltijas valstīs. Dabas resursu un klimata nodokļi līdztekus to mērķiem – ierobežot videi un klimatam kaitīgu darbību, globāli tiek skatīti arī kā finanšu resurss izaugsmi veicinošas nodokļu struktūras atbalstam un atbilstošiem valsts izdevumiem.

Ņemot vērā, ka no 2027. gada Latvijai jāuzsāk Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) 2. posms, t.i., jāievieš ETS 2, tika vērtēts, kā īstenot pakāpenisku pāreju uz ETS sistēmas paplašināšanu. Izvērtējumā ir iekļauta informācija par diskutēto priekšlikumu potenciālo pozitīvo ietekmi uz valsts budžetu, kas sekmētu valsts atbalstu ar vides uzlabošanu saistītos jautājumos.

Mazo režīmu novērtējumā analizētas piemērošanas iespējas Latvijā un šāda veida režīmu izvēli ietekmējošie faktori, sniegts ieskats nodokļu maksātāju skaitā, kas izmanto kādu no šobrīd pieejamiem mazajiem režīmiem, kopējo ieņēmumu apjomu, kā arī izvērtēti šobrīd aktuālie izaicinājumi. Materiālā analizētas saimnieciskās darbības veicēju dažādas formas, to sniegtās iespējas un arī iespējamie nepieciešamie risinājumi nepilnību novēršanai. Apskatīta arī sociālās apdrošināšanas nozīme saimnieciskās darbības kontekstā un darbaspēka piesaiste īslaicīgos darbos.

Lai gan šo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un sociālās nodrošināšanas aspektā veido uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem. Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie.

Kopumā mazo režīmu galvenā dilemma ir starp vēlmi pēc iespējas vienkāršot nodokļu aprēķināšanas administratīvo un nodokļa nomaksas slogu nelielas un/vai neregulāras uzņēmējdarbības veicējiem ar ierobežotiem administratīviem resursiem. Tādējādi nodokļu aspekti neveicinātu darbošanos ēnu ekonomikā un vēlmi novērst iespēju šos režīmus izmantot tam, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, vai būtiski samazinātu regulāri maksājamo nodokļu apmēru.

Savukārt PVN izvērtējumā ir sniegts Latvijas salīdzinājums ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tiek salīdzinātas gan PVN standartlikmes, gan samazinātās likmes starp valstīm. Tiek vērtēti tādi rādītāji kā PVN ieņēmumi un to ietekmējošie faktori, valsts neiegūtie līdzekļi, kas veidojas samazināto likmju un atbrīvojumu piemērošanas rezultātā, PVN plaisa. Analizējot PVN ieņēmumus Latvijā, secināms, ka tie palielinās, vērtējot gan absolūtos skaitļus, gan iekasētā nodokļa īpatsvaru no IKP. 2023. gadā PVN ieņēmumi veido 9,6% no IKP, kas, salīdzinot ar 2022. gadu, ir palielinājušies par 0,3 procentpunktiem. Savukārt, salīdzinot Latvijas PVN ieņēmumu īpatsvaru IKP ar pārējām ES dalībvalstīm, 2022. gadā tā ierindojas 4. vietā, apsteidzot Lietuvu un Igauniju, kā arī pārsniedzot ES-27 vidējo rādītāju 7,5%.

Šī novērtējuma ietvaros apkopotie dati norāda, ka PVN sistēma Latvijā darbojas kopumā labi un PVN pašlaik ir viens no būtiskākajiem valsts ieņēmumu avotiem. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā samazinātās likmes jau pašlaik tiek piemērotas plašam preču un pakalpojumu grozam. Esošā PVN likmju struktūra (samazinātās likmes un to mērķētība) kopumā ļauj nodrošināt, ka arī PVN izdevumu īpatsvars mājsaimniecībās ar zemākajiem ienākumiem salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir samērīgs. Izvērtējumā ir iekļauta informācija par diskutēto priekšlikumu potenciālo ietekmi uz valsts budžetu, kas sekmētu valsts atbalstu iedzīvotāju izdevumu vajadzību segšanai.

Priekšlikumu izstrādes gaitā notika diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tostarp Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi Latvijā un citiem.

Izvērtējumi un uz to pamata pieņemtie tālākie lēmumi, tiks iekļauti vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs. Ar izvērtējumiem var iepazīties Finanšu ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiāli”.