Saeimas deputāts par “antilemberga likumiem”: JKP acīmredzot sirgst ar mazvērtības kompleksu, ja uzskata, ka viens cilvēks var ietekmēt visu valsts politiku

Pirms nedēļas Saeimas balsojumā pārliecinoši izgāzās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un Artusa Kaimiņa mēģinājums grozīt divus likumus, lai ieriebtu Aivaram Lembergam un turpmāk neļautu Saeimas ēkas apmeklēt tiem bijušajiem Saeimas un par Latvijas neatkarību balsojušajiem Augstākās padomes deputātiem, kuri iekļauti Eiropas Savienības vai NATO sankciju sarakstos. Saeimas deputāts Gunārs Daudze uzsvēra – šādu likumprojektu pieņemšana varētu rādīt šaubas par Latvijas Republikas suverenitāti.
Grozīt gan bija paredzēts ne tikai Saeimas kārtības rulli, bet arī likumu “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”, par ko iepriekš publiski nekas netika ziņots, jo šis likums attiecas tikai un vienīgi uz 138 Augstākās padomes deputātiem (daudzi no viņiem jau mūžībā), kuri balsoja par Latvijas neatkarību, atšķirībā no Saeimas kārtības ruļļa, kas attiecas uz krietni vien plašāku bijušo tautas priekšstāvju loku. Pret grozījumiem nobalsoja vairākums.
Kā norādīja Gundars Daudze (ZZS), šos likumprojektus vieno viena kopīga pazīme – šie abi likumprojekti ir rakstīti vienam konkrētam cilvēkam – Aivaram Lembergam.
“Tā neapšaubāmi nav laba un pareiza likumdošanas prakse. Šī likumprojekta, šī grozījuma, iniciatori ir cilvēki, kuri ir pauduši, ka viņi pārstāv “bezkompromisu tiesiskumu”, taču, kā mēs redzam, tas ir pārvērties par bezkompromisu beztiesiskumu. Pret to, ka šie likumprojekti tiktu virzīti Saeimā, bija Saeimas Juridiskais birojs, ļoti asi bija pret. Un īstenībā tas nav raksturīgi Juridiskajam birojam. Acīmredzot tur arī bija kaut kāds nopietns apdraudējums labai likumdošanas praksei. Katrā ziņā tā man ir stāstījuši tie kolēģi, kas piedalījās Juridiskās komisijas darbā. Pret šo likumprojektu virzību ir arī Augstākās padomes deputātu dibinātais “4. maija Deklarācijas klubs”, jo viņi uzskata, ka tas ir spļāviens sejā Augstākās padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par neatkarību”, jo tiesības apmeklēt Saeimu ir par 4. maija balsojumu, par Latvijas neatkarību. Un tur neko nevar ne pieņemt, ne atņemt – ir skaidri zināms, kuri deputāti balsoja “par”, kuri bija “pret”. Un šai privilēģijai, kura dota šiem 4. maija balsojumu veikušajiem deputātiem, ir jādarbojas neatkarīgi no tā, ko Augstākās padomes deputāts ir vai nav izdarījis nākamo 30 gadu laikā, – tā ir balva par to, ka šobrīd mēs dzīvojam neatkarīgajā Latvijā,” norādīja Daudze.
Pēc viņa teiktā, atsauce uz NATO vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu sankcijām ir nepieļaujama, jo parasti tas ir politisks lēmums: “Nav pieņemami, ka kāda trešā valsts nosaka, kurš drīkst un kurš nedrīkst apmeklēt suverēnās Latvijas Republikas parlamentu, jo šāds aizliegums pēc būtības, jau pašos pamatos, apdraud suverenitātes jēdzienu. Es negribētu, ka mēs paši ar savām rokām radām šaubas par Latvijas Republikas suverenitāti, jo Latvija ir patiešām neatkarīga valsts.”
“Aivara Lemberga gadījumā šis politiskais lēmums tika pieņemts, neticēsiet, Latvijā. Un to izdarīja JKP aktīvisti! Bordāns ar Jurašu devās uz ASV pārliecināt mūsu stratēģiskos partnerus par sankciju nepieciešamību. Tas ir bezprecedenta gadījums – valsts pati sev izprasa starptautiskas sankcijas! Visa tā rezultāts ir tas, ka Ventspils brīvostas pārvalde faktiski ir nespējīga darboties, Ventspils osta stāv gandrīz tukša – visi ar ostu strādājošie uzņēmumi ir bijuši spiesti samazināt savu darbību, atbrīvot darbiniekus, tādējādi radot viņiem gan sociālas, gan ekonomiskas problēmas. Lasot anotācijas, uzkrīt tas, ka acīmredzot JKP ir problēmas – viņi sirgst ar mazvērtības kompleksu, ja viņi uzskata, ka viens cilvēks var ietekmēt visu valsts politiku,” uzsvēra Daudze.
Tāpat viņš norādīja uz to, ka šos likumprojektus ir parakstījuši divi kriminālvajāšanai nodoti deputāti – Jurašs un Kaimiņš, kuriem saskaņā ar iepriekšējo Saeimas kārtības ruļļa regulējumu nebūtu tiesību piedalīties Saeimas darbā.
“Deputāts Jurašs nupat teica: ja spēkā stājas notiesājošs spriedums, tad tas ir aizliegts. Jebkurā gadījumā ne Aivara Lemberga gadījumā, ne arī viņa gadījumā tas vēl nav stājies spēkā. Taču es ļoti ceru, ka mēs piedzīvosim to, ka stāsies spēkā notiesājošs spriedums gan Jurašam, gan Kaimiņam. Ņemot vērā to, kas ir tie, kuri parakstījuši šo likumprojektu, mēs šeit acīmredzami pārliecinājāmies par to, ka latviešu teiciens “Klausieties manos vārdos, bet neskatieties uz maniem darbiem!” vēl joprojām ir aktuāls,” piebilda politiķis.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākSala periods turpināsies: vietām gaiss atdzisīs līdz -30°
Februāra sākumā ziema neatkāpsies – naktī uz pirmdienu teju visā valstī gaisa temperatūra būs zemāka par -20°, vietām valsts dienvidos tā sasniegs arī -30° atzīmi (spēkā dzeltenās...
Lasīt tālākVSAA brīdina par telefonkrāpniekiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākPieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk