Saeima: Televīzijas programmām ar retranslācijas aizliegumu nedrīkst izsniegt apraides atļauju

Saeima ceturtdien, 22. septembrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus, ar kuriem noteikts, ka Latvijas teritorijā apraides atļaujas netiek izsniegtas tādām televīzijas programmām, kuras izslēgtas no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta, pamatojoties uz to, ka audiovizuālās programmas jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.
Izmaiņas arī paredz, ka apraides atļaujas netiek izsniegtas televīzijas programmām, par kurām Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pēdējo piecu gadu laikā pieņēmusi lēmumu par šīs programmas retranslācijas aizliegumu Latvijas teritorijā.
Līdz šim NEPLP varēja ierobežot televīzijas programmu retranslāciju Latvijas teritorijā no citām valstīm, bet šo programmu īpašnieki vai pārstāvji iesniedza iesniegumu apraides atļaujas saņemšanai konkrētās programmas veidošanai Latvijas teritorijā, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Tāpat samazināts procentuālais slieksnis, no kura norādāmi programmu un elektronisko plašsaziņas līdzekļu patiesie labuma guvēji, kā arī ieviesta regularitāte informācijas sniegšanā par patiesajiem labuma guvējiem. Tas ļaus gūt lielāku izpratni par fizisko personu iespējamo ietekmi uz mediju vidi, īpaši valstij stratēģiski svarīgos medijos, norādīts likumprojekta anotācijā.
Vienlaikus ar grozījumiem noteikts, ka tās programmas, kurām tiek veidots valodas celiņš, kas nav kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts oficiālajām valodām, ir pienākums primāri nodrošināt ar valodas celiņu valsts valodā. Izmaiņu mērķis ir veicināt latviešu valodas izmantošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
Vēl par tēmu:
Arvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālāk