• Tweet

7. novembrī Latvijas parlaments svin dzimšanas dienu – šajā dienā aprit 104. gadi kopš 1. Saeimas sanākšanas. Vienlaikus 1922. gadā šajā dienā stājās spēkā mūsu valsts pamatlikums – Satversme –, kas noteic valsts iekārtu un varas īstenošanas principus.

Saeimas vēsture ir cieši saistīta ar Latvijas valsts likteni – ar demokrātijas veidošanos, sarežģītiem pārbaudījumiem, neatkarības zaudēšanu un tās atjaunošanu.

Pirmie četri sasaukumi strādāja nepilnus 12 gadus līdz 1934. gada valsts apvērsumam. Autoritārisma periodā un okupāciju laikā parlamenta darbs nebija iespējams. Pēc gandrīz 60 gadu pārtraukuma Saeima savu darbu atsāka 1993. gadā, turpinot pirmskara Saeimas sasaukumu numerāciju un apliecinot Latvijas valsts nepārtrauktību.

Arī Saeimas ikdiena gadu gaitā ir būtiski mainījusies. Saeimas pirmsākumos deputāti uz sēdēm pulcējās galvenokārt vakaros, jo daudziem politika nebija vienīgā nodarbošanās. Balsojot viņi cēlās kājās vai izmantoja vēlēšanu zīmes. Savukārt pirmā sieviete Saeimā tika ievēlēta 1931. gadā. Visvairāk sieviešu ievēlētas pēdējos trīs sasaukumos: 13. Saeimā – 31, 14. Saeimā – 30, bet 15. Saeimā – 38.

Sākotnēji viena Saeimas sasaukuma pilnvaru termiņš bija trīs gadi. 1996. gadā – 6. Saeimas laikā – tas tika pagarināts līdz četriem gadiem.

Pēc neatkarības atjaunošanas iekļūšanai parlamentā tika noteikta četru, bet vēlāk piecu procentu barjera, tādējādi būtiski mazinot politisko sadrumstalotību.

Saeimas vēsturi veidojušas arī spilgtas personības. Parlamenta priekšsēdētāja amatā visilgāk – gandrīz desmit gadus – bijis Pauls Kalniņš. Viņu par Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja arī 2., 3. un 4. parlamenta sasaukumā.

Viens no parlamenta simboliem ir Saeimas nams Jēkaba ielā 11, Rīgā. Tas parlamenta vajadzībām kalpo kopš Saeimas pirmsākumiem – jau 1. Saeima pulcējās uz sēdēm šajā Vecrīgas namā. Mūsdienās Saeimas nams ir ne tikai deputātu darba vieta, bet arī nozīmīgs kultūras piemineklis. Ikvienam ir iespēja to apmeklēt.

Godinot parlamenta 104. gadadienu un cilvēkus, kuri veidojuši Latvijas parlamenta vēsturi, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, Prezidija locekļi, Saeimas deputāti un darbinieki piektdien, 6. novembrī, piedalījās svinīgajā ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa.