Saeima pieņem izmaiņas kadastra likumā – iedzīvotājiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs
Ceturtdien, 30. maijā, Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Izmaiņas paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs. Vienlaikus Finanšu ministrijas vadībā tiek plānots sakārtot sistēmu ilgtermiņā, lai nodrošinātu pašvaldībām pieejamā finansējuma stabilitāti. Likuma grozījumi paredz, ka 2025. gadā tiks nošķirtas un būs spēkā divas kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā.
Fiskālā kadastrālā vērtība tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, nodevu aprēķiniem, nomas maksas noteikšanai. Tā paliks līdzšinējā apmērā, balstoties uz 2012.gada tirgus datiem.
Universālā kadastrālā vērtība nodrošinās patiesāku priekšstatu par īpašuma vērtību. To izmantos zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai, grāmatvedībā un finanšu pārskatos. Universālā kadastrālā vērtība tiks noteikta, balstoties uz 2022.gada tirgus datiem.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro: “Ņemot vērā pieaugušo dzīves dārdzību, Tieslietu ministrija ir panākusi draudzīgāko risinājumu Latvijas ģimeņu budžetam – nošķirt divas kadastrālās vērtības. Latvijas iedzīvotāji var justies droši, ka nekustamā īpašuma nodoklis ne šogad, ne nākamgad nepieaugs līdz ar kadastrālo vērtību aktualizēšanu. Tiesiskā, demokrātiskā valstī iedzīvotājiem ir jābūt drošiem, ka esošā ekonomiskā situācija tiek ņemta vērā, pieņemot svarīgus lēmumus. Universālā kadastrālā vērtība turpmāk pildīs savu pamatfunkciju – ikvienam nodrošināt patiesāku priekštatu par sava īpašuma vērtību.”
Vienlaikus turpināsies darbs pie kadastrālās vērtības noteikšanas metodikas pilnveides, lai kadastrālās vērtības nākotnē atspoguļotu tirgus situācijai atbilstošāku nekustamo īpašumu vērtību.
Vēl par tēmu:
Baltijas iedzīvotājus visvairāk satrauc cenu kāpums un ģeopolitiskā situācija
Iedzīvotājus Baltijas valstīs šobrīd visvairāk satrauc augošie pārtikas un ikdienas izdevumi, kā arī ģeopolitiskā situācija, liecina bankas Citadele aptauja. Patēriņa cenu kāpums satrauc...
Lasīt tālākFM: Inflācijas pieaugumu nosaka arvien straujākais pārtikas cenu kāpums
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā aprīlī ir paātrinājies līdz 3,9% gada griezumā, bet mēneša laikā cenas ir augušas par 1,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gandrīz...
Lasīt tālākPētījums: tuvākajā piecgadē elektroenerģijas patēriņš Latvijā varētu pieaugt par vairāk nekā 40%
Elektroenerģijas patēriņš Latvijā tuvākajā piecgadē varētu pieaugt par vairāk nekā 40%, 2030. gadā sasniedzot 10 teravatstundas (TWh), tā liecina Eiropas energouzņēmumu asociācijas...
Lasīt tālākLDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk