Saeima pieņem grozījumus FKTK likumā noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas novēršanas stiprināšanai
Saeima ceturtdien, 13. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas noteic vairākus pasākumus, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu finanšu un kapitāla tirgū.
Ar grozījumiem paplašinātas FKTK funkcijas, un tās darbības mērķis būs arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana. Izmaiņas, vienlaikus saglabājot arī līdzšinējo darbības mērķi par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību un finanšu stabilitāti, rosinātas, lai, ņemot vērā Moneyval komitejas rekomendācijas, novērstu iespēju Latvijas finanšu sektoru izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai.
Likumprojekts arī paredz precizēt līdzšinējās FKTK funkcijas un atbildību “netīrās naudas atmazgāšanas” novēršanas, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju ievērošanā finanšu un kapitāla tirgū. Tāpat grozījumi paredz līdzšinējās FKTK vadības pakāpenisku nomaiņu, tostarp kompensācijas izmaksu par amata atstāšanu.
Ņemot vērā vispārpieņemto praksi iestāžu vadītājus amatā iecelt uz pieciem gadiem, ar likuma grozījumiem mainīts FKTK pārvaldības modelis. Noteikts, ka līdzšinējo piecu padomes locekļu vietā FKTK padomē turpmāk būs trīs locekļi – priekšsēdētājs un divi padomes locekļi. Komisijas priekšsēdētāju pēc Ministru kabineta (MK) ieteikuma un padomes locekļus pēc komisijas priekšsēdētāja ieteikuma amatā uz pieciem gadiem apstiprinās Saeima. Pretendentus MK izvēlēsies atklātā konkursā, un viena un tā pati persona par priekšsēdētāju vai padomes locekli varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Saskaņā ar likuma grozījumiem FKTK priekšsēdētāja amata pretendents Ministru kabinetam apstiprināšanai Saeimā jāizvirza līdz šī gada 1.oktobrim un līdzšinējais komisijas vadītājs savus amata pienākumus pilda līdz jauna priekšsēdētāja apstiprināšanai vai līdz brīdim, kad Saeima viņu ir atbrīvojusi no amata.
Iepriekš FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā uz sešiem gadiem iecēla Saeima pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta kopīga priekšlikuma. Savukārt citus padomes locekļus amatā iecēla FKTK priekšsēdētājs, un nebija noteikts, cik termiņus pēc kārtas attiecīgās personas amatu var ieņemt.
Papildinātas arī prasības pretendentiem, kas kandidē uz FKTK priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatu. Personai cita starpā būs jābūt Latvijas pilsonim ar augstāko izglītību un jurista, ekonomista vai finanšu vadības kvalifikāciju, tai jāpārvalda latviešu un angļu valoda, kā arī jāatbilst noteiktajām prasībām, lai saņemtu otrās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Tāpat precizēta kārtība, kādā FKTK priekšsēdētāju vai padomes locekli var atbrīvot no amata pirms noteiktā termiņa. Komisijas padomes locekli varēs atstādināt pēc 34 Saeimas deputātu ierosinājuma, kā arī, ja, piemēram, būs anulēta pieeja valsts noslēpumam vai pazemināta tā kategorija.
Attiecībā uz līdzšinējo FKTK vadību, likuma grozījumi paredz, ka komisijas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam izmaksā vienreizēju kompensāciju 80 procentu apmērā no gada mēnešalgas, ja viņi atkāpjas no amata un Saeima šīs personas no amata atbrīvo līdz šī gada 1.augustam. Kompensāciju izmaksā no FKTK budžeta.
Savukārt, lai nodrošinātu FKTK padomes darbības nepārtrauktību gadījumos, kad Saeima pirms termiņa no amata atbrīvo priekšsēdētāju vai vismaz vienu padomes locekli, noteikts, ka priekšsēdētāju vai padomes locekli Saeima amatā varēs iecelt uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
Ņemot vērā, ka likumā paredzēta kompensācija par amata atstāšanu, MK noteikts pienākums līdz nākamā gada beigām informēt Saeimu par iespējamajiem risinājumiem attiecībā uz citu neatkarīgo institūciju Saeimas apstiprinātām amatpersonām.
Plānots, ka FKTK likuma grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
Šodien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī saistītus grozījumus Kredītiestāžu likumā, grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likumā, grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”, grozījumus likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” un grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Naudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz
Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt...
Lasīt tālākNedēļas nogalē laiks būs lielākoties mākoņains un sals mazināsies
Februāra sākums aizvadīts ar sausu un saulainu laiku, kā arī ar atsevišķiem aukstuma rekordiem. Nedēļas izskaņā laika apstākļus noteiks plašs ciklons no rietumiem – tā ietekmē debesis...
Lasīt tālākVismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākSala periods turpināsies: vietām gaiss atdzisīs līdz -30°
Februāra sākumā ziema neatkāpsies – naktī uz pirmdienu teju visā valstī gaisa temperatūra būs zemāka par -20°, vietām valsts dienvidos tā sasniegs arī -30° atzīmi (spēkā dzeltenās...
Lasīt tālākVSAA brīdina par telefonkrāpniekiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālāk
