Saeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību

Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā lasījumā pieņemtais Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums.
Likums arī noteic, ka lēmums par šo objektu privatizācijas uzsākšanu jāpieņem līdz 2027.gada 31.augustam. Savukārt, ja par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu ir uzsākta tiesvedība, lēmums būs jāpieņem gada laikā pēc tiesas nolēmuma stāšanās spēkā.
Tāpat likums noteic, ka privatizēta dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īpašniekam īpašuma tiesības zemesgrāmatā būs jānostiprina sešu mēnešu laikā. Ja tas nebūs izdarīts, īpašumtiesības uz dzīvokli zemesgrāmatā nostiprinās pēc privatizācijas komisijas nostiprinājuma lūguma. Pamats īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā būs pirkuma līgums vai vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības. Privatizēta dzīvokļa īpašniekam triju mēnešu laikā būs jāsedz īpašuma reģistrācijas un nostiprināšanas zemesgrāmatā izmaksas.
Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums pieņemts, lai, nosakot nepieciešamo darbību termiņus un nosacījumus, nodrošinātu šo māju privatizācijas pabeigšanu.
Likums ietver nosacījumu, ar kuru tiek izbeigta dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un kārtību, kādā tiek privatizēti valsts vai pašvaldības īpašumā esoši zemes gabali. Tāpat likums noteic kārtību, kādā privatizētos dzīvokļu īpašumus reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un jauno īpašnieku īpašumtiesības nostiprina zemesgrāmatā. Noteikta arī pilnībā vai daļēji privatizētu dzīvojamo māju pārvaldīšanas nodošanas kārtība un pašvaldību tiesības iesaistīties bijušo kooperatīvo un paju sabiedrību dzīvojamo māju īpašuma tiesību sakārtošanā.
Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu tika uzsākta īpašuma tiesību reforma, atjaunojot nelikumīgi atņemtās īpašuma tiesības un atsavinot valsts un pašvaldību īpašumus privātpersonām. Lauku apvidos un pilsētās tika uzsākta zemes reforma. Viens no privatizācijas pamatvirzieniem bija valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācija, lai attīstītu nekustamā īpašuma tirgu un veicinātu dzīvojamo māju sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses, anotācijā norādījuši likumprojekta autori.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma ar privatizācijas pabeigšanu saistītus grozījumus arī “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, grozījumus likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” un grozījumus Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā.
Vēl par tēmu:
FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālāk