Saeima noraida priekšlikumu uz laiku samazināt PVN likmi elektroenerģijai
Saeimas vairākums šodien noraidīja divus opozīcijas deputātu sagatavotus likumprojektus, kuri paredzēja uz ierobežotu laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi elektroenerģijai.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicināja PVN likmi 5% apmērā piemērot malkai, koksnes šķeldām vai skaidām, zāģskaidām un koksnes atlikumiem, arī brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā, ja minētais kurināmais tiek izmantots mājsaimniecības vajadzībām. Samazināto PVN likmi deputāti aicina piemērot līdz 2023.gada sākumam.
Iepriekš ZZS Saeimas deputāti aicināja Saeimu nekavēties lemt par PVN likmes samazināšanu no 21% uz 5% elektroenerģijai, tās pārvades pakalpojumiem, sadales pakalpojumiem, kā arī obligātā iepirkuma komponentēm. Šāds priekšlikums tika iesniegts arī valsts budžeta 2022.gadam izskatīšanas gaitā, tomēr Saeimas vairākums nobalsoja pret palīdzību iedzīvotājiem.
Tāpat “Republikas” un “Par cilvēcīgu Latviju” pārstāvji rosināja piemērot 5% PVN likmi dabasgāzei.
“Atšķirībā no koalīcijas mēs nevaram mierīgi noskatīties un neko nedarīt apstākļos, kad elektrības cenas sasniedz arvien jaunus un jaunus rekordus. Valdības līdz šim piedāvātie pasākumi atbalstam atsevišķām iedzīvotāju grupām nav pietiekami, lai nokompensētu nekontrolēto rēķinu pieaugumu. Mēs vēršam uzmanību, ka arī citās Eiropas Savienības valstīs ir veikti pasākumi, piemēram, uz laiku samazināti nodokļi, lai novērstu strauju mājsaimniecību izdevumu kāpumu elektroenerģijas sadārdzinājuma dēļ. Pie līdzšinējā koalīcijas piedāvājuma, ja uz pusi samazinātu sadales tarifu, tie vidēji būtu 3 līdz 10 eiro vai ap 15 procentu ietaupījums uz mājsaimniecībām no rēķina, bet elektroenerģijas cena 2021. gadā pieaugusi par simtiem procentu. Salīdzinot ar samazināto sadales tarifu, 15 procenti – tas ir maz. Der atcerēties, ka “Sadales tīkliem” arī tas radītu zaudējumus, ko pēc tam valsts noteiktā laika periodā kompensēs, kā plānots, no CO2 izmešu kvotu naudas. Es domāju, ka tas nav risinājums no vienas kabatas naudu ielikt citā kabatā. Kāpēc nevar šajā krīzes laikā noteikt maksimālo elektroenerģijas cenu? Kāpēc nevar samazināt PVN elektrībai? Latvija izvēlas savu īpašo, es teiktu, iedzīvotāju paverdzināšanas un iedzīšanas parādā ceļu, nesamazinot PVN, pretstatā lielai daļai Eiropas Savienības valstu, kurās samazina PVN,” uzrunājot Saeimas deputātus, norādīja Armands Krauze.
Kā ziņots, pirmdien koalīcijas sadarbības sanāksmē partneri izskatīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu piemērot samazināto PVN elektroenerģijai un gāzei, tomēr koalīcija par to nespēja panākt vienošanos.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk