Saeima nolemj piecus mēnešus vakcinētajiem senioriem maksāt pabalstu 20 eiro mēnesī

Katram Latvijā dzīvojošam cilvēkam, kurš līdz šī gada beigām būs sasniedzis 60 gadu vecumu un būs pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 infekciju, laikposmā no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. martam tiks izmaksāts pabalsts 20 eiro mēnesī.
To paredz pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, kuru ceturtdien, 21. oktobrī, pieņēma Saeima. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā zemo vakcinēšanās pret Covid-19 aptveri valstī, jo īpaši vecuma grupā 60 gadi un vairāk, kā arī ņemot vērā vispārējo cenu pieaugumu, to starp energoresursu cenu sadārdzinājumu 2021. gadā.
“Laikā, kad pandēmijas radītajām grūtībām klāt nākuši papildu finansiālie slogi saistībā ar elektroenerģijas cenu ievērojamo kāpumu, ir svarīgi rūpēties par senioriem, lai atvieglotu viņu ikdienas izdevumu segšanu. Esam nolēmuši piecu mēnešu laikā izmaksāt 100 eiro – 20 eiro katru mēnesi – ikvienam cilvēkam vecumā no 60 gadiem, kurš ir vakcinējies pret Covid-19 vai būs to izdarījis līdz šī gada beigām. Neslēpšu, ka šis atbalsts kalpos arī kā stimuls īpaši apdraudētas sabiedrības daļas vakcinēšanās aptveres palielināšanai, ” saka labklājības ministrs Gatis Eglītis.
Personu grupā, kurām ir tiesības uz pabalstu 20 eiro mēnesī, būs arī tie, kas vakcināciju pret Covid-19 veica pirms likumprojekta spēkā stāšanās dienas, ja šie cilvēki līdz 2021. gada 31. decembrim sasniedz 60 gadu vecumu. Šo pabalstu piešķirs arī tiem 60 gadus sasniegušiem cilvēkiem, kuri veselības dēļ nevar veikt vakcināciju un ir saņēmušas klīniskās universitātes slimnīcas konsīlija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19 līdz 2022. gada 31. martam.
Minēto pabalstu varēs saņemt tikai tie cilvēki, kuri dzīvo Latvijā. Ar to ir saprotama tāda persona, kura reāli dzīvo Latvijā. Ja personas deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) rīcībā ir informācija, ka tās dzīvesvieta ir citā valstī, tad tiek uzskatīts, ka šī persona nedzīvo Latvijā. To, vai persona dzīvo Latvijā, vērtēs VSAA.
Latvijā jau krietnu laiku ir iespēja brīvprātīgi veikt vakcinēšanos pret Covid-19, līdz ar to, tā kā likumprojekta mērķis ir veicināt tieši šo vakcinācijas procesu, tad tas neparedz pabalsta 20 eiro mēnesī izmaksu tiem, kas izslimojuši ar Covid-19 un saņēmuši sertifikātu par Covid-19 izslimošanas faktu, arī ja šāds sertifikāts ir izsniegts ārvalstīs.
VSAA pabalstu 20 eiro mēnesī izmaksās bez personas iesnieguma, ja persona ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, VSAA administrētās izdienas pensijas saņēmēja, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja, valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta vai valsts sociālā pabalsta saņēmēja. Šie cilvēki jauno pabalstu saņems līdzīgi kā līdz šim saņem piešķirto pensiju, atlīdzību vai pabalstu.
Ja cilvēks no VSAA nesaņem nevienu no pakalpojumiem, pabalstu izmaksās, pamatojoties uz personas iesniegumu. Tas jāiesniedz sešu mēnešu laikā no likumprojekta spēkā stāšanās dienas, ja vakcinācija veikta pirms grozījumiem, kas paredz pabalsta 20 eiro mēnesī izmaksu, vai no pilna vakcinācijas kursa pret Covid-19 pabeigšanas dienas, ja pilns vakcinācijas kurss veikts pēc likumprojekta spēkā stāšanās dienas līdz 2021. gada 31. decembrim. Iesniegumā būs jānorāda iesniedzēja vārds, uzvārds un personas kods, iesniedzēja tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese, kā arī Latvijas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numurs. Līdzīgā kārtībā iesniegums jāiesniedz arī tad, ja Latvijā dzīvojoša persona vakcināciju veikusi citā Eiropas Savienības (ES) valstī un ir saņēmusi ES digitālo Covid sertifikātu.
Likumprojekts nosaka arī to, ka VSAA pabalstu 20 eiro mēnesī uzsāks maksāt 2021. gada decembrī, kad vienlaikus izmaksās pabalstu par novembri un decembri, kā arī to, ka pabalstu 20 eiro mēnesī finansēs no valsts pamatbudžeta.
Vēl par tēmu:
Pieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk