Saeima neatbalsta Ašeradena atbrīvošanu no ekonomikas ministra amata
Saeima ceturtdien, 8. martā, neatbalstīja ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) atbrīvošanu no amata saistībā ar krāpniecības gadījumiem OIK sistēmā un lielajiem elektrības rēķiniem šī gada sākumā.
Ašeradena demisiju atbalstīja 34 deputāti, savukārt “pret” iestājās 48, un viens atturējās.
Ministra demisiju prasīja opozīcijā esošā Latvijas Reģionu apvienība. Tās pārstāve Saeimas deputāte Nellija Kleinberga uzrunā parlamentāriešiem norādīja, ka Ašeradena laikā bijušas daudzas neizdarības. Pēc viņas sacītā, tieši šajā nozarē dažādu nepilnību dēļ Latvijas iedzīvotāji pārmaksā par dažādiem pakalpojumiem.
Savukārt pats Ašeradens uzsvēra, ka šobrīd ar pilnību atbildību vērtē OIK ieviešanas vēsturi kā fundamentālu, nacionālu makroekonomisku kļūdu.
“Nav tā, ka Latvija būtu unikāla valsts, kura vienīgā Eiropas Savienības telpā būtu sev izvirzījusi ambiciozus mērķus enerģētiskajā neatkarībā un videi draudzīgas enerģijas ražošanā. Tādu valstu ir daudz, taču Latvija ir viena no tām retajām valstīm, kura cēlu mērķu vārdā – enerģētiskā neatkarība un zaļās enerģijas vairošana, neizvērtējot savas reālās iespējas un nemācoties no citu valstu labajiem piemēriem, ar apskaužamu tuvredzību ir iekritusi vieglas peļņas tīkotāju un vienkāršotu normatīvu risinājumu lamatās,” norādīja Ašeradens.
Viņš uzsvēra, ka septiņu gadu laikā tiek izsniegtas vairāk nekā 1000 staciju atļaujas un kopš 2009.gada sešas valdības trīs premjeru vadībā, cīnoties ar ietekmīgo nozares lobiju knapi spēj no pudeles izlaisto džinu daļēji savaldīt.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pēc pirmajiem OIK reformas mēnešiem ir sasniegts reformas paralēlais mērķis – “Sadales tīkls” kļūst arvien efektīvāks, daudzi uzņēmumi un mājsaimniecības piesakās individuālām konsultācijām pie “Sadales tīkla” speciālistiem, lai noskaidrotu savam uzņēmumam visoptimālākos elektroenerģijas piegādes risinājumus. Daudzi samazina vai atsakās no liekajām jaudām savos objektos, tātad sakārto savu saimniecību, vienlaikus samazinot arī elektrības rēķinu cenas.
“Ministrs lepojas ar rīcību, taču tās licences, kas tika anulētas, tās ir tikai tās, ko mēs redzējām žurnālistu parādītajā raidījumā “Nekā personīga”. Nekā vairāk no ministrijas diemžēl tāda būtiska nav darīts. Pie tam viss šis OIK sistēmas stāsts ir nevedis pie tā, ka parastajam zemniekam, kurš gribētu uzstādīt mazu vēja ģeneratoru un patiešām saražot elektroenerģiju priekš savas saimniecības vajadzībām, un tādējādi samazinot visas šis lielās elektrības pārvades izmaksas, par ko mēs visi kopā maksājam, viņam tiek atteikts. Nē, tu nevari, jo to licenču tāpat mums ir tik daudz, ka vienkārši valsts to nevar vairs atļauties,” sacīja deputāts Juris Viļums (Latvijas Reģionu apvienība).
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk