Saeima konceptuāli atbalsta publisko iepirkumu reformu

Lai publisko iepirkumu sistēmu padarītu efektīvāku, Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā.
Par likuma grozījumu virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iepriekš vienojās regulējuma pilnveidošanai veidot darba grupu. “Tajā aicināti strādāt pārstāvji no visām publisko iepirkumu jomā iesaistītajām pusēm, lai ne tikai pilnveidotu pašu procesu, bet arī panāktu efektīvāku budžeta līdzekļu izlietojumu iepirkumos,” akcentē komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša un atzīmē, ka sistēmai jākļūst elastīgākai, ar lielāku rīcības brīvību pasūtītājiem iepirkumu organizēšanā un līgumu noslēgšanā, kā arī plašākām iespējām dalībai iepirkumos un publisko iepirkumu pārskatāmību sabiedrībai.
Izmaiņas publisko iepirkumu jomā paredz atteikties no nacionālajām iepirkuma procedūrām, piemērojot tās no Eiropas Savienības līgumcenu sliekšņiem – no 143 tūkstošiem eiro precēm un pakalpojumiem, savukārt 5,5 miljoniem eiro būvdarbiem. Tāpat paredzēts, ka visiem pasūtītājiem būs jāpublicē savu iepirkumu plāni, informācija par noslēgtajiem līgumiem un to faktisko izpildi.
Paplašināt paredzēts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) funkcijas. Birojs kā centrālā publisko iepirkumu jomas vadības iestāde pārraudzīs iepirkumu veiktspējas rādītāju izpildi, kopējos sistēmas rādītājus un datus, kā arī noteiktās jomās ģenerēs references cenas. Paredzēts, ka IUB nodrošinās digitālo infrastruktūru – uzturēs un attīstīs Elektronisko iepirkumu sistēmu un Publikāciju vadības sistēmu.
Lai iepirkumos īstenotu ilgtspējas principus, attīstītu iepirkumu standartizāciju un centralizāciju, paredzēta iespēja veidot kompetences centrus, kuru darbības ietvaru noteiks Ministru kabinets.
Reformas ietvaros noteikts pienākums pašvaldībām pašām vadīt iepirkumu sistēmu, kā arī plānots paplašināt centralizēti iepērkamās preču un pakalpojumu grupas. Izmaiņas regulējumā paredz arī citus pilnveidojumus, lai, īstenojot strukturālu publisko iepirkumu sistēmas reformu, tā kļūtu maksimāli elastīga iepirkumā iesaistītajām pusēm un ļautu ātrāk nonākt pie iepirkuma rezultātā iegādājamās preces, pakalpojuma vai būvdarbiem.
Lai plānotās izmaiņas publisko iepirkumu jomā varētu stāties spēkā, tās Saeimā jāskata un jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Vēl par tēmu:
Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī turpinājis pieaugt, uzlabojoties pārtikas segmenta rādītājiem
2026. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā turpinājis pieaugt, lai gan izaugsmes temps bijis nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu...
Lasīt tālāk“Air Baltic” sāk atmaksāt valsts aizdevumu
Nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pilda uzņemtās saistības un ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevums 30 miljonu eiro apmērā lidsabiedrībai...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākBezdarbs nedaudz pieaug, darba tirgus joprojām stabils
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 7,1% un bija par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā pērnā gada izskaņā. Pieaugums...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālāk