• Tweet

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, otrreiz skatot Publisko iepirkumu likuma grozījumus, atkārtoti atbalstīja aizliegumu ārzonas kompāniju jeb tā saukto “ofšoru” dalībai publiskajos iepirkumos.

Par likuma grozījumiem balsoja 79 deputāti, neviens nebija pret, bet viens parlamentārietis balsojumā atturējās.

Kā zināms, grozījumiem iesniegusi Nacionālās apvienības “VL-TB/LNNK” (NA) frakcija, kas liegtu t.s. “ofšoriem” jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos. Grozījumi iesniegti, lai palīdzētu novērst iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas un vienlaikus lai nodrošinātu vienlīdzīgas pozīcijas publiskajos iepirkumos konkurējošiem uzņēmumiem.

Kā likumprojekta grozījumu anotācijā norādījusi NA, uzņēmumu dibināšana ārzonās – zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās – visbiežāk ir saistāma ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Starptautiskie eksperti apliecina nepārprotamu saistību starp t.s. “ārzonās” (zemu nodokļu un beznodokļu valstīs un teritorijās) reģistrētiem uzņēmumiem, mazākiem nodokļu ieņēmumiem, starpvalstu sankciju apiešanu un pelēko ekonomiku. Arī Latvijas tiesību akti nodokļu jomā paredz speciālas normas, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu nomaksas novēršanu, kā piemēram, likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas paredz vairākas tiesību normas, atbilstoši kurām ir jāietur nodoklis vai ar nodokli apliekamais ienākums, ja maksājumi saistīti ar personām t.s. “ofšoros”. Tāpat likumprojekta grozījumu anotācijā autori atsaucas uz 2017.gada 5.decembrī pieņemto un publicēto ārpus Eiropas Savienības esošu valstu un atkarīgo teritoriju melno sarakstu, kuras Eiropas Savienība atzīst par nodokļu paradīzēm, kas negodīgi piedāvā shēmas, kā izvairīties no nodokļiem.

Iesniegtie grozījumi pamatoti arī ar pēdējo desmit gadu laikā vairākkārt novērotajām stingrām apņemšanām gan normatīvajos aktos definēt terminu “ārzona”, gan arī ierobežot zemu nodokļu un beznodokļu valstu teritoriju dalību publiskajos iepirkumos, kas gan nav īstenojušās praksē un izmaiņās likumdošanā. Jau 2008.gada 29.jūlijā Finanšu ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju, kā arī sadarbībā ar Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izstrādāt un finanšu ministram līdz 2008.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par nepieciešamību normatīvajos aktos definēt terminu “ārzona”. Arī 2010.gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam kopīgi ar Finanšu ministriju tika uzdots sagatavot un līdz 2010.gada 1.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, definējot terminu “ārzona”. Taču 2010.gada 15.jūnijā jautājums no dienaskārtības tika svītrots un atlikts.

Kā norāda Nacionālā apvienība, ja zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju personas veic saimniecisko darbību, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, pastāv grūtības iekasēt nodokļus par Latvijā gūtajiem ienākumiem, jo bieži vien ar zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām nepastāv informācijas apmaiņa un administratīvās sadarbības mehānisma, kā arī uzņēmumu faktiskie īpašnieki, likumiskie pārstāvji vai patiesā labuma guvēji bieži nav zināmi. Šādos gadījumos pastāv iespēja izvairīties no nodokļu nomaksas un šīs personas, salīdzinot ar Latvijas un citu valstu, ar kurām Latvijai ir noslēgtas nodokļu konvencijas un nodrošināta savstarpējā administratīvā palīdzība, rezidentiem, ir izdevīgākā stāvoklī. Liegums šādiem uzņēmumiem piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos palīdzēs novērst iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas un nodrošinās vienlīdzīgas pozīcijas publiskajos iepirkumos konkurējošiem uzņēmumiem.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš šos grozījumus neizsludināja un nolēma nodot parlamentam otrreizējai skatīšanai.

Foto: Saeimas kanceleja