Saeima atbalsta OIK diferencēšanu no aiznākamā gada
Nākamajā gadā obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumi dažādām lietotāju grupām būs difrencēti un paredzams, ka lielajiem uzņēmumiem tie saruks, savukārt mazajiem – pieaugs. Pārmaiņas spēkā stāsies no 2018.gada, nevis 2017. gada, kā bija iecerēts sākotnēji.
Izmaiņas paredz OIK diferencēšanu pa patērētāju grupām, turpmāk piemērojot analogus principus, kādi tiek izmantoti akciju sabiedrības “Sadales tīkls” tarifiem. Iecerēts, ka elektrības obligātā iepirkuma komponentes maksājumu diferencēšana radīs situāciju, ka efektīvi noslogotiem pieslēgumiem OIK maksājumu slogs samazināsies, savukārt mazāk efektīviem pieslēgumiem – palielināsies.
Līdzšinējā kārtība noteic, ka OIK aprēķina un piemēro proporcionāli elektroenerģijas lietotāja patērētājam elektroenerģijas daudzumam. Vienlaikus obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas daudzums līdz 2019.gadam palielināsies, teikts likumprojekta anotācijā. Ar grozījumiem esošā sistēma tiek padarīta efektīvāka, paredzot, ka jaudas maksājumu radītās izmaksas daļēji segs arī elektroenerģijas lietotāji ar nulles patēriņa pieslēgumu. Tas veicinās pieslēgtās jaudas nepieciešamības izvērtēšanu, kā arī ilgtermiņā nodrošinās apstrādes rūpniecības konkurētspēju Baltijas reģionā.
Patērētājiem, kas efektīvi izmanto elektroenerģijas pieslēguma jaudas, OIK maksājums un līdz ar to arī ikmēneša maksājums par elektroenerģiju samazināsies. Ministrijas veiktie aprēķini liecina, ka pēc izmaiņu stāšanās spēkā rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies aptuveni 2/3 mājsaimniecību jeb 650 000 pieslēgumu.
Izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada septembrī.
Foto:Unsplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk