• Tweet

Saeima ceturtdien, 14. martā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas uzlabo mājdzīvnieku labturību. Prasības attiecas uz mājdzīvnieku turēšanu, pavairošanu un atsavināšanu. Tāpat ar grozījumiem tiek nodrošināta arī labāka dzīvnieku izsekojamība.

Likums noteic, ka biedrībām un nodibinājumiem, kas nodarbojas ar dzīvnieku glābšanu un aprūpi, līdz šā gada beigām jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā kā dzīvnieku patversmei. Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama iepriekš uzsvēra – kompromiss panākts plašās atbildīgo ministriju, nozares un parlamentāriešu diskusijās. Savukārt personām, kas sistemātiski par samaksu aprūpē tai īpašnieka atstātu mājdzīvnieku, ir jāreģistrējas kā dzīvnieku viesnīcai. Ministru kabinets izstrādās prasības dzīvnieku patversmēm un viesnīcām.

”Labturības prasības attiecas uz jebkuru mājdzīvnieku, neatkarīgi no to skaita turēšanas vietā vai šķirnes, un tās ir jāievēro ikvienam mājdzīvnieka īpašniekam, turētājam un pavairotājam,” iepriekš pauda S.Ābrama. Komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka grozījumi salāgo labturības prasības dzīvnieku glābējiem un pavairotājiem.

Grozījumi noteic, ka par mājas (istabas) dzīvnieku pavairotāju uzskatāms ikviens suņa, kaķa vai mājas seska īpašnieks vai turētājs, kura dzīvniekam ir mazuļi. Īpašniekam ir pienākums reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datu bāzē. Mājdzīvnieku pavairošanas vietas uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

Īpašniekam, kurš pavairo un atsavina savu mājdzīvnieku, jābūt apmācītam dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā. Apmācību saturu, programmas apjomu, pārbaudījuma norises kārtību, kā arī personas, kas ir tiesīgas apmācīt šajā jomā, nosaka Ministru kabinets. Tāpat valdība noteic arī citas prasības dzīvnieku labturībai, piemēram, prasības telpām un aprīkojumam to pavairošanā, reģistrācijas, apzīmēšanas, kā arī dzīvnieku atsavināšanas kārtību, tostarp sludinājumā par mājdzīvnieka pārdošanu norādāmo informāciju.

Tāpat dubultots naudas sods par mājdzīvnieku atsavināšanas noteikumu pārkāpšanu: fiziskai personai varēs piemērot naudas sodu līdz 220 eiro, bet juridiskai līdz 420 eiro.

Likums aizliedz suni turēt piesietu. Aizliegums neattiecas uz suņiem, kas dzimuši līdz pagājušā gada 31.augustam. Gadījumus, kad suni atļauts piesiet, noteiks Ministru kabinets.

Grozījumi regulē pašvaldību funkcijas dzīvnieku labturības prasību uzraudzībā un kontrolē, tostarp noteic pienākumu savā administratīvajā teritorijā veikt pārbaudes mājdzīvnieku turēšanas vietās. Pašvaldības arī noteic, kurās tās teritorijas publiskajās vietās un kurā laikā atļauts atrasties ar suni, tostarp bez pavadas.

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus Veterinārmedicīnas likumā. Tie citastarp paredz, ka turpmāk jāreģistrē arī kaķi un mājas (istabas) seski. Šie grozījumi stāsies spēkā 1.jūlijā, un Ministru kabinets izstrādās noteikumus, kuros noteiks izņēmumus, kad kaķu un istabas sesku apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrācija nav obligāta.

Foto: Saeimas kanceleja