• Rīga
    Cloudy
    14°C
     
30/10/2019, Kategorija: Svarīgākais, Tehnoloģijas
Autors: nra.lv

robot-2587571_960_720

Nedrīkst par zemu novērtēt robotu sociālo ietekmi uz cilvēkiem un tās potenciālo bīstamību. Zinātnieku veiktajos pētījumos noskaidrots, ka roboti var efektīvi iegūt konfidenciālu informāciju no cilvēkiem, tāpat pārliecināt ļaudis veikt riskantas darbības, savukārt bērni notic pat robotu paustajām acīmredzamām aplamībām.

Robots ar picu – 100% izdošanās

Pašlaik lielākā daļa robotizēto sistēmu ir akadēmiskās izpētes stadijā un ir pāragri spriest, kā iekļaut kiberdrošības pasākumus, tomēr Kaspersky un Gentes universitātes pētījums atklāj ar robottehniku saistītu jaunu un negaidītu riska dimensiju – tās sociālo ietekmi uz cilvēku uzvedību, kā arī šīs ietekmes izraisītos varbūtējos apdraudējumus.

Pētījumā tika analizēta sociālā robota ietekme uz cilvēku uzvedību. Sociālais robots ir izstrādāts un ieprogrammēts tā, lai tas mijiedarbotos ar cilvēkiem, izmantojot cilvēkiem līdzīgus kanālus, piemēram, runu vai neverbālo saziņu.
Pētnieki, veicot eksperimentus, vēlējās noskaidrot, kāda būtu cilvēku attieksme pret robotiem, ja tie mēģinātu iekļūt iestādē, kurā ieeja ir atļauta tikai tās darbiniekiem. Turklāt iestādes durvis var atvērt tikai ar speciāli šim mērķim izsniegtām drošības caurlaidēm.

Pētnieki Gentes centrā Beļģijā pie daudzfunkcionālas ēkas slēgtās ieejas novietoja robotu, kuram, protams, nebija šādas caurlaides. Taču tas katram darbiniekiem, kas grasījās ieiet šīs ēkas slēgtajā daļā, jautāja, vai drīkst viņam sekot. Aptuveni 40 procenti no visiem darbiniekiem robota lūgumu uzklausīja un izpildīja. Šie darbinieki ar savu drošības caurlaidi atbloķēja durvis un pat pieturēja tās, lai robotam būtu vieglāk iekļūt slēgtajā zonā. Aptuveni 20 procenti robota lūgumam nepievērsa vispār nekādu uzmanību, bet pārējie uzsāka diskusiju ar robotu, cenšoties noskaidrot, kāpēc tam ir jānokļūst slēgtajā zonā un tamlīdzīgi.

Taču, kad šo eksperimentu atkārtoja otru reizi, iedodot robotam rokās picas kasti, kuru rotāja labi pazīstams starptautisks piegādes zīmols, visi eksperimenta dalībnieki atvēra durvis robotam. Tiesa, daži padiskutēja ar robotu, bet kopumā mazāk cilvēku sliecās apšaubīt tā klātbūtni vai iemeslus, kāpēc tam ir nepieciešams iekļūt slēgtajā zonā.

Diez vai cilvēki, pat tērpti kā picas piegādāji, tik viegli tiktu slēgtā zonā. Eksperiments liecināja, ka sabiedrība šobrīd robotiem uzticas vairāk nekā līdzcilvēkiem. Taču reti kurš aizdomājas (varbūt vien kāda daļa no tiem 40 procentiem, kas robotus pirmajā eksperimenta daļā neielaida slēgtajā zonā), ka robotu darbināmo programmatūru var uzlauzt un izmantot kaitnieciskiem mērķiem, piemēram, slepenas informācijas iegūšanai, datorvīrusu ienešanai, vai pat radīt robotu tieši ar šādu mērķi.

Komentējot eksperimenta rezultātus, Kaspersky drošības pētnieks Dmitrijs Galovs atklāja, ka pētījuma sākumā Kaspersky eksperti iepazinušies ar robotizētās sistēmas izstrādē izmantoto programmatūru un uzzinātais viņus pārsteidzis. «Interesants atklājums, ka izstrādātāji pieņem apzinātu lēmumu nevis iekļaut drošības mehānismus, bet gan pievērsties komforta un efektivitātes izstrādei. Tomēr mūsu eksperimenta rezultāti liecina, ka izstrādātāji nedrīkst aizmirst par drošību, kad izpētes posms ir pabeigts. Līdztekus tehniskiem apsvērumiem ir svarīgi robottehnikas drošības jautājumi, kam ir jāpievērš uzmanība. Mēs ceram, ka mūsu un kolēģu no Gentes universitātes kopīgais projekts un ielaušanās robottehnikas drošības jomā rosinās citus sekot mūsu piemēram un veicināt plašākas un šaurākas sabiedrības izpratni par šo jautājumu,» sacīja D. Galovs.

Aizdomas neraisoši sarunu biedri

Citā eksperimentā pētnieki pārbaudīja, kādas ir robota spējas iegūt sensitīvu un konfidenciālu informāciju. Eksperimenta būtība – sociālajam robotam draudzīgā un nepiespiestā atmosfērā sarunā ar eksperimenta dalībniekiem vajadzēja iegūt personisku informāciju – tādu, kādu parasti izmanto paroļu atbloķēšanai, piemēram, dzimšanas datumu, pirmā automobiļa marku, iemīļoto krāsu, mājdzīvnieka vārdu, mātes uzvārdu utt.

Rezultāts atkal pētniekus pārsteidza. No visiem dalībniekiem, izņemot vienu, robotam izdevās iegūt personisko informāciju. Turklāt tas notika diezgan lielā ātrumā – aptuveni viens fakts minūtē. Tātad, ja vajadzētu uzzināt piecus šādus faktus, robotam pietiktu ar 5 minūtēm. Neviens cilvēks tik ātri nevarētu iegūt tik daudz sensitīvas un personiskas informācijas no pilnīgi nepazīstama cilvēka. Dažreiz pat draugi viens par otru nezina pietiekami daudz šādas informācijas, lai varētu atbloķēt paroli.

Gentes universitātes mākslīgā intelekta un robotikas profesors Tonijs Belpeims atklāja, ka līdzīgi eksperimenti ir bijuši arī iepriekš un tie ir aprakstīti zinātniskajā literatūrā. «Zinātniskā literatūra norāda, ka uzticēšanās robotiem un it sevišķi sociālajiem robotiem ir reāla un to var izmantot, lai pārliecinātu cilvēkus veikt darbības un izpaust informāciju. Kopumā, jo robots ir līdzīgāks cilvēkam, jo tam piemīt lielāka spēja pārliecināt un ietekmēt. Mūsu eksperiments parādīja, ka tas var radīt ievērojamus drošības riskus: ļaudis mēdz tos neņemt vērā, jo pieņem, ka robots ir labdabīgs un uzticams. Tas rada potenciālu ļaunprātīgu uzbrukumu kanālu, un trīs pārskatā aplūkotie piemēri ir tikai daļa no drošības riskiem, kas saistīti ar sociālajiem robotiem. Tieši tāpēc ir svarīgi sadarboties tagad, lai izprastu un novērstu riskus un ievainojamības, kas parādās, jo tas atmaksāsies nākotnē,» teica Tonijs Belpeims.

Tai pašā laikā pētnieki cilvēku uzticēšanos robotiem ievirzījuši produktīvā gultnē, proti, lai palīdzētu sievietēm, kas cietušas no vardarbības. Izrādās, šādos gadījumos, sievietēm vieglāk ir spert pirmo soli palīdzības meklēšanā, zinot, ka viņas uzklausīs bezkaislīgs robots vai datorprogramma. Kad psiholoģiski grūtākais ir pārvarēts, sarunā iesaistās speciālists.

Pusaudži un bērni – visvieglāk ietekmējami

1958. gadā sociālās psiholoģijas pionieris Solomons Aščs ASV veica eksperimentu, kas pierādīja, ka cilvēki visai viegli padodas vienaudžu spiedienam. Eksperimenta būtība bija šāda: eksperimenta dalībnieku nosēdināja telpā kopā ar vairākiem citiem cilvēkiem, kurus stādīja priekšā kā tādus pašus eksperimenta dalībniekus. Taču īstenībā tie bija eksperimentētāji, par ko īstenajam dalībniekam nebija ne jausmas. Visiem telpā esošajiem cilvēkiem demonstrēja divas kartītes. Vienā kartītē bija viena vertikāla līnija. Otrā kartītē – trīs dažāda garuma līnijas, no kurām viena bija tādā pašā garumā kā uz atsevišķās kartītes redzamā. Dalībniekiem pēc kārtas lūdza pateikt, kuras līnijas ir vienādas. Neīstie eksperimenta dalībnieki visi kā viens atbildēja vienādi, bet nepareizi. Ko šādā gadījuma atbildēja īstais eksperimenta dalībnieks – padevās spiedienam vai tomēr uzticējās savām acīm? Ačšs pierādīja, ka 32 procentos gadījumu cilvēki tomēr padevās pūļa psihozei un atbildēja nepareizi.

Mūsdienās pētnieki vēlējās noskaidrot, vai cilvēki pakļautos sociālajam spiedienam šādā eksperimentā ar robotiem? Pētnieku vairākkārt izdarītie eksperimenti pierādīja, ka pieaugušos neietekmēja robotu nepareizās atbildes, bet bērnus gan. Aptuveni 70 procentos gadījumu bērni piekrita pat acīmredzamām aplamībām.

Tas liek aizdomāties, vai ne?

540 skatījumi




Video

Latvija atbalstīs sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām

13/08/2020 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Latvija atbalstīs individuālo sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu, mikroblogošanas vietnē “Twitter” paziņojis...

Lasīt tālāk
Video

Šogad indeksēs pensijas vai to daļu līdz 454 eiro

12/08/2020

Labklājības ministrija informē, ka 2020 gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro. Tas...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā reģistrēti 10 jauni Covid-19 gadījumi

12/08/2020 | Autors: Labdien.lv

Veicot 2226 Covid-19 testus, pagājušajā diennaktī reģistrēti desmit jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati. Pēdējās diennakts...

Lasīt tālāk
Video

Nodokļu reforma: Piedāvā sākt ar veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu

12/08/2020

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai,...

Lasīt tālāk
Video

RD vēlēšanas: Pastāv bažas par to, kā tiks ievēroti Covid-19 piesardzības pasākumi

12/08/2020 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisija vadītājs Juris Kokins paudis bažas, ka Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu laikā nebūs iespējams ievērot visus piesardzības pasākumus Covid-19 ierobežošanai. Intervijā...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš sola nepieļaut kadastrālās vērtības pārrēķināšanu, ja paralēli neaprēķinās samērīgus nodokļus

12/08/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" paziņoja, ka neļaus īstenot Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts zemes dienesta (VZD) jauno kadastrālo...

Lasīt tālāk
Video

Mazdūšīgā Levita dubultie standarti

11/08/2020 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Svētdien, 9. augustā, Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas, kurās saskaņā ar oficiālajiem aptaujas rezultātiem uzvarēja par Eiropas pēdējo diktatoru dēvētais Aleksandrs Lukašenko....

Lasīt tālāk
Video

Mazina atsevišķus Covid-19 ierobežojumus, tostarp iekštelpās varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem

11/08/2020

No 17. augusta, ievērojot piesardzību, pasākumos varēs pulcēties lielāks skaits cilvēku, kā arī sabiedriskās ēdināšanas vietas varēs atsākt strādāt līdz plkst. 2.00 naktī. Vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Kariņa valdība liek šķēršļus investoru veiksmīgai darbībai Ventspilī

11/08/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ventspils Brīvostas pārvaldes jaunā valde laikam aizmirsusi par baltkrievu uzņēmēju brīdinājuma vēstuli, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. “Man par pārsteigumu...

Lasīt tālāk
Video

Piešķir 5 miljonus eiro Covid-19 ārstniecībai un zāļu krājumu veidošanai

11/08/2020

Šodien, 11. augustā, Ministru kabinets atbalstīja 2,94 miljonus eiro piešķiršanu veselības nozarei, lai segtu izdevumus ārstniecības iestādēm par līdz šim īstenoto Covid-19 diagnostiku...

Lasīt tālāk