Aviokompānijas Ryanair tehniskais dienests pierādījis, ka lidmašīnu nav iespējams saremontēt ar līmlenti. Šāds eksperiments tika veikts 29. septembra lidojumā Stansteda–Rīga.

Lidmašīnas ātrumam pārsniedzot 800 kilometrus stundā, uz ātru roku pilota vējstiklam aplikta līmlente atnāca vaļā. Tā kā kabīnei draudēja dehermetizācija, savukārt pasažieru salonā tuvojās panika, lidmašīna atgriezās lidostā. Laimīgā kārtā viss beidzās labi.

Notikušais publiskots angļu medijos, aviokompānija komentārus nesniedz, taču Neatkarīgajai izdevās sazināties ar vienu no reisa pasažieriem.

Pēteris uz Lielbritāniju bija devies darba komandējumā. Pasažieru terminālī valdījis pamatīgs karstums – pie 27 grādiem. Kondicionētāji izslēgti – acīmredzot taupības dēļ. Nopircis priority boarding iespēju, Pēteris stāvēja viens no pirmajiem rindā uz iekāpšanu un lieliski varēja vērot dīvainos remontdarbus: «Kāds džeks bija izliecies pa iluminatoru un lipināja ar līmlenti ciet malas. Izskatījās pēc visparastākās zilpelēkās makgaiverenes.» Šis līmlentes nosaukums labi pazīstams būvniekiem – tā lieliski noder, lai uz īsu brīdi slēptu nopietnus defektus. «Tā jau nebija, ka sastresojos. Gribējās domāt, ka piloti zina, ko dara. Viņi taču neceltu gaisā lidmašīnu, ja tai būtu potenciāls nogāzties,» savas tā brīža pārdomas atceras Pēteris.

Pasažieri iekāpuši, tomēr neesot pametusi sajūta, ka kaut kas nav kārtībā. Tā pastiprinājusies, kad izrādījies, ka nav iespējams pasūtināt ne ēdienus, ne dzērienus. Ņemoties ar līmlenti, lidmašīnu aizmirsts uzpildīt ar proviantu. Tad, pārdesmit minūtes jau esot lidojumā, dzinējiem divas reizes tika samazināta un tad atkal palielināta jauda. «Kļuva skaidrs, ka iluminatora labošanas darbi nav izdevušies un pie 800 kilometriem līmlente sākusi nākt vaļā.» Tad arī pasažieru vidū parādījies zināms nemiers. Kādai dāmai tuvojusies histērija. Un visbeidzot kapteinis informējis, ka lidmašīna dodas atpakaļ uz Stanstedu. Iluminatoru salabot nav izdevies. Pēc nosēšanās pasažieri ilgāku laiku neesot laisti ārā. Acīmredzot lidostai un aviokompānijai nebija skaidrs, kā rīkoties tālāk. Visbeidzot neveiksmīgās līmlentes operācijas pasažieri pēc pusstundas tika pārsēdināti citā lidmašīnā, bet tās plānotā reisa pasažieri palikuši gaidām terminālī. Kad ar divu stundu nokavēšanos lidmašīna nosēdusies Rīgā, tradicionālā Ryanair mantra par laikā veiktiem reisiem skaļruņos neatskanēja.

Kā tagad secina Pēteris: «Nepatīkamākā no šā lidojuma ir jauniegūtā apziņa, kā tiek labotas lidmašīnas. Jau no paša sākuma tas neradīja ne mazāko pārliecību par izdošanos. Ar roku pārbrauc pa virsu, un gatavs!» Balstoties arī savā profesionālajā pieredzē, Pēteris uzsver, ka mūsdienās ir pieejams daudzveidīgs modernu materiālu klāsts un tehnoloģijas, ko šādās situācijās varētu lietot tikpat operatīvi, taču ar krietni lielāku uzticamības pakāpi.

Latvijas Civilās aviācijas aģentūras Lidotspējas daļas vadītājs Gundars Lapiņš šo gadījumu nekomentē, jo kompānija Ryanair atrodas pilnīgā Īrijas aviācijas administrācijas uzraudzībā. Principā līmlentes lietošana aviācijā neesot aizliegta. «Līmlenti izmantot drīkst, bet jāskatās, kādā apmērā. Tas instrukcijās ir ierakstīts. Jautājums, cik kvalitatīvi tas izdarīts. Protams, tā nav parasta lente – Speed Tape skaitās – taču nost var atnākt arī tā. Būtiski arī, kur tā līmēta un kāda ir slodze. Ja dehermetizācija kabīnē ir nopietna, tad gan ar lenti vien nepietiek.

Avots: nra.lv