• Tweet

Izskatot Saeimas deputātu priekšlikumu nākamgad piemērot (PVN) samazinātu likmi augļiem, ogām un dārzeņiem un ņemot vērā Sadarbības padomē diskutēto, nākamajā gadā plānots svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem (uz vienu gadu) Latvijā piemērot PVN samazināto likmi 12% apmērā. Ņemot vērā, ka pasākumam ir negatīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu, tika rasti kompensējoši priekšlikumi, pārskatot akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši de minimis prasības.

Modelējot dažādus scenārijus akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem paaugstinājumam, novērtēts maksimālais robežlikmes paaugstinājums. Paaugstinot likmi straujāk, samazinātos akcīzes nodokļa līmeņa starpība starp Latviju un Igauniju un tiktu zaudēts pierobežas tirgus. Lai kompensētu alkoholisko dzērienu un alus pierobežas tirdzniecības zaudēšanu, akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) 2024. gadā būtu jāpaaugstina ļoti strauji, kā arī jāparedz mērens pieaugums turpmākajos gados. Tik krass akcīzes nodokļa līmeņa pieaugums radītu būtisku nelegālās tirdzniecības risku. Turklāt akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam Latvijā būtu augstākais Baltijā, līdz ar to pastāv liela iespējamība, ka pārrobežu tirdzniecība varētu attīstīties pretējā virzienā.

Valdībai rosināts noteikt, ka Zemkopības ministrijai līdz 2024. gada 1. septembrim jāsagatavo izvērtējums par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegāžu cenām galapatērētājiem.

Baltijas valstu faktisko cenu salīdzinājums veikalos apliecina, ka PVN likme nav noteicošais faktors cenu veidošanā. Tāpat pēc PVN samazinātās likmes 5% apmērā ieviešanas nav vērojama būtiska nozares izaugsme. Nozares neto iemaksāto nodokļu summa Latvijā tiecas uz nulli – ja 2018. gadā neto tika samaksāti 5,9 miljoni eiro, tad 2022. gadā 0,3 miljoni eiro, jo pieaug PVN atmaksas.

Pašlaik lauksaimniecībā nodarbinātajiem algas nesasniedz nozares vidējo līmeni, un plaisa pieaug. Tāpat novērojams, ka augļu un dārzeņu imports Latvijā dominē (virs 75%) iekšzemes patēriņā. Turpinoties šādai tendencei, 2024. gadā imports varētu sasniegt 80%. Turklāt nozarē dominē trīs lielākie importētāji, kuru īpatsvars ir vairāk nekā 56%.

FM ieskatā augļkopības un dārzeņkopības nozarei jāvirzās uz PVN standartlikmi (21%), savukārt Zemkopības ministrijai nepieciešams izstrādāt mērķētus instrumentus nozares attīstībai, lai sniegtu būtisku atbalstu vietējo augļu un dārzeņu ražotājiem, kā arī veicinātu veselīgas pārtikas lietošanu uzturā Latvijas iedzīvotāju vidū.