Rosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā

Teacher pointing to raised hands in classroom
Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības likumā, kas paredz, ka no nākamā mācību gada izglītojamiem, kuri šajā vai nākamajā mācību gadā uzsāk vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības iegūšanu, tiks dota iespēja atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas, ja izglītības iestāde nespēj nodrošināt citas svešvalodas apguvi.
“Šie grozījumi ir turpinājums jau pieņemtajam regulējumam un veido vienotu pieeju visā Latvijas izglītības sistēmā – mēs nostiprinām principu, ka Latvijā otrā svešvaloda izglītībā ir kāda no Eiropas valodām, nevis bijušās impērijas mantojums,” norāda Nacionālās apvienības priekšsēdētāja Ilze Indriksone.
Partija uzsver, ka ar šiem grozījumiem tiktu turpināta jau uzsāktā pāreja izglītības sistēmā – atteikšanās no krievu valodas kā obligātās otrās svešvalodas vispārējās un profesionālās vidējās izglītības posmā. Grozījumi paredz, ka izglītības iestādēm būtu pienākums ne vēlāk kā līdz 2025. gada 1. septembrim nodrošināt iespēju apgūt citu svešvalodu – kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālo valodu.
NA atgādina, ka pirms gada jau rosināja dot skolēniem iespēju atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas arī vidusskolas posmā, taču toreiz šis ierosinājums neguva Saeimas vairākuma atbalstu.
Līdz ar NA likumprojektu parakstījuši arī partiju “Jaunā Vienotība”, “Apvienotais saraksts” un “Progresīvie” Saeimas deputāti.
Vēl par tēmu:
Rīgas skolu 10. klašu uzņemšanā uzaicinājumus saņēmuši 79% pretendenti
Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu 10. klasēs līdz 9. jūlijam uzņemti 2479 pretendenti, savukārt 812 pretendenti ir ar statusu “Uzaicinājums apstiprināts”. Uzņemšanas process norisinās...
Lasīt tālākTuvākajās dienās gaidāms mākoņains un lietains laiks
Šonedēļ Latvijā gaidāms mākoņains un lietains laiks, ko turpinās ietekmēt aktīva ciklonu darbība. Vietām būs novērojami arī negaisa mākoņi, kas nesīs stipras lietusgāzes. Arī vējš...
Lasīt tālākIZM: vienota 40 stundu slodze nepalielina pedagogu darba apjomu
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piektdien, 3.jūlijā ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus pedagogu darba samaksas noteikumus, kas paredz ieviest vienotu, skaidrāku un caurskatāmāku...
Lasīt tālākLai pasargātu mājas cūkas no Āfrikas cūku mēra, jāievēro biodrošība
Ir sācies īpaši bīstamais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) periods, kad ĀCM vīruss dabā cirkulē sevišķi aktīvi, radot nozīmīgu apdraudējumu mājas cūkām, tādēļ Pārtikas un veterinārais...
Lasīt tālākPartnerības otrajā gadā Latvijā reģistrēto pāru skaits tuvojas 1000
Šodien, 2026. gada 1. jūlijā, aprit divi kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām – neatkarīgi no dzimuma – juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākKā luksusa dzīvesveids un hobiji mainījušies 21. gadsimtā?
Visticamāk, vēl pirms pāris desmitgadēm, domājot par luksusu, prātā nāktu zelta pulksteņi, milzīgas jahtas, privātās lidmašīnas un dizaineru apģērbs, kuru logo redzami jau pa gabalu....
Lasīt tālākZZS: Esošajā demogrāfiskajā situācijā nav pieļaujama finansējuma samazināšana Rīgas Dzemdību namam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst iecerēm mazināt finansējumu Rīgas Dzemdību namam, aicinot otrdien, 30.jūnijā, valdībā atlikt Veselības ministrijas virzīto jautājumu par...
Lasīt tālākŠonedēļ karstums pakāpeniski atkāpsies, nedēļas otrajā pusē biežāk līs
Aizvadītajās dienās karstuma viļņa ietekmē daudzviet valstī termometra stabiņš pakāpās līdz +27…+30° atzīmei, bet vietām gaiss iesila līdz +33°. Nedēļai turpinoties, karstums pakāpeniski...
Lasīt tālāk83% augstskolu pasniedzēju saskata kritiskās domāšanas riskus mākslīgā intelekta laikmetā, atklāj starptautiska aptauja
Mākslīgais intelekts ir kļuvis par ikdienas darba rīku augstākajā izglītībā, taču vienlaikus rada nopietnus izaicinājumus akadēmiskajam godīgumam un studentu kritiskajai domāšanai. To atklāj...
Lasīt tālākZaudējot ienākumus, seši no desmit iedzīvotājiem obligātos maksājumus spētu segt līdz trim mēnešiem
Pusei (51%) Latvijas iedzīvotāju kopējais ikmēneša obligāto maksājumu apjoms nepārsniedz 500 eiro. Vienlaikus 58% iedzīvotāju, zaudējot ienākumus, savus obligātos maksājumus varētu segt...
Lasīt tālāk